Latvijai labas ārpakalpojumu iespējas

Ainārs Šlesers, Franss de Bruins, Nils Melngailis un Jānis Reirs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

No 6. līdz 9.aprīlim Rīgā norit starptautiskais informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju forums “Baltic IT & T 2005: eBaltics”, kas uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem nozares pasākumiem Baltijas jūras reģionā. Vakar foruma ietvaros tika atklāta starptautiska konference, kurā dažādu valstu speciālisti dalās pieredzē un nākotnes redzējumā par moderno tehnoloģiju ievieša nu un informācijas sabiedrības veidošanu.

Konferences atklāšanā Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāta pārstāvis Franss de Bruins norādīja, ka Baltijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju (ITT) forums Briselē ir labi pazīstams. Arī Latvijas dalība Eiropas Savienības kopējās aktivitātēs vērtējama pozitīvi, taču tai būtu jākļūst intensīvākai, sacīja F. de Bruins.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzsvēra, ka aktualizējoties ar e–pārvaldi saistītajiem jautājumiem, nepieciešams palielināt ITT sektorā veicamo investīciju apjomu. Ministrs norādīja, ka valstu valdības veido nozares attīstības politiku, taču tās sekmīga realizēšana nav iespējama bez privāto uzņēmumu kapitāla un līdzdalības. A.Šlesers atgādināja, ka, no vienas puses, šajā nozarē ES “jaunās” dalībvalstis vēl aizvien krietni atpaliek no “vecajām” valstīm, bet, no otras puses, “jaunajā” Eiropā novērojama strauja attīstība. Tomēr jāņem vērā arī Āzijas faktors – līdzās Eiropas zinātniskajiem centriem un ASV IT ideju inkubatoram Silīcija ielejā (Silicon Valley) aizvien būtiskāku vietu nozarē ieņem, piemēram, Indijas speciālistu sasniegumi. Tāpēc pēdējos gados Eiropas un ASV kompānijas aizvien biežāk izmanto tā dēvētos ārpakalpojumus (outsourcing services), proti, savas darbības informātikas nodrošinājumu uztic ārvalstu uzņēmumiem vai speciālistiem. A.Šlesers uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai tiktu izmantots arī Latvijas ārpakalpojumu piedāvājumu potenciāls. Šajā nolūkā nozares darbā būtu jāizmanto gan starptautiski jau atzīto Latvijas speciālistu resursi, gan, ja nepieciešams, jāpiesaista arī viesstrādnieki. Šobrīd vajadzības pēc ārvalstu darbaspēka nav, taču nākotnē šāda situācija ir iespējama. Ministrs norādīja, ka šobrīd ārvalstu uzņēmumi ārpakalpojumu sniedzējus nereti meklē, piemēram, Polijā vai Rumānijā, jo šajās valstīs pieejami ievērojami lielāki darbaspēka resursi. Tāpēc nebūtu jābīstas no varbūtējas ārvalstu darbinieku piesaistes Latvijas biznesam, ja tas var palīdzēt nostiprināties pusmiljardu cilvēku lielajā ES tirgū, uzsvēra A.Šlesers. Ministrs arī pauda pārliecību, ka nākotnē Latvijā atgriezīsies lielākā daļa to iedzīvotāju, kuri valsti pametuši darba meklējumos un šobrīd tiek nodarbināti lielākoties mazkvalificētos darbos Īrijā, Lielbritānijā un citās “vecajās” ES valstīs.
SIA “Lattelekom” galvenais izpilddirektors Nils Melngailis atgādināja par problēmām, kas saistītas ar nelielo interneta lietotāju skaitu mūsu valstī. Viņš norādīja, ka infrastruktūras modernizācija vien situāciju neuzlabos, jo problēmas pamatā ir nelielais pieprasījums pēc interneta pieslēguma un pakalpojumiem. Savukārt pieprasījumu nosaka lielas iedzīvotāju daļas zemā pirktspēja. N.Melngailis arī pavēstīja, ka, saskaņā ar aptaujas datiem, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neizjūt nekādu interesi par internetu un tā piedāvātajām iespējām. Tāpēc ir jādomā par interneta funkcionalitāti, proti, jāpiedāvā pakalpojumi, ko vairums cilvēku var izmantot savu ikdienas ienākumu veikšanai. Arī N.Melngailis uzsvēra, ka Latvijai ir jākļūst par aktīvu ārpakalpojumu sniedzēju. Šādu iespēju mums nodrošina, pirmkārt, Latvijas IT & T speciālistu augstā kvalifikācija, otrkārt, zemās darba izmaksas. N.Melngailis pastāstīja, ka kopā ar valdību tiek nopietni apspriestas šās nozares attīstības iespējas, un pauda cerību, ka jau nākamgad būs iespējams runāt ne vien par simtiem, bet arī tūkstošiem jaunu darba vietu.
Savukārt īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs pavēstīja, ka šā mēneša vidū valdībā tiks izskatīts ziņojums par elektroniskā paraksta ieviešanu. Pēc tam atliks izlemt ar paraksta sertifikāciju un dažiem citiem aspektiem saistītos jautājumus un varēs sākt tā reālo ieviešanu. Tas varētu ilgt vismaz pusgadu, sacīja J.Reirs.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv