
Uguns un kukaiņi vienā frontes pusē
Vējgāze un vējlauze ir dabīgs traucējums, kas radījis saimnieciskus zaudējumus. Pēc ekspertu vērtējuma, Kuldīgas rajonā, kas vētrā cieta vissmagāk, patlaban no vēja nogāztā koku daudzuma izvesti aptuveni 20 procenti. Pārsvarā darbība notiek vietās, kur ir vienlaidu gāzumi, bet tur, kur gāzti atsevišķi koki vai puduri, situācija ir sliktāka. Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks prognozē, ka līdz 1.jūnijam varētu izvest aptuveni 30 procentus nogāztās koksnes Valsts meža dienesta arhīva foto |
Pagātnes uzvaras gājieni
Viens no riskiem ir varbūtība, ka vētras skartajos mežos
savairosies kukainis ar draudīgo nosaukumu – egļu astoņzobu mizgrauzis. VMD Meža
aizsardzības sektora vecākais referents Dr.biol. Agnis Šmits to puspajokam
raksturo kā “kaitēkli kubā” – tas ir agresīvs veselu audžu postītājs,
vērtējams kā tehniskais kaitēklis, kura skartais koks tirgū zaudē vērtību, un
karantīnas objekts. Masveidā savairoties var vēl četras piecas kukaiņu sugas, taču
lielākās problēmas var sagādāt tieši mizgrauzis, jo tas iecienījis veselākās un
spēcīgākās egles.
Speciālists situācijas nopietnību ilustrē ar vēstures faktiem. 1967., 1969.gadā
vējgāzes izraisīja plašāko zināmo egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos.
Norvēģijā tā izvērtās par īstu katastrofu. Pēc A.Šmita datiem, kukaiņa radītie
zaudējumi Norvēģijā tikuši novērtēti ap vienu miljardu (!) ASV dolāru.
Saimnieciskā ziņā mazāk cieta Zviedrija, vēl vieglāk cauri tikusi Somija.
Arī Latvija sveikā neizspruka, un kukaiņa savairošanās ilgusi līdz 1973.gadam.
Savukārt citās zemēs cilvēks ar kukaini cīnījās līdz pat 1978.gadam. Togad
milzīgos apjomos likti lietā feromonu slazdi, un nākamajā gadā populācija saruka.
Nav gan pierādīts, ka tieši minētā metode pārtraukusi kukaiņu uzvaras gājienu.
Kad var pieaugt spēkā kukaiņu armija
Latvijā pēdējā kaitēkļu masu savairošanās bijusi no 1992. līdz
1996.gadam. Klimatisku faktoru ietekmē Vidzemē tā apsīka 1994.gadā, bet Kurzemē
turpinājās vēl divus gadus.
Dati par kukaiņu bojātajām audzēm aizvadītajos pāris gados liecina, ka “fona
līmenis, kur mizgrauzim ieskrieties, šogad ir diezgan augsts,” spriež A.Šmits.
Situācijas pavērsieni lielā mērā atkarīgi no laika apstākļiem. Karsta un sausa
vasara mizgrauzim būtu lieliska dāvana, jo šādi klimatiskie apstākļi veicinās to
savairošanos masveidā. Tā kā cilvēks nespēj pagūt izvākt no meža vējā gāztās
un lauztās egles, viņš atstāj starta bāzi kukainim.
Kaitēkļi parasti sāk lidot maija sākumā, un pirmā pēcnācēju paaudze attīstās
līdz jūlijam. Labvēlīgu laika apstākļu ietekmē vasaras beigās var attīstīties
otra paaudze, kas ir daudz agresīvāka. “Tajā ir liels tēviņu īpatsvars, kuri metas
uz ambrazūru,” kolorīti kukaiņu varbūtējos postījumus raksturo VMD Meža
aizsardzības sektora vecākais referents.
Arī Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks uzsver: ja būs karsta
vasara un izlidos otrā kukaiņu paaudze, eglēm jau šovasar var tikt nodarīti lieli
postījumi, bet nākamgad lielus kaitējumus veselām egļu audzēm, kas vecākas par
piecdesmit gadiem, var droši prognozēt.
