Noslēdzies pasākums drošības veicināšanai pie jūras

Trešdien beigusies akcija, kuru Jūras spēku Krasta apsardzes dienests (JS KAD) sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Latvijas Katastrofu medicīnas (KMC) centru rīkoja piekrastes pašvaldībās visā valstī, lai pilnveidotu iemaņas rīcībai nelaimes gadījumos jūrā.

Kā jau “Latvijas Vēstnesis” ziņojis, informatīvā akcija “Par cilvēku meklēšanu un glābšanu jūrā” kopš 1.marta tika rīkota, lai piekrastes pašvaldības, dienestus un iedzīvotājus iepazīstinātu ar kārtību, kādā notiek daudzu jūras negadījumā cietušo cilvēku nogādāšana krastā, pirmās palīdzības sniegšana, izmitināšana salīdzinoši nelielā apdzīvotā vietā līdz valsts mēroga palīdzības dienestu atbraukšanai. Vienlaikus pasākums ļāvis apzināt piekrastes municipalitāšu iespējas un resursus, kurus tās spētu mobilizēt ārkārtējā situācijā.

Vislielākā interese – par dienestu iespējām

Informatīvās lekcijas notika deviņās Latvijas piekrastes pilsētās – Salacgrīvā, Skultē, Rīgā, Engurē, Mērsragā, Rojā, Ventspilī, Pāvilostā un Liepājā. Uz semināriem “Par cilvēku meklēšanu un glābšanu jūrā” kopumā bija pulcējušies ap 300 cilvēku, kas liecina par sabiedrības ieinteresētību un dzīvības vērtības apzināšanos, informē JS KAD sabiedrisko attiecību virsniece Vita Ļebedeva.
Informatīvajos pasākumos piedalījušies zvejnieki, zivsaimnieki, zvejniecības inspektori, ostu un kuģu kapteiņi. Semināros iesaistījušies Limbažu, Rīgas, Tukuma, Talsu, Ventspils, Liepājas rajona VUGD brigāžu, policijas pārstāvji, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu darbinieki, robežsargi, kā arī pašvaldību domju priekšsēdētāji un darbinieki. Vislielākā apmeklētāju interese bijusi par glābšanas dienestu operativitāti nelaimes gadījumā, meklēšanas un glābšanas tehniskajiem līdzekļiem, par kuģošanas drošības palielināšanas iespējām, medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, kā arī citiem jautājumiem, informē V.Ļebedeva.
Pasākumu dalībnieki saņēmuši informatīvos materiālus par cilvēka dzīvības saglabāšanu jūrā, kā arī uzlīmes ar Baltijas jūras reģiona glābšanas koordinācijas centru kontaktinformāciju un uzlīmes, kurās aprakstīta pareiza rīcība, atrodot jūrā vai piekrastē mīnu, lādiņu vai citu aizdomīgu priekšmetu.

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

JS KAD (vada glābšanu jūrā) priekšnieks Hermanis Černovs:

– Šis ir pirmais lielais mēģinājums, kā valstī organizēt palīdzību jūrā cietušajiem. Galvenie mērķi – informēt iedzīvotājus un iepazīstināt pašvaldības ar glābšanas pasākumu organizēšanu –, domāju, ir sasniegti. Mums bija vēlme gan izskaidrot iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem, kā valsts rīkojas ārkārtas situācijās, gan pārrunāt, kā uzlabot mūsu dienesta darbību viņu interesēs. Paralēli šis pasākums palīdzēja iesaistītajiem dienestiem aprobēt darbībā pagājušajā gadā izstrādāto operatīvās rīcības plānu cilvēku meklēšanai un glābšanai jūras negadījumos.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I

VUGD (iesaistās glābšanas pasākumos krastā) priekšnieks Aivars Straume:

– Pasākumā akcentēta civilās aizsardzības spēju attīstīšana. Līdzīga veida dienestu sadarbība jau bijusi iepriekš, bet tik plaša sabiedrības informēšana par glābšanu un meklēšanu jūrā notika pirmoreiz. Turklāt, izglītojot sabiedrību, dienestu pārstāvji mācās un pilnveidojas arī paši – gan teorētiski, gan praktiski.

Kad VUGD savā kompetencē pārņēma civilās aizsardzības vadību valstī, tika izstrādāti dažādi plāni rīcībai ārkārtējās situācijās. Līdzīgi plāni ir arī citiem dienestiem. Tagad varējām pārliecināties par to saskaņotību. Ikdienā katrs dienests strādā atsevišķi, bet avāriju gadījumos tiem jāspēj rīcību savstarpēji saskaņot. Nevienam plānam nav jēgas, ja tas ir tikai uz papīra.
Glābšana uz jūras ir Nacionālo bruņoto spēku kompetencē, taču sadarbība NATO ietvaros prasa attīstīt militāro un civilo dienestu kopdarbību. Tas ir viens no NATO aizsardzības principiem.

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

KMC (sniedz kvalificētu medicīnisko palīdzību) direktors Mārtiņš Šics:

– Šis ir bijis lielākais komplicētais šāda veida mācību pasākums kopš neatkarības atjaunošanas. Tā pamatmērķis    – paaugstināt cilvēku izglābjamību pēc jūras negadījumiem, attīstot piekrastes pašvaldību, to vadītāju un dienestu sadarbības spējas. Ir svarīgi panākt, lai turpmāk šajās pašvaldībās saprastu, kādēļ jābūt ieinteresētiem mācēt profesionāli rīkoties ārkārtējā situācijā. Tādējādi pasākums bija vairāk vērsts uz vietējo resursu materiāli tehnisko iespēju apzināšanu, nevis praktiskas rīcības imitēšanu. Tā bija iespēja tikties dienestiem, kas iekļauti plānā par cilvēku meklēšanas un glābšanas darbiem jūrā. Interesentu atsaucība bija ļoti liela un deva arī iespēju pastāstīt iedzīvotājiem, kā lietderīgi iesaistīties situācijās, kādas var rasties ārkārtējos gadījumos.

Līdz šim mācības ar cilvēku glābšanu jūrā ir bijušas Rojā, Liepājā, agrāk – Ventspilī. Taču, izņemot pāris gadījumu Kolkā un Ventspilī, reālu avāriju, kas ir arī vislabākā pieredzes iegūšana, ar glābšanu jūrā nav bijis. Tādēļ apmācība obligāti jāturpina, jo jebkura lieta, kas netiek atkārtota, aizmirstas, izčākst. Tātad – jābūt šādu treniņu cikliskumam.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Uzziņai:

Jūras spēku Krasta apsardzes dienests iesaka: nonākot sarežģītā situācijā jūrā vai piekrastē, steidzami jāzvana Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram pa trauksmes tālruni 7323103, kas darbojas 24 stundas diennaktī, vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112.

Savlaicīga informēšana ir noteicošs faktors dzīvības glābšanai!