Finanšu sektors un tā attīstības tendences

Latvijas tautsaimniecība attīstās strauji, un likumsakarīgi rodas jautājums – vai tas ir īslaicīgs panākums vai arī mūsu valstī ir izveidojusies ilgtspējīga ekonomika. Cik līdzsvaroti attīstās dažādi tautsaimniecības sektori, vai investīcijas nonāk tajās nozarēs, kurās tās visvairāk nepieciešamas, vai imports orientēts uz īstermiņa patēriņu vai tomēr uz ilgtermiņa investīcijām ražošanā, kas rada pamatu ilgtspējīgai ekonomikai, vai ir iemesls uztraukumam par ekonomikas pārkaršanu, un kā Latvija virzās uz eiras ieviešanu – tie ir jautājumi, uz kuriem, veicot pētījumu, centušies rast atbildes bankas “Nord/LB Latvija” analītiķi.

Tekošā konta deficīts joprojām augsts

Pagājušajā gadā tekošā konta deficīts pieauga ne vien Latvijā, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs, Igaunijai un Latvijai tomēr ieņemot līderpozīcijas. Tekošā konta deficītu visspēcīgāk ietekmē augsts tirdzniecības bilances deficīts, un, lai gan pērn eksporta pieauguma tempi salīdzinājumā ar importa pieaugumu bija straujāki (attiecīgi 28,1% un 25,2%), kopējais importa apjoma pieaugums bija ļoti liels, un tas izraisīja tirdzniecības bilances deficītu.
Pagājušā gada pirmajā pusē importa pieaugumu nodrošināja spēcīgais iekšējais pieprasījums. Visi atceramies ažiotāžu pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kad iedzīvotāji, baidoties no cenu celšanās, intensīvi iepirkās, arī uzņēmēji aktīvi veidoja uzkrājumus, tādējādi veicinot importu. Vienlaikus analītiķi pozitīvi vērtē faktu, ka importā dominē mašīnas un iekārtas, jo tieši kapitālpreču, nevis patēriņa preču, imports nodrošina Latvijas tālāko attīstību. Jaunu iekārtu un tehnoloģiju ievešana ar laiku ļaus celt tautsaimniecības līmeni un sekmēs eksportu, tādējādi dodot iespēju samazināt tekošā konta deficītu. Tomēr šogad, pēc bankas speciālistu prognozēm, tas vēl saglabāsies diezgan augsts – 11,3%.

Pieaug ārvalstu investīcijas

Tiešo ārvalstu investīciju ieplūde Latvijā pērn pārsniedza divu iepriekšējo gadu kopējo rādītāju. Eksperti to vērtē ļoti pozitīvi, jo tas nodrošina daudzus ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai. Vispirms tas ir ekonomiskais ieguvums – mūsu valstī ienāk jauni ārvalstu investori, paverot ceļu uz jauniem tirgiem. Turklāt ārvalstu tiešo investīciju straujais pieaugums nozīmē, ka ārvalstu investori pozitīvi novērtē makroekonomisko situāciju Latvijā. Pretējā gadījumā viņi neinvestētu mūsu ekonomikā.
Tajā pašā laikā ārvalstu tiešo investīciju apjoms joprojām sedz mazāk nekā pusi no tekošā konta deficīta. Tas pats par sevi nav slikti, atzīst eksperti, tomēr viņi uzskata, ka šai attiecībai jābūt mazliet lielākai, jo, piemēram, ekonomikas lejupslīdes gadījumā ilgtermiņa ārvalstu tiešās investīcijas paliek tautsaimniecībā, bet īstermiņa investīcijas var aizplūst no valsts. Tādēļ ļoti svarīgi ir panākt, lai tiešo investīciju īpatsvars būtu lielāks. No trim Baltijas valstīm šai ziņā vislabākā situācija ir Igaunijā, kur ārvalstu tiešās investīcijas pērn sedza vairāk nekā 60% no tekošā konta deficīta, Lietuvai šis rādītājs bija zemāks – 42%, bet vissliktāk klājās Latvijai, kur tiešās ārvalstu investīcijas sedza tikai 37,2% no tekošā konta deficīta.
Analizējot uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju sadalījumu pēc sektoriem, redzams, ka investorus visvairāk interesē pakalpojumu sektori un apstrādes rūpniecība. Bankas makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova norāda, ka apstrādes rūpniecībā vēlamas lielākas investīcijas, jo rūpniecība ir Latvijas galvenais eksportējošais sektors. Tātad – jo lielākas investīcijas šajā sektorā, jo straujāk attīstās rūpniecība un straujāk pieaug eksports, vienlaikus samazinot tekošā konta deficītu. Eksperti pozitīvi vērtē arī ievērojamās investīcijas transporta sektorā, jo pēc iestāšanās ES Latvijai pavērusies iespēja kļūt par vienu no galvenajiem tranzīta punktiem starp austrumiem un rietumiem. Transporta sektora attīstība var nodrošināt visas valsts turpmāko attīstību.
Analītiķi novērojuši, ka visstraujāk attīstās tie tautsaimniecības sektori, kuros visvairāk iegulda ārvalstu investori – pakalpojumu sektors un apstrādes rūpniecība. Pēc ekspertu domām, ir ļoti svarīgi piesaistīt šīs investīcijas arī turpmāk, jo vairāk tāpēc, ka uz vienu iedzīvotāju veikto ārvalstu tiešo investīciju ziņā Latvija un Lietuva ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā.

