Neiztīrītie ceļi var smagi iegriezt

Otra prognozējamā nelaime saistīta ar ugunsgrēku briesmām. Jau tagad skaidrs, ka līdz ar lielo sagāzto koku apjomu mežā būs grūti nokļūt līdz ugunsgrēka vietām. Turklāt bīstamāka būs arī pati dzēšana. Meža īpašniekiem jāapzinās problēmas nopietnība, jo, kā norādīja J.Iesalnieks, viņi paši būs lielākie zaudētāji, ja dzēsēji neattīrīto meža ceļu dēļ nenokļūs līdz nelaimes vietai. Tādā gadījumā varēs vainot vien sevi.
Joprojām daudzi meža ceļi ir aizsprostoti ar nogāztiem un nolauztiem kokiem, skaidro VMD Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners. Piemēram, Kuldīgas virsmežniecībā, kura janvāra vētrā cieta visvairāk un kur kopumā nopostīti meži 1,3 miljonu kubikmetru platībā, ugunsbīstamajā periodā vēl daudzi meža ceļi nebūs atbrīvoti no kokiem, arī mineralizētās joslas visur nebūs izkoptas, pārliecināts J.Iesalnieks, atzīstot, ka speciālisti pesimistiski raugās uz iespēju piekļūt degšanas vietām. “VMD Ugunsdzēsības dienestam būs smagi darba apstākļi,” prognozē virsmežzinis.
Tam piekrīt A.Gertners. Viņš skaidro, ka zāģi ir katrai otrajai dzēsēju mašīnai. Ja deg mežs, ceļu var atbrīvot no atsevišķiem kokiem, nevis no sakritumiem, kādi ir daudzviet. Bet alternatīva ceļa taču nav. Tikmēr nelaime vēršas plašumā.
VMD izsūtījis pašvaldībām vēstules ar aicinājumu pēc iespējas drīzāk sakopt meža ceļus to teritorijās. Meža īpašnieku interesēs ir gādāt, lai ceļi viņu mežā būtu brīvi no sakritušiem kokiem.

Reāli top vainaguguns draudi

Papildu riska faktors ugunsbīstamībai mežā ir vētras izgāztie un nolauztie koki, kuri nav izvākti, kā arī mežā pamestās ciršanas atliekas. Neiztīrītā mežā gaida daudzas problēmas. Ja būs silta vasara, uguns daudz ātrāk spēs pārvietoties pa izkaltušajām skujām, sagāztajām galotnēm, tādējādi sasniedzot daudz lielākus izplatības apmērus.
Dzēšanas procesu kavēs tas, ka grūti pārvietoties un izvilkt ūdens padeves līnijas, ko turklāt tādos apstākļos var bojāt uguns. Sagāzumi kalpo par tramplīnu ugunij – piemēram, mineralizētās joslas, grāvji, stigas tai vairs nav šķēršļi. Tie arī var aizšķērsot piekļuvi ūdens ņemšanas vietām.
Ir vēl viens potenciāls postošs risks. “Sagāzumi var būt par iemeslu vainaguguns sākumam,” brīdina A.Gertners. “Īpaši ja liels vējš. Skrejuguns pa sagāzumu paceļas līdz koku vainagiem, bet vainaguguns ir pats bīstamākais ugunsgrēks mežā.”
Mežā, kas pārpilns ar degošiem stumbriem un citām koka daļām, grūti ugunsgrēku likvidēt tā, lai uguns nepaliktu paslēpusies un, kad dzēsēji prom, neuzliesmotu no jauna. “Ja uguns tiek vienlaidu gāzumā, grūti pat iedomāties sekas,” neslēpj VMD Ugunsapsardzības daļas vadītājs. “Ugunsgrēks var turpināties ļoti ilgi.”

Kuldīgas virsmežniecība smagākajā situācijā

Kuldīgas virsmežniecības virsmežziņa vērojumi liecina, ka vējgāžu izstrādes gaitā zemo koksnes cenu dēļ netiek cirsti augošie, bet “izšūpotie” un novājinātie skuju koki. Viņaprāt, nav attaisnojušās sabiedrisko organizāciju sākotnējās prognozes par nekontrolējamu ciršanu pēc vētras. “Reālais meža īpašnieks izrādās labāks, nekā mēs par to bieži vien domājam,” uzskata J.Iesalnieks.
Janvāra vētra radījusi būtiskas izmaiņas Latvijas kokmateriālu tirgū – gan ar cenu maiņu, gan lapu koku deficītu, gan ar nepietiekamu mežizstrādes un darbaspēka jaudu. Cenas kritušas skujkoku baļķiem un papīrmalkai. Turklāt dažkārt nav arī kam pārdot. Tā ka meža īpašniekam ir par ko galvu lauzīt.
Tiek prognozēts, ka līdz 1.jūnijam Kuldīgas virsmežniecībā no mežiem tiks izvests aptuveni 30 procenti nolauztās koksnes. Iepriekšminēto iemeslu dēļ par “smagāko” Latvijas rajonu Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis saka: “Pirmajā gadā (šogad – red.) nebūs ļoti lielu problēmu, ja vasara nebūs pārāk karsta, bet 2006.gadā gan.”

•

Attiecībā uz varbūtējiem draudiem Latvijas mežiem VMD norāda, ka pats dienests radikāli situāciju atrisināt nevar. Tā devums ir informēšana. Pārējais – meža saimnieku rokās.

Uzziņai:

• Laikā no 10.janvāra līdz 1.aprīlim vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 4,077 miljoni kubikmetri koksnes, liecina Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija.
• Lielāko vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,664 miljoni kubikmetri koksnes (65 procenti no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos apliecinājumos uzrādīti 1,413 miljoni kubikmetri koksnes.
• Spriežot pēc ciršanas apliecinājumiem, likvidējot vētras postījumus, iecerēts pilnībā nocirst audzes 12,5 tūkstošu hektāru platībā.
• Pēc VMD apkopotās informācijas, janvāra vētras postījumi Latvijas mežiem ir aptuveni 7,3 miljoni kubikmetru koksnes.