Veselība sākas ar māti un bērnu

Šodien ir ikgadējā Pasaules veselības diena, kuras centrā ir mātes un bērna veselība. Šīs dienas devīze ir “Mums rūp ikvienas mātes un bērna veselība”. Par šīs problēmas svarīgumu liecina fakts, ka ik gadu pasaulē nomirst 10,6 miljoni bērnu, nesasniedzot piecu gadu vecumu. Turklāt 6 miljoni bērnu nomirst no kaitēm, no kurām būtu iespējams izvairīties, – malārijas, plaušu karsoņa, caurejas. Sievietes dzīvē tik priecīgais un gaidītais notikums – grūtniecība un dzemdības – diemžēl ir viens no izplatītākajiem sieviešu nāves cēloņiem daudzās jaunattīstības valstīs.
Arī Eiropā mātes un bērna veselības situācija ir visnotaļ dažāda un neviendabīga.
Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta Pasaules veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālā biroja padomniece reproduktīvās veselības un pētījumu jomā Dr. Gunta Lazdāne, PVO Eiropas reģionā ietilpst 52 valstis un tas stiepjas līdz pat Centrālāzijai. Turkmenistāna arī ir Eiropas reģiona valsts. Līdz ar to problēmas mātes un bērna veselībā ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, Eiropas Savienībā (ES) mājas dzemdību ir ap 2%, Tadžikistānā – 60%. Turklāt šajā valstī 40% dzemdību notiek bez jebkādas medicīniskā personāla klātbūtnes. Līdz ar to daudzas no šīm mātēm mirst, lai gan Eiropā visaugstākā mātes mirstība ir Turcijā un Gruzijā.

Latvijā salīdzinoši augsta mātes un jaundzimušo mirstība

G.Lazdāne stāsta, ka Eiropas reģionā vislabākajā situācijā, protams, ir ES valstis. Tādēļ PVO arī vēlas uzdot jautājumu, vai un kas mātes un bērna veselībā ir aktuāls un būtu darāms mums. Viena no Latvijas problēmām – mātes mirstības rādītāji mūsu valstī ir vidēji augstāki nekā Rietumeiropā. Daudzi mediķi un ierēdņi gan apgalvo, ka situācija normalizējas, jo pērngad šie rādītāji bija salīdzinoši zemi. PVO eksperte stāsta, ka tik mazā valstī kā Latvija ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju un nelielu dzemdību skaitu situācija ir jāvērtē un jāanalizē vismaz piecu gadu kontekstā. Kā “Latvijas Vēstnesim” norādīja Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente daktere Dace Matule, stāvoklis nekādā gadījumā nav dramatisks, katrs gadījums tiek rūpīgi analizēts. Daktere arī minēja, ka iespējamās riska grupas ir sievietes ar paaugstinātu asinsspiedienu, trombozēm, cukura diabētu, sirdskaitēm, daudz dzemdējušās un sievietes, kas nav bijušas grūtniecības uzskaitē. D.Matule stāsta, ka kopš 1996.gada, kad valsts vienreizējais dzemdību pabalsts tika paaugstināts tām sievietēm, kuras stājušās uzskaitē līdz 12. grūtniecības nedēļai, mātes mirstība strauji samazinājās. Tādēļ asociācija ir neizpratnē par nule pieņemto lēmumu, kas paredz, ka būtiski paaugstinātais bērna piedzimšanas pabalsts nebūs atkarīgs no laika, kad sieviete stājusies grūtniecības uzskaitē. D.Matule, sakot, ka negrib kļūt par “dzeguzi, kas piekūko nelaimi”, tomēr izteica bažas, vai šie rādītāji atkal nepasliktināsies. Latvijas sieviešu (tāpat kā vīriešu) attieksme pret savu veselību nebūt nav apzinīga un atbildīga, tādēļ speciālisti uzskata, ka lieti būtu noderējušas kādas ekonomiskās sviras. Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta Ģimenes veselības nodaļas vadītāja Skaidrīte Vasaraudze skaidro, ka VM izmaiņām piekritusi, jo runa ir par valsts sociālo pabalstu, kas domāts kā bērna pūriņš. Un bērns nedrīkst ciest un saņemt mazāk nekā citi tikai tāpēc, ka viņa māmiņa nav bijusi pietiekami atbildīga.
D.Matule arī uzskata, ka nekādā gadījumā nebūtu veicināmas mājas dzemdības, jo nav sistēmas, kā šādos gadījumos nodrošināt palīdzību, ja tāda ir nepieciešama.
G.Lazdāne uzskata, ka Latvijā situācija ar mātes veselības aprūpi un dzemdību pakalpojumu nodrošināšanu tomēr ir cerīga. Taču daudz sliktāka ir situācija jaundzimušo un bērnu veselības aprūpē. Perinatālā (dzemdību un 10 dienas pēc dzemdībām) bērnu mirstība Latvijā ir augstākā no Baltijas valstīm. Jautāta par iemesliem, G.Lazdāne stāsta, ka tie vēl ir rūpīgi jāanalizē. Taču zinātniski pierādīts, ka tā ir augstāka gadījumos, kad māte nav stājusies grūtniecības uzskaitē. Latvijā tie ir 4% grūtnieču, ES – 1%. S.Vasaraudze stāsta, ka šobrīd rit darbs, lai izveidotu mātes un perinatālās mirstības izvērtējuma pastāvīgo komisiju. Tajā profesionāļi analizētu kļūdas un nāves cēloņus, lai iegūto pieredzi varētu izmantot citas dzemdību palīdzības procesā iesaistītās ārstniecības personas. Komisija netiek radīta ar mērķi sodīt vainīgos. VM arī tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību. Tajā iekļauta grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušā aprūpe, precīzi norādot visus veicamos izmeklējamos un citus ārstniecības pakalpojumus.

