
Mūsu zinātne. Ar ambīcijām
LZA prezidents Juris Ekmanis un jaunais LZA goda doktors no Sudānas Kamils Idriss Foto: Alma Edžiņa |
“Latvijas zinātne pielietojumos” – ambiciozs nosaukums izstādei, kuru sadarbībā ar Patentu valdi sarīkojusi Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA). Tā 5. aprīlī izstādes atklāšanā sacīja LZA prezidents Juris Ekmanis.
Kā izskatās Latvijas zinātne praktiskajos pielietojumos šobrīd? “Ir pagājis gads kopš līdzīgas izstādes 2004.gadā, un nu jau gadu Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šī izstāde ir aktuālāka nekā iepriekšējā, jo pavērušās iespējas piedāvātās produkcijas noietam. Ir atvērts Eiropas Savienības tirgus, un daudzi Latvijas rūpnieki jau ir šajā tirgū, Eiropā ir lielāks pieprasījums. Līdz 15. aprīlim aicinām ieinteresētos radīt jaunus kontaktus, reklamēt sevi un Latvijas zinātni kopumā. Šajā izstādē redzamas gan patentētas, gan patentēšanai pieteiktās lietas. Latvijas zinātnei ir arī augsto tehnoloģiju pienesumi, un pēc gada atkal paskatīsimies, kas būs nācis klāt,” apsolīja LZA prezidents.Soli priekšā sāncenšiem
Dr. phys. Guntis Ramāns, Patentu valdes direktora vietnieks,
atzina, ka izstāde vairo sabiedrības interesi par reāli radīto, un, norādījis uz LZA
Fizikālās enerģētikas (FEI) un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu (OSI)
stendiem, kuros skatāmi patentēti izgudrojumi, vēlēja, lai iespējami vairāk
izgudrojumu tiktu aizsargāti ar patentiem.
Patentēšanas nozīmību apstiprina tai pievērstā speciālistu interese – 6. un
7.aprīlī Rīgā notika zinātniski praktiska konference “Intelektuālais īpašums
jaunajās ES dalībvalstīs”, 6.aprīlī – konference “Vai vēlies būt soli
priekšā saviem konkurentiem?”, lai noskaidrotu, kas ir intelektuālais kapitāls, kā
to apzināt un kad reģistrēt savu intelektuālo īpašumu.
Latvijas Zinātņu akadēmija patentēšanas aktualitātēm veltīja savu šāgada
3.februāra sēdi.
Izstādē aplūkojami patentētie izgudrojumi un iestrādes – jaunie izgudrojumi, kuri
vēl patentējami. Piedalās Latvijas Valsts koksnes ķīmijas (KĶI), Latvijas
Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas, LU Elektronikas un datorzinātņu, LZA
Fizikālās enerģētikas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Neorganiskās ķīmijas
(NĶI), RTU Polimēru materiālu, LU Cietvielu fizikas, LU Polimēru mehānikas
institūti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, “Sidrabe”, Latvijas
Lauksaimniecības universitāte. Plašā stendā ar nosaukumu “Letonika” eksponēta
publikāciju izlase.
Stāsta LZA Fizikālās enerģētikas institūta zinātniskā sekretāre Dr. phys.
Gunta Šlihta: “Institūts piedāvā modernas iespējas siltuma un elektroenerģijas
taupīšanai, izmantojot saules un vēja enerģijas pārveidošanas jaunas ierīces un
materiālus, kā arī metodiku energopatēriņa kombinētai nodrošināšanai no
dažādiem dabas avotiem. Šādas ierīces un materiāli jau šobrīd tiek ražoti
Latvijā.” FEI veiksmīgi piedalās arī daudzu ES pētniecības un attīstības
programmu izpildē.
Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC) dibināts 1993.gadā, lai veicinātu zinātnieku un
ražotāju sadarbību, t.sk. arī starptautisko sadarbību, lai ražotu
konkurētspējīgus produktus. Pašlaik LTC palīdz 30 firmām, kuras nodarbojas ar
elektroniku un telekomunikācijām, medicīnas un biotehnoloģisko aparātbūvi,
datortīkliem un programmnodrošinājumu.
Stiklaplasta atsperes automobiļiem
NĶI stendā Dr. habil. chem. Ingrīda Vītiņa iepazīstināja
ar materiālu virsmu modificēšanu mikroelektronikai un medicīnai, tās rezultātā
medicīnā lietojamie metāla implanti kalpo ilgāk un drošāk, labāk sader ar cilvēka
organismu.
LU Polimēru mehānikas institūts ar sadarbības partneriem – vairākām Eiropas
universitātēm un uzņēmumiem – piedāvā tādas stiklaplasta atsperes automobiļiem
un dzelzceļa vagoniem, kurām ir ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar līdz
šim ekspluatācijā esošajām. Proti, jaunajām ir mazāks svars, tās kalpo ilgāk,
samazina ceļu bojājumus un trokšņa līmeni.
