Mūsu zinātne. Ar ambīcijām

LZA prezidents Juris Ekmanis un jaunais LZA goda doktors no Sudānas Kamils Idriss Foto: Alma Edžiņa

“Latvijas zinātne pielietojumos” – ambiciozs nosaukums izstādei, kuru sadarbībā ar Patentu valdi sarīkojusi Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA). Tā 5. aprīlī izstādes atklāšanā sacīja LZA prezidents Juris Ekmanis.

Kā izskatās Latvijas zinātne praktiskajos pielietojumos šobrīd? “Ir pagājis gads kopš līdzīgas izstādes 2004.gadā, un nu jau gadu Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šī izstāde ir aktuālāka nekā iepriekšējā, jo pavērušās iespējas piedāvātās produkcijas noietam. Ir atvērts Eiropas Savienības tirgus, un daudzi Latvijas rūpnieki jau ir šajā tirgū, Eiropā ir lielāks pieprasījums. Līdz 15. aprīlim aicinām ieinteresētos radīt jaunus kontaktus, reklamēt sevi un Latvijas zinātni kopumā. Šajā izstādē redzamas gan patentētas, gan patentēšanai pieteiktās lietas. Latvijas zinātnei ir arī augsto tehnoloģiju pienesumi, un pēc gada atkal paskatīsimies, kas būs nācis klāt,” apsolīja LZA prezidents.

Soli priekšā sāncenšiem

Dr. phys. Guntis Ramāns, Patentu valdes direktora vietnieks, atzina, ka izstāde vairo sabiedrības interesi par reāli radīto, un, norādījis uz LZA Fizikālās enerģētikas (FEI) un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu (OSI) stendiem, kuros skatāmi patentēti izgudrojumi, vēlēja, lai iespējami vairāk izgudrojumu tiktu aizsargāti ar patentiem.
Patentēšanas nozīmību apstiprina tai pievērstā speciālistu interese – 6. un 7.aprīlī Rīgā notika zinātniski praktiska konference “Intelektuālais īpašums jaunajās ES dalībvalstīs”, 6.aprīlī – konference “Vai vēlies būt soli priekšā saviem konkurentiem?”, lai noskaidrotu, kas ir intelektuālais kapitāls, kā to apzināt un kad reģistrēt savu intelektuālo īpašumu.
Latvijas Zinātņu akadēmija patentēšanas aktualitātēm veltīja savu šāgada 3.februāra sēdi.
Izstādē aplūkojami patentētie izgudrojumi un iestrādes – jaunie izgudrojumi, kuri vēl patentējami. Piedalās Latvijas Valsts koksnes ķīmijas (KĶI), Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas, LU Elektronikas un datorzinātņu, LZA Fizikālās enerģētikas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Neorganiskās ķīmijas (NĶI), RTU Polimēru materiālu, LU Cietvielu fizikas, LU Polimēru mehānikas institūti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, “Sidrabe”, Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Plašā stendā ar nosaukumu “Letonika” eksponēta publikāciju izlase.
Stāsta LZA Fizikālās enerģētikas institūta zinātniskā sekretāre Dr. phys. Gunta Šlihta: “Institūts piedāvā modernas iespējas siltuma un elektroenerģijas taupīšanai, izmantojot saules un vēja enerģijas pārveidošanas jaunas ierīces un materiālus, kā arī metodiku energopatēriņa kombinētai nodrošināšanai no dažādiem dabas avotiem. Šādas ierīces un materiāli jau šobrīd tiek ražoti Latvijā.” FEI veiksmīgi piedalās arī daudzu ES pētniecības un attīstības programmu izpildē.
Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC) dibināts 1993.gadā, lai veicinātu zinātnieku un ražotāju sadarbību, t.sk. arī starptautisko sadarbību, lai ražotu konkurētspējīgus produktus. Pašlaik LTC palīdz 30 firmām, kuras nodarbojas ar elektroniku un telekomunikācijām, medicīnas un biotehnoloģisko aparātbūvi, datortīkliem un programmnodrošinājumu.