Kredīti un depozīti

Lai gan pagājušajā gadā fiksēts ievērojams kredītprocentu likmju pieaugums, kredītportfelis strauji palielinājās, pieaugot par 47%. Savukārt kredītportfeļa struktūras analīze liecina, ka industriālo un komerciālo kredītu īpatsvars komercbanku kredītportfelī katru gadu sarūk. Tomēr, pēc analītiķu domām, uztraukumam nav pamata, jo tas samazinās nevis tādēļ, ka pēc šiem kredītiem nebūtu pieprasījuma, bet gan tāpēc, ka pēdējā laikā strauji pieaug pieprasījums pēc hipotekārajiem un patēriņa kredītiem. Tas tiek skaidrots ar to, ka šie kredīti kļuvuši pieejami tikai pēdējos gados.
Kā liecina pētījums, depozītu apjoms pieaug lēnāk nekā kredītu apjoms, tomēr arī to pieauguma tempi ir diezgan augsti, turklāt Latvija šā rādītāja ziņā ieņem pirmo vietu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, pērn sasniedzot 34% pieaugumu. Te jāpiebilst, ka Latvijā šī tendence vērojama jau kopš 2000.gada un pat vēl agrāk. Pēc ekspertu domām, tas liecina pirmām kārtām par to, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja palielinās un aug viņu uzticība banku sektoram.
Vērtējot iekšzemes kredītu un depozītu attiecību pret iekšzemes kopproduktu (IKP), var secināt, ka Latvija salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm atrodas vidējā pozīcijā. Mūsu valstī kredīti pērn veidoja 48% no IKP, kamēr tādās valstīs kā Dānijā, Īrijā, Maltā un Vācijā šis rādītājs ievērojami pārsniedza simt procentu atzīmi. Tādējādi, pēc analītiķu domām, Latvijai nebūtu jāuztraucas par kreditēšanas apjoma straujo pieaugumu.
Tā kā Latvija savu nacionālo valūtu piesaistījusi eirai, lata procentu likmes turpmākajos gados pakāpeniski tiks tuvinātas eiras likmēm.

Gatavība eiras ieviešanai

Runājot par finanšu sektora attīstības tendencēm, nevar nepieminēt gaidāmo eiras ieviešanu. Saskaņā ar eiras ieviešanas plānoto grafiku lats, kā zināms, ar šā gada 1.janvāri tika piesaistīts eirai, un tagad tiek gaidīts ES institūciju novērtējums par mūsu valsts gatavību pievienoties otrajam valūtas kursa mehānismam. Pēc diviem gadiem – 2007.gadā – tiks vērtēta Latvijas atbilstība Eiropas Monetārās savienības (EMS) kritērijiem, un pozitīva atzinuma gadījumā Latvija 2008.gadā iestāsies EMS, kas nozīmē pāreju uz eiru.
Galvenais šajā ceļā uz eiru ir nodrošināt valsts atbilstību pieciem Māstrihtas kritērijiem, no kuriem būtiskākais paredz, ka inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju vairāk nekā par 1,5%. Tieši inflācija šobrīd ir vienīgais kritērijs, kuram Latvija neatbilst. Kā zināms, pērn tā bija 6,2%. Vislabākā situācija ir Lietuvā, kur inflācija 2004.gadā bija tikai 1,2%.
Vērtējot galveno Latvijas makroekonomisko rādītāju attīstības tendences, bankas analītiķi prognozē, ka šogad vidējā inflācija sasniegs 5,5%. Šī prognoze saskan ar Ekonomikas ministrijas speciālistu aplēsēm, bet pārsniedz Finanšu ministrijas un Pasaules bankas prognozes, pēc kurām inflācija šogad varētu būt attiecīgi vai nu 4,3%, vai pat tikai 3,2%.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv