Noskaņas ES sirdī – Vācijā

47% aptaujāto VFR iedzīvotāju uzticas Eiropas Savienībai (“Eurostat” apsekojums). Gada laikā notikušas būtiskas izmaiņas Vācijas pilsoņu nostājā, jo 2004.gadā pozitīvu atbildi deva tikai 35% aptaujāto. Visvairāk erooptimistu ir VFR austrumu zemēs, kur attiecīgais rādītājs sasniedzis 50%, zīmīgi, ka visvairāk Eiropas Savienībai bijušajā VDR teritorijā uzticas jauni cilvēki vecumā līdz 35 gadiem. Tas nozīmē, ka Vācijas pilsoņu ievērojama daļa pozitīvi novērtējusi Eiropas Savienības paplašināšanu, turklāt austrumzemju jaunatnē ir daudz tādu, kas stāvokļa uzlabošanu saista ar integrācijas izvēršanos. Vācijā ļoti ass ir bezdarba jautājums – vissāpīgākās gan ekonomiskās, gan sociālās problēmas, kas tieši skar daudzu iedzīvotāju ienākumu apjomu un dzīves līmeni. Vairāki Eiropas institūti aptauju gaitā mēģinājuši noskaidrot iedzīvotāju politiskās simpātijas, arī nacionālo ultralabējo noskaņu izmaiņas. Vācijā šīs papildu aptaujas rezultāti sākotnēji bija satraucoši. Tūlīt pēc tam, kad tika publicēti jaunākie dati, ka bezdarbnieku skaits gada sākumā pārsniedzis 5 miljonus, to pilsoņu skaits, kas Bundestāga vēlēšanās bija gatavi atdot savas balsis neonacistiem, pieauga līdz 15%. Tas bija īsts šoks demokrātiskajām partijām. Sociologi pēc nedēļas aptauju atkārtoja: par neonacistiem bija gatavi balsot vairs līdz 3% pilsoņu. Bundesbirģeri bija nomierinājušies, un “protesta balsojums” strauji saruka: eirobarometrs nostājas maiņu vektoru uztvēra pietiekami pareizi.

Noskaņas citās ES dalībvalstīs

“Eurobarometer” 25 ES dalībvalstu iedzīvotāju nostāju raksturo nebūt ne vienveidīgi, bet sniedz visai raibu un reizē pretrunīgu ainu. No ES veterāniem Eiropas Savienībai visvairāk uzticas beļģi – 65%; no jauno dalībvalstu iedzīvotājiem – ungāri (61%). Eiropas integrācijas pozitīvajām perspektīvām vismazāk tic Lielbritānijas pilsoņi – 18%, zems uzticības līmenis ES ir holandiešiem – tikai 22%. Šīm uzticības lejasgala valstīm ir relatīvi maz sakaru ar jauno dalībvalstu desmitnieku, stipras ir viņu ārējās tirdzniecības saites ar savām bijušām kolonijām, tagad neatkarīgām valstīm citos kontinentos. Akūta šīm valstīm joprojām ir suverenitātes problēma, nepieciešamība uzklausīt Briseles eirokrātu komandas un norādījumus.
Dažās no minētajām ES dalībvalstīm nostiprinās labējo nacionālistu pozīcijas. Tā Beļģijā nacionālistiskā partija Vlaams Block pulcina ap sevi arvien vairāk vēlētāju, kas ir nemierā ar valdības politiku. Polijā nacionālisti no organizācijas “Pašaizsardzība”, palielinot piekritēju skaitu, gandrīz pilnīgi pārtraukuši savu antieiropas retoriku.

Eiropas satversmes vērtējums

Latvija “Eurobarometer” spogulī

Referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā pilsoņu vairākums nobalsoja “par”. Pagājis gandrīz gads, kopš Latvija ir ES pilntiesīga locekle. Laika sprīdis pārāk īss, lai katrs iedzīvotājs varētu reāli izjust tos plusus, ko dod līdzdalība Eiropas Savienībā. Tas arī izpaudās aptaujā, ko Latvijā veica februārī. Īpatnība ir tā, ka aptauja aptvēra pilsoņus un nepilsoņus. Pēdējie referendumā par Latvijas iestāšanos ES nepiedalījās. Uz jautājumu par atbalstu ES pozitīvu atbildi deva 37% aptaujāto. Izvirzās jautājums: kā vērtēt šo rezultātu? Nepieciešams “eirobarometra” rādītāju diferencēt pēc nacionālā sastāva. Izrādās, ka ar “nē” galvenokārt atbildējuši nelatvieši. Ievērojot šo apstākli, gūto rezultātu var vērtēt kā apmierinošu. Vienlaikus jāievēro, ka 40% aptaujāto izturas pret Eiropas Savienību nevis negatīvi, bet neitrāli. Šī neitralitāte aptver plašu uzskatu spektru. Šinī grupā ietilpst gan vienaldzīgie, kas par ES nedomā, neinteresējas, gan tie, kas vadās no nostājas “dzīvosim, redzēsim”.
Raksturīgi ir tas, ka tie nelatvieši, kas ir pret Latvijas līdzdalību Eiropas Savienībā, vienlaikus atbalsta Eiropas satversmes pieņemšanu, uzskatot, ka tā uzlabos viņu stāvokli.
“Eiroparadoksa” paraugs ir Latvijas bijušo leģionāru viedoklis: pilnīgi atbalstot Latvijas iestāšanos ES, šie kara veterāni uzskata, ka Eiropas satversme ir pat kaitīga un nevajadzīga.
Maldīgi domāt, ka visi aptaujātie vienmēr domā tīri racionāli, prot prognozēt rītdienu, izvērtēt visus gaidāmos plusus un mīnusus. Lielo skaitļu likums daudz ko izlīdzina. Šā iemesla dēļ “Eurobarometer” sniedz nozīmīgu informāciju, kas jāievēro ikvienas valsts politiskajiem vadītājiem un saimniecības dižkungiem.

Georgs Lībermanis, pēc ārzemju preses materiāliem