Stiklaplasta atsperes automobiļiem

NĶI stendā Dr. habil. chem. Ingrīda Vītiņa iepazīstināja ar materiālu virsmu modificēšanu mikroelektronikai un medicīnai, tās rezultātā medicīnā lietojamie metāla implanti kalpo ilgāk un drošāk, labāk sader ar cilvēka organismu.
LU Polimēru mehānikas institūts ar sadarbības partneriem – vairākām Eiropas universitātēm un uzņēmumiem – piedāvā tādas stiklaplasta atsperes automobiļiem un dzelzceļa vagoniem, kurām ir ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar līdz šim ekspluatācijā esošajām. Proti, jaunajām ir mazāks svars, tās kalpo ilgāk, samazina ceļu bojājumus un trokšņa līmeni.
Zinātniskās ražošanas uzņēmums “Medicamina” – tās ir zinātniskās un tehnoloģiskās izstrādnes ārstniecības līdzekļiem, kosmētikai un pārtikas produktiem no dabas vielām. Produkciju eksportē uz Krieviju, Baltkrieviju, Igauniju un Kanādu. Oriģinālie preparāti no dabas vielām apvieno tautas medicīnu un jaunākās zinātnes atziņas. Visi zinām lorozīvu – mutes gļotādas un augšējo elpošanas ceļu iekaisumu profilakses un kopšanas līdzekli, lorozolu unlorozolu–lux deguna iekaisumu profilaksei, stomadentu–extra, kuru lieto zobārstniecībā. Varbūt sievietes ieinteresēsies arī par propolisa balzamiem – viens novērš priekšlaicīgu ādas novecošanos un grumbu rašanos, citi derīgi roku un kāju kopšanai, par dušas medu un ēterisko eļļu maisījumu amors?
Dr. habil. chem. Gaļina Teliševa un KĶI Lignīna ķīmijas laboratorija piedāvā augšanas un attīstības aktivatoru augiem lignosiliciju. Tas ir no koksnes atkritumiem iegūts lignocelulozes komplekss, kas izmantojams ekoloģiski tīrai augkopībai un dārzkopībai. Augiem veidojas spēcīga sakņu sistēma, uzlabojas ražība un kvalitāte.

Atslēgas vārds uzņēmējdarbībai

Aizvakar darba vizītē Latvijas Zinātņu akadēmiju apmeklēja Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ģenerālsekretārs Dr. Kamils Idriss. Viņu pavadīja WIPO ģenerālsekretāra vietnieks Filips Petī un nodaļas vadītājs Mihals Svantners. Kopā ar viņiem bija Jānis Kārkliņš (Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO Ženēvā) un Patentu valdes direktors Zigrīds Aumeisters. Viesi aplūkoja izstādi, īpaši pakavējoties OSI stendā. Institūtam ir pamats lepoties – pēdējos trijos gados iegūti 44 patenti.
K.Idriss dzimis 1945.gadā Sudānā, Ohaijo universitātē (ASV) ieguvis maģistra grādu un Ženēvas Starptautisko attiecību institūtā Šveicē – starptautisko tiesību doktora grādu. Kopš 1994. gada ir WIPO ģenerāldirektora vietnieks, no 1997.gada – ģenerāldirektors. Daudzu ar intelektuālā īpašuma nozīmi un tiesību aizsardzību saistītu publikāciju autors. K.Idrisa nopelnus atzinušas un augstu novērtējušas pasaules valstis. Arī Latvijas Zinātņu akadēmija, piešķirot viņam goda doktora grādu. Diplomu pasniedzot, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents J.Ekmanis akcentēja intelektuālā īpašuma jautājumu īpašo nozīmi Latvijā – valstī, kura relatīvi nesen atguvusi neatkarību un radusi iespēju pašai kārtot likumus un ārējās attiecības. Līdz ar to mēs novērtējam WIPO praktisko atbalstu un Dr. K.Idrisa teorētiskos pētījumus, sacīja prezidents. Atbildes runā Dr. Kamils Idriss pateicās LZA, dalījās labajos iespaidos par redzēto izstādē un uzsvēra, ka intensīva un ekstensīva sadarbība saista nacionālo un starptautisko. “Šodien intelektuālais īpašums ir atslēgas vārds uzņēmējdarbībā. Latvijā, senas kultūras zemē, intelektuālajiem sasniegumiem jārada progress, ekonomiskā realitāte, un intelektuālais īpašums pārveido sabiedrību. Tas ir kopīgs visām nācijām – radošais un jaunais,” sacīja Dr. K.Idriss.

Zelta medaļa izgudrotājam

Panākumiem bagātais izgudrotājs, talantīgais zinātnes menedžeris OSI direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš saņēma WIPO sertifikātu un zelta medaļu “Best Inventor. Riga. 2005”. “Tas ir gods visam OSI par sasniegumiem, es ceru, tas stimulēs visus, arī mūsu jaunos un studentus, pievērsties izgudrojumiem un patentēšanai,” sacīja apbalvotais.
Izstāde LZA augstceltnē skatāma līdz 15. aprīlim. Laipni lūdzam – darba dienās no plkst. 13 līdz 17.
Termīnu “ambīcijas” skaidro kā godkāre, prasība tikt atzītam, taču par Latvijas “pielietojamo zinātni” jāsaka – tās atzīšana plašākos mērogos cels Latvijas un mūsu visu prestižu.

Ilga Tālberga

Izstādē “Latvijas zinātne pielietojumos” aplūkojamie patentētie izgudrojumi un iestrādes Foto: Arnis Blumbergs, “LV”