Aizsardzības zonas maģiskais kilometrs
Kukaiņa aktīvā darbības zona ir aptuveni kilometru rādiusā no
savairošanās perēkļa. Vaboles var pārvietoties arī līdz piecu kilometru attālumam,
maksimāli novērotais ir 40 kilometri, zina stāstīt A.Šmits. Pēc viņa teiktā, ja
mizgrauzim radīti labvēlīgi apstākļi, dabiskie ienaidnieki to neapturēs, jo to
vienkārši neesot.
Lai nodrošinātos pret varbūtējo mizgraužu invāziju, speciālisti kā būtiskāko
recepti min kukaiņa attīstībai pieejamo egles daudzuma samazināšanu. Proti, lauztie
un gāztie koki būtu jāizstrādā līdz to lidošanas sākumam. Jau šobrīd skaidrs, ka
ne visur to varēs pagūt. A.Šmits uzsver, ka egļu izvākšana tādā gadījumā
jāturpina pēc 1.jūnija. Galvenais priekšnosacījums – nedrīkst cirst augošās
egles par 50 gadiem vecākās audzēs. “Ja nocirtīs kaut vienu koku, smaka pievilinās
kukaiņus un to uzlidojums būs neizbēgams,” skaidro biologs.
Ap vērtīgākajām audzēm kilometra rādiusā gan jāsteidz izvākt bojātos kokus, lai
mizgrauzim nav tramplīna uz vērtīgajiem kokiem. Ir vēl virkne papildpasākumu.
Piemēram, jau pieminētie feromonu slazdi. ““Latvijas valsts meži” tos iepērk
lielā skaitā, un “Latvijas valsts mežiem” ir sava stratēģija, kā gādāt par
valsts mežiem,” stāsta A.Šmits. “Privātajiem meža īpašniekiem, ja viņi vēlas
izmantot slazdus, jākonsultējas ar speciālistiem. Slazdi nopērkami ārvalstīs.”
Privātīpašnieki var likt lietā arī sentēvu metodi ar ķeramkokiem.
Egļu astoņzobu mizgrauzis sākotnēji savairojas kritušos kokos, celmos un novājinātās eglēs. Kad populācija attīstījusies, tā uzbrūk vērtīgām egļu audzēm Valsts meža dienesta arhīva foto |
Neiztīrītie ceļi var smagi iegriezt
Otra prognozējamā nelaime saistīta ar ugunsgrēku briesmām. Jau
tagad skaidrs, ka līdz ar lielo sagāzto koku apjomu mežā būs grūti nokļūt līdz
ugunsgrēka vietām. Turklāt bīstamāka būs arī pati dzēšana. Meža īpašniekiem
jāapzinās problēmas nopietnība, jo, kā norādīja J.Iesalnieks, viņi paši būs
lielākie zaudētāji, ja dzēsēji neattīrīto meža ceļu dēļ nenokļūs līdz
nelaimes vietai. Tādā gadījumā varēs vainot vien sevi.
Joprojām daudzi meža ceļi ir aizsprostoti ar nogāztiem un
nolauztiem kokiem, skaidro VMD Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners.
Piemēram, Kuldīgas virsmežniecībā, kura janvāra vētrā cieta visvairāk un kur
kopumā nopostīti meži 1,3 miljonu kubikmetru platībā, ugunsbīstamajā periodā vēl
daudzi meža ceļi nebūs atbrīvoti no kokiem, arī mineralizētās joslas visur nebūs
izkoptas, pārliecināts J.Iesalnieks, atzīstot, ka speciālisti pesimistiski raugās uz
iespēju piekļūt degšanas vietām. “VMD Ugunsdzēsības dienestam būs smagi darba
apstākļi,” prognozē virsmežzinis.
Tam piekrīt A.Gertners. Viņš skaidro, ka zāģi ir katrai otrajai dzēsēju mašīnai.
Ja deg mežs, ceļu var atbrīvot no atsevišķiem kokiem, nevis no sakritumiem, kādi ir
daudzviet. Bet alternatīva ceļa taču nav. Tikmēr nelaime vēršas plašumā.
VMD izsūtījis pašvaldībām vēstules ar aicinājumu pēc iespējas drīzāk sakopt
meža ceļus to teritorijās. Meža īpašnieku interesēs ir gādāt, lai ceļi viņu
mežā būtu brīvi no sakritušiem kokiem.
