Kā norāda autori, apjomīgā 16 nodaļu grāmata ir noderīgs izziņu un teorijas materiāls arī sociālo zinātņu, uzņēmējdarbības, kā arī sabiedrības vadības programmu topošajiem bakalauriem, maģistriem un doktorantiem. Abi autori ir cieši saistīti ar Latvijas pašvaldību darbību – no pašvaldību sistēmas izveides 90.gados līdz šodienai. Tādēļ norāda, ka jaunajiem praktiķiem (deputātiem) iepazīt “drēbi” ar akadēmisko pieeju – apgūstot pašvaldību darbības teoriju, citu pasaules valstu pieredzi, Latvijas pašvaldību vēsturi un modernās vadības teorijas pašvaldību darbā – būtu īpaši noderīgi.
Grāmatā “Pašvaldību darbība un attīstība” ir analizēta pašvaldību reformu īstenošana Latvijā, aprakstīta pašvaldību vēlēšanu organizācija, atspoguļotas pašvaldību funkcijas, pienākumi un tiesības, izpētītas pašvaldību organizatoriskās struktūras un darba organizācija.
Autori aprakstījuši pašvaldību un centrālās valdības attiecības, sniegti piemēri, kā iedzīvotājus iesaistīt pašvaldību darbībā. Salīdzināšanai reālajā darbā īpaši noderīgas ir nodaļas par pašvaldību budžeta veidošanas principiem, finanšu izlīdzināšanas sistēmu, raksturota pašvaldību loma uzņēmējdarbības veicināšanā. Darbā ietverti izpētītie reģionālās attīstības teorētiskie un praktiskie aspekti. Interesanti analizēti pašvaldību līderu aptaujas rezultāti, iezīmējot praktiķu viedokli par pašvaldību sistēmu un svarīgākajām problēmām Latvijā.
Neapšaubāms grāmatas ieguvums ir autoru izvēle akadēmisko pieeju un teoriju pamatot ar praksi gan Latvijā, gan citās valstīs. Izdevumā arī apkopots plašs statistikas materiālu klāsts, tostarp pēdējo pašvaldību vēlēšanu rezultāti.
Tā kā Latvijā joprojām ir aktuāla administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, autori norāda, ka grāmatā atrodamās teorijas palīdzēs pašvaldībām paraudzīties uz turpmāko attīstību kompleksi, nevis, kā to kļūdaini ierasts darīt, – sasīcinoties starp problēmu risināšanas mēģinājumiem. Piemēram, ir minēti teritoriju un pašvaldību attīstības progresīvākie virzieni, tai skaitā uzņēmējdarbības metožu izmantošana pašvaldību vadīšanā, pilsētu (vietu) mārketinga koncepcijas izstrādāšana un īstenošana, rezultatīvo rādītāju izmantošana pašvaldību reformu un teritoriju attīstības izvērtēšanā.

Kam jāvēlē priekšsēdētājs?

“Grāmatā esam devuši ieskatu pašvaldību darbības efektivitātes palielināšanā. Diemžēl ne vien Latvijā plaisa starp pašvaldību demokrātiju un efektivitāti ir liela. Līdz šim galvenā uzmanība pievērsta demokrātijai, par efektivitāti nedomājot,” secina E.Vanags. Kā moderna novitāte ir autoru piedāvātā iecere nostiprināt likumdošanā iespējas pašvaldību vadītāju ievēlēt ne vien pašreizējā kārtībā, bet arī tiešo vēlēšanu ceļā. “Pieļauju, ka kāds mūs šai jautājumā nesapratīs. Tomēr uzskatu, ka būtu demokrātiski atļaut pašvaldībai izlemt, pēc kādas sistēmas tā strādās – pēc parlamentārās vai prezidentālās,” atzīst grāmatas autors.
Grāmatas sagatavošanā izmantoti starptautiskie tiesību akti, Latvijas Republikas likumi, Ministru kabineta noteikumi, citi dokumenti, Latvijas un ārzemju autoru publikācijas, autoru rīkoto aptauju rezultāti, kā arī nepublicētie materiāli par pašvaldību organizāciju, ekonomiku, reformām un reģionālo attīstību. Bez tam izmantota pieredze, kas iegūta, autoriem apmeklējot ASV, Vācijas, Francijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Holandes, Itālijas, Horvātijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas un citu valstu universitātes un pašvaldības, kā arī darbojoties kā neatkarīgiem ekspertiem Eiropas Padomes Eiropas Vietējo pašvaldību hartas pilnveidošanā. Autori gan norāda, ka, veicot pētījumus un kontaktējoties ar ārvalstu kolēģiem, nekādi nav izdevies noskaidrot, kā var darboties īpaši mazskaitlīgās pašvaldības, kurās dzīvo astoņi cilvēki.
Jaunizdevumu varēs iegādāties Latvijas Pašvaldību savienībā un arī grāmatnīcās.

zaida.kalnina@vestnesis.lv