Vairums Francijas pilsoņu solās balsot pret Eiropas konstitūciju

Pēdējās nedēļās Francijā veiktas deviņas aptaujas, lai noskaidrotu pilsoņu attieksmi pret šo dokumentu un viņu izvēli 29.maijā gaidāmajā tautas nobalsošanā. Visu deviņu aptauju rezultāti liecina, ka Francija ES konstitūcijai teiks “nē”.
“Teikt “nē” ir kļuvis moderni,” vēsta Francijas laikraksti. “Ir sajūta, ka izvēle teikt “nē” konstitūcijai ir kļuvusi par labāko veidu, kā izrādīt savas bailes no nākotnes, kas kļūst aizvien neskaidrāka.”
“Reuters” norāda, ka Francijas pilsoņi izlēmuši balsot pret konstitucionālo līgumu galvenokārt tāpēc, ka ir neapmierināti ar Francijas valdības ekonomisko un sociālo politiku. Vienlaikus franču izvēli ietekmē arī valdības nepopularitāte iedzīvotāju vidū, kā arī satraukums par Francijas lomu paplašinātajā Savienībā. Tomēr 75 procenti pilsoņu, kas referendumā gatavojas teikt “nē”, apgalvo, ka savu izvēli izdarījuši, argumentējot ar nepilnībām pašā konstitūcijā, nevis izrādot neapmierinātību ar Francijas iekšpolitiku.

Iespējamās sekas – jukas

Lai konstitūcija laikus stātos spēkā, nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana, tāpēc negatīva balsojuma sekas ir neskaidras. Politiskais risinājums šādā situācijā būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, no valsts nozīmīguma ES, tās lieluma, no tā, vai tā kopumā ir pozitīvi noskaņota pret ES u.tml.
Francijas izglītības ministra vadītā konstitūcijas atbalstītāju grupa norādījusi, ka pozitīvs balsojums ir nepieciešams, lai Francija saglabātu dominējošo lomu Eiropā. Šī grupa brīdina, ka konstitūcijas noraidīšanas gadījumā Lielbritānija pārņems vadību Eiropā, kura tā rezultātā kļūs par vienkāršu brīvās tirdzniecības zonu.
Vienlaikus Nīderlande, kurā tautas nobalsošana ir paredzēta trīs dienas vēlāk nekā Francijā, jau gatavojas atcelt referendumu gadījumā, ja Francijas balsojuma rezultāts būs negatīvs. Nīderlandes pārstāvji Eiropas Parlamentā gan uzskata, ka šāds ārkārtas stāvokļa risinājums nav pieļaujams un referendumam jānotiek neatkarīgi no tā rezultātiem Francijā.
Francijas negatīvais balsojums varētu būtiski ietekmēt rezultātus citās dalībvalstīs, bet it īpaši Dānijā un Lielbritānijā, kuru pilsoņi jau tagad pret konstitūciju noskaņoti samērā negatīvi.

Konstitūcijas atbalstītāji nepadodas

Francijas politiķi uzskata, ka situācija nav tik bezcerīga, kā šķiet. Līdz referendumam vēl ir pusotrs mēnesis laika. Tā balsotāju daļa, kas vēl nav izlēmuši, kā balsot, vairāk sliecas atbalstīt konstitūciju. Bez tam nozīmīgā līguma atbalstītāju skaits pēdējās nedēļās ir sarucis par divām procentu iedaļām, ziņo “Reuters”.
Tuvojoties referenduma dienai, Francijā joprojām notiek informācijas kampaņas. Lai cīņu padarītu līdzvērtīgāku, Francijas plašsaziņas līdzekļos vienāds laiks tiek atvēlēts gan tiem politiķiem, kas aicina atbalstīt, gan tiem, kas aicina balsot pret konstitūcijas apstiprināšanu. Pārējā laikā politiķu parādīšanās ēterā nav atļauta.
Tomēr Francijas valdība aktīvi cenšas pārliecināt balsot “par”. Lai panāktu savu, tā piedāvā dažādus ieguvumus atsevišķām sabiedrības grupām.

Arī citas valstis gatavojas ratifikācijai

Itālija ir pirmā vecās Eiropas dalībvalsts, kas ratificējusi konstitucionālo līgumu. Pagājušajā nedēļā Itālijas parlaments ar 217 “par” balsīm teica pārliecinošu “jā” šodienas ES nozīmīgākajam dokumentam. Pret balsoja vien 16 deputāti, ziņo ārvalstu ziņu aģentūras.
Līdz šim konstitūciju ratificējušas tikai Ungārija, Lietuva un Slovēnija. Spānijas pilsoņi referendumā izteikuši savu atbalstu konstitūcijai, tomēr vēl nepieciešama formāla ratifikācija parlamentā.
Nākamais parlamenta balsojums gaidāms Vācijā, kur tas risināsies 12.maijā. Diskusijas par konstitucionālo līgumu notiek arī citās valstīs. Piemēram, Čehijā pagājušajā nedēļā nākusi klajā tās prezidenta Vāclava Klausa grāmata, kurā izklāstīti valsts galvas eiroskeptiskie uzskati. 60 lapaspuses garajā traktātā “Teiksim jā vai nē Eiropas konstitūcijai” apgalvots, ka līguma teksts ir vienkāršajam pilsonim “neatšifrējams”, tas apdraudot ES dalībvalstu tiesības un “ietekmēs ikvienu”.

Latvija cer ratificēt tuvākajā laikā

Aģentūra LETA ziņo, ka Latvijas Saeima par konstitūcijas ratifikāciju varētu lemt vēl pirms vasaras brīvdienām, kas sāksies jūnijā.
Konstitūcijas ratifikācija Latvijā notiks tuvāko mēnešu laikā, bet tikai tad, ja Briselē laikus tiks apstiprināta konstitucionālā līguma tulkojuma labotā versija, norādījis Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. Labojumus latviskajā tulkojumā veica Ministru kabineta izveidotā darba grupa, kuras sastāvā ir Tulkošanas un terminoloģijas centra un Ārlietu ministrijas pārstāvji.