Reāli top vainaguguns draudi
Papildu riska faktors ugunsbīstamībai mežā ir vētras izgāztie un
nolauztie koki, kuri nav izvākti, kā arī mežā pamestās ciršanas atliekas.
Neiztīrītā mežā gaida daudzas problēmas. Ja būs silta vasara, uguns daudz ātrāk
spēs pārvietoties pa izkaltušajām skujām, sagāztajām galotnēm, tādējādi
sasniedzot daudz lielākus izplatības apmērus.
Dzēšanas procesu kavēs tas, ka grūti pārvietoties un izvilkt ūdens padeves līnijas,
ko turklāt tādos apstākļos var bojāt uguns. Sagāzumi kalpo par tramplīnu ugunij –
piemēram, mineralizētās joslas, grāvji, stigas tai vairs nav šķēršļi. Tie arī
var aizšķērsot piekļuvi ūdens ņemšanas vietām.
Ir vēl viens potenciāls postošs risks. “Sagāzumi var būt par iemeslu vainaguguns
sākumam,” brīdina A.Gertners. “Īpaši ja liels vējš. Skrejuguns pa sagāzumu
paceļas līdz koku vainagiem, bet vainaguguns ir pats bīstamākais ugunsgrēks
mežā.”
Mežā, kas pārpilns ar degošiem stumbriem un citām koka daļām, grūti ugunsgrēku
likvidēt tā, lai uguns nepaliktu paslēpusies un, kad dzēsēji prom, neuzliesmotu no
jauna. “Ja uguns tiek vienlaidu gāzumā, grūti pat iedomāties sekas,” neslēpj VMD
Ugunsapsardzības daļas vadītājs. “Ugunsgrēks var turpināties ļoti ilgi.”
Kuldīgas virsmežniecība smagākajā situācijā
Kuldīgas virsmežniecības virsmežziņa vērojumi liecina, ka
vējgāžu izstrādes gaitā zemo koksnes cenu dēļ netiek cirsti augošie, bet
“izšūpotie” un novājinātie skuju koki. Viņaprāt, nav attaisnojušās sabiedrisko
organizāciju sākotnējās prognozes par nekontrolējamu ciršanu pēc vētras.
“Reālais meža īpašnieks izrādās labāks, nekā mēs par to bieži vien
domājam,” uzskata J.Iesalnieks.
Janvāra vētra radījusi būtiskas izmaiņas Latvijas kokmateriālu tirgū – gan ar
cenu maiņu, gan lapu koku deficītu, gan ar nepietiekamu mežizstrādes un darbaspēka
jaudu. Cenas kritušas skujkoku baļķiem un papīrmalkai. Turklāt dažkārt nav arī kam
pārdot. Tā ka meža īpašniekam ir par ko galvu lauzīt.
Tiek prognozēts, ka līdz 1.jūnijam Kuldīgas virsmežniecībā no mežiem tiks izvests
aptuveni 30 procenti nolauztās koksnes. Iepriekšminēto iemeslu dēļ par “smagāko”
Latvijas rajonu Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis saka: “Pirmajā gadā (šogad
– red.) nebūs ļoti lielu problēmu, ja vasara nebūs pārāk karsta, bet
2006.gadā gan.”
•
Attiecībā uz varbūtējiem draudiem Latvijas mežiem VMD norāda, ka pats dienests radikāli situāciju atrisināt nevar. Tā devums ir informēšana. Pārējais – meža saimnieku rokās.
Ilze Apine, “LV”
Uzziņai:
• Laikā no 10.janvāra līdz 1.aprīlim vētras bojāto koku
ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 4,077 miljoni kubikmetri
koksnes, liecina Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija.
• Lielāko vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos
(privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas
apliecinājumos uzrādīti 2,664 miljoni kubikmetri koksnes (65 procenti no kopējā
apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos apliecinājumos uzrādīti 1,413 miljoni
kubikmetri koksnes.
• Spriežot pēc ciršanas apliecinājumiem, likvidējot vētras postījumus, iecerēts
pilnībā nocirst audzes 12,5 tūkstošu hektāru platībā.
• Pēc VMD apkopotās informācijas, janvāra vētras postījumi Latvijas mežiem ir
aptuveni 7,3 miljoni kubikmetru koksnes.