Sievietei jābūt atbildīgai par savu veselību

G.Lazdāne arī uzsver, ka gan mātes, gan bērna veselību ļoti būtiski ietekmē sociāli ekonomiskie faktori, piemēram, nabadzība ir viens no riska faktoriem, kas apdraud veselību. Pēc S.Vasaraudzes teiktā, ir svarīgi, lai sievietei un ģimenei kopumā būtu materiālās iespējas nodrošināt ārsta nozīmēto ārstēšanos, jo ne visu šobrīd spēj apmaksāt valsts. Te aktīvāk būtu jāiesaistās pašvaldību sociālajiem dienestiem, sniedzot atbalstu trūcīgām ģimenēm.
Jautāta par galvenajām problēmām ES mātes un bērna veselībā, G.Lazdāne stāsta, ka Rietumeiropā šajā ziņā ir divas galvenās mērķauditorijas – ieceļotāji un pusaudži. Imigranti ir ļoti nozīmīga problēmgrupa, jo tajā ir dažādu rasu un kultūru cilvēki ar visai atšķirīgu attieksmi pret savu un savu bērnu veselību. Valdošā nostāja Rietumeiropā ir tāda, ka arī nelegālajiem imigrantiem, ja tā ir grūtniece vai bērns, ir jānodrošina kvalitatīva veselības aprūpe. Savukārt, kas attiecas uz pusaudžiem, liela problēma ir agrīnā grūtniecība, kas ir īpaši izplatīta Lielbritānijā. Turklāt pierādīts, ja grūtniece ir vecāka par 16 gadiem, tam nav nekādas būtiskas negatīvas ietekmes uz veselību, taču rodas lielas problēmas tieši sociālajā jomā. Taču nevajadzētu krist otrā galējībā un laist pirmo bērniņu pasaulē ļoti vēlu. PVO uzskata, ka sievietēm būtu vēlams dzemdēt līdz 35 gadu vecumam.
G.Lazdāne uzskata, ka Latvijas lielākās problēmas mātes un bērna veselības aprūpē bez jau minētajiem augstajiem mirstības rādītājiem tāpat kā citur Rietumeiropā ir pusaudžu ļoti agri sāktā dzimumdzīve, kas noved gan pie agrīnas grūtniecības, gan saslimstības ar seksuāli transmisīvām slimībām. Eksperte arī atgādina, ka ļoti jaunos gados izdarīts aborts jauno sievieti var padarīt neauglīgu. Lielā problēma ir tomēr straujā HIV attīstība, te ļoti nozīmīga būtu profilakse un izglītojoši pasākumi.
G.Lazdāne uzskata, ka vissvarīgākais ir sieviešu izglītotība un zināšanas par savu veselību, kas veido atbildīgu attieksmi. “Ja pati sieviete nerūpēsies par savu veselību, neviens mediķis ne ar kādu burvju nūjiņu palīdzēt nevarēs.” Tam piekrīt S.Vasaraudze, sakot, ka viena pati VM nekad nevarēs uzlabot mātes un bērna veselību, tā ir visas sabiedrības kopēja problēma, kuras risināšanā jāiesaistās gan Labklājības ministrijai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Bērnu un ģimenes lietu ministrijai.

Rūta Kesnere, “LV”