Zinātniskās ražošanas uzņēmums “Medicamina” – tās ir zinātniskās un
tehnoloģiskās izstrādnes ārstniecības līdzekļiem, kosmētikai un pārtikas
produktiem no dabas vielām. Produkciju eksportē uz Krieviju, Baltkrieviju, Igauniju un
Kanādu. Oriģinālie preparāti no dabas vielām apvieno tautas medicīnu un jaunākās
zinātnes atziņas. Visi zinām lorozīvu – mutes gļotādas un augšējo
elpošanas ceļu iekaisumu profilakses un kopšanas līdzekli, lorozolu un
lorozolu–lux deguna iekaisumu profilaksei, stomadentu–extra, kuru lieto
zobārstniecībā. Varbūt sievietes ieinteresēsies arī par propolisa balzamiem
– viens novērš priekšlaicīgu ādas novecošanos un grumbu rašanos, citi derīgi
roku un kāju kopšanai, par dušas medu un ēterisko eļļu maisījumu amors?
Dr. habil. chem. Gaļina Teliševa un KĶI Lignīna ķīmijas laboratorija
piedāvā augšanas un attīstības aktivatoru augiem lignosiliciju. Tas ir no
koksnes atkritumiem iegūts lignocelulozes komplekss, kas izmantojams ekoloģiski tīrai
augkopībai un dārzkopībai. Augiem veidojas spēcīga sakņu sistēma, uzlabojas
ražība un kvalitāte.
Atslēgas vārds uzņēmējdarbībai
Aizvakar darba vizītē Latvijas Zinātņu akadēmiju apmeklēja
Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ģenerālsekretārs Dr. Kamils
Idriss. Viņu pavadīja WIPO ģenerālsekretāra vietnieks Filips Petī un nodaļas
vadītājs Mihals Svantners. Kopā ar viņiem bija Jānis Kārkliņš (Latvijas
pastāvīgā pārstāvniecība ANO Ženēvā) un Patentu valdes direktors Zigrīds
Aumeisters. Viesi aplūkoja izstādi, īpaši pakavējoties OSI stendā. Institūtam ir
pamats lepoties – pēdējos trijos gados iegūti 44 patenti.
K.Idriss dzimis 1945.gadā Sudānā, Ohaijo universitātē (ASV) ieguvis maģistra grādu
un Ženēvas Starptautisko attiecību institūtā Šveicē – starptautisko tiesību
doktora grādu. Kopš 1994. gada ir WIPO ģenerāldirektora vietnieks, no 1997.gada –
ģenerāldirektors. Daudzu ar intelektuālā īpašuma nozīmi un tiesību aizsardzību
saistītu publikāciju autors. K.Idrisa nopelnus atzinušas un augstu novērtējušas
pasaules valstis. Arī Latvijas Zinātņu akadēmija, piešķirot viņam goda doktora
grādu. Diplomu pasniedzot, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents J.Ekmanis akcentēja
intelektuālā īpašuma jautājumu īpašo nozīmi Latvijā – valstī, kura relatīvi
nesen atguvusi neatkarību un radusi iespēju pašai kārtot likumus un ārējās
attiecības. Līdz ar to mēs novērtējam WIPO praktisko atbalstu un Dr. K.Idrisa
teorētiskos pētījumus, sacīja prezidents. Atbildes runā Dr. Kamils Idriss
pateicās LZA, dalījās labajos iespaidos par redzēto izstādē un uzsvēra, ka
intensīva un ekstensīva sadarbība saista nacionālo un starptautisko. “Šodien
intelektuālais īpašums ir atslēgas vārds uzņēmējdarbībā. Latvijā, senas
kultūras zemē, intelektuālajiem sasniegumiem jārada progress, ekonomiskā realitāte,
un intelektuālais īpašums pārveido sabiedrību. Tas ir kopīgs visām nācijām –
radošais un jaunais,” sacīja Dr. K.Idriss.
Zelta medaļa izgudrotājam
Panākumiem bagātais izgudrotājs, talantīgais zinātnes menedžeris OSI direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš saņēma WIPO sertifikātu un zelta medaļu “Best Inventor. Riga. 2005”. “Tas ir gods visam OSI par sasniegumiem, es ceru, tas stimulēs visus, arī mūsu jaunos un studentus, pievērsties izgudrojumiem un patentēšanai,” sacīja apbalvotais.Izstāde LZA augstceltnē skatāma līdz 15. aprīlim. Laipni lūdzam – darba dienās no plkst. 13 līdz 17.
Termīnu “ambīcijas” skaidro kā godkāre, prasība tikt atzītam, taču par Latvijas “pielietojamo zinātni” jāsaka – tās atzīšana plašākos mērogos cels Latvijas un mūsu visu prestižu.
Ilga Tālberga
| Izstādē “Latvijas zinātne pielietojumos”
aplūkojamie patentētie izgudrojumi un iestrādes Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
|