ATSAUCĒ IETVERT:
Pārskats par teritorijas plānojumu izstrādi plānošanas reģionos, rajona un vietējās pašvaldībās 2004.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.04.2005., Nr. 55 https://www.vestnesis.lv/ta/id/105325
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Pārskats par teritorijas plānojumu izstrādi plānošanas reģionos, rajona un vietējās pašvaldībās 2004.gadā
 Spēkā esošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu skaits attiecībā pret vietējo pašvaldību skaitu rajonā (%) |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
(turpmāk – ministrija) saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 10.panta
ceturto daļu ir sagatavojusi pārskatu par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu
izstrādi. Pārskats sagatavots, izvērtējot ministrijā iesniegtos teritorijas
plānošanas dokumentus un ministrijas rīcībā esošo informāciju.
Uz 2005.gada 1.martu no 530 vietējām pašvaldībām 19% jeb 100 pašvaldībām bija
spēkā esošs teritorijas plānojums, t.i., atbilstoši Teritorijas plānošanas likuma
6.panta sestajai daļai vietējās pašvaldības teritorijas plānojums izdots kā
pašvaldības saistošie noteikumi.
Ņemot vērā rajonā ietilpstošo vietējo pašvaldību skaitu un to
vietējo pašvaldību skaitu, kurām ir spēkā esoši vietējās pašvaldības
teritorijas plānojumi, aktīvākās bijušas Alūksnes (70%), Rīgas (43%), Preiļu (36%)
un Bauskas (35%) rajona vietējās pašvaldības.
Pirmais teritorijas plānojumu izstrādi regulējošais normatīvais akts – Ministru
kabineta 06.09.1994. noteikumi Nr.194 “Teritoriālplānošanas noteikumi” –
paredzēja, ka teritorijas plānojums iegūst likumīgu spēku pēc tam, kad tas pieņemts
atklātā pagasta padomes vai pilsētas domes sēdē. 1998.gadā izsludinātā Teritorijas
attīstības plānošanas likuma 5.panta trešās daļas 3.punkts noteica, ka rajona,
republikas pilsētas, rajona pilsētas un pagasta līmenī teritorijas plānojuma
saistošos nosacījumus reglamentē attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi.
Izvērtējot ministrijas rīcībā esošo informāciju un iesniegtos plānojumus, tika
konstatēts, ka 4% no izstrādātajiem vietējo pašvaldību plānojumiem nav juridiska
spēka, jo ar vietējās pašvaldības lēmumu apstiprināta teritorijas plānojuma
galaredakcija vai saistošo noteikumu veidā pieņemti tikai apbūves noteikumi.
Lielākais vietējo pašvaldību skaits, kurām ir izstrādāts vietējās pašvaldības
teritorijas plānojums, bet tas nav spēkā esošs, ir Valmieras rajonā.
 Teritorijas plānojumu izstrādes dinamika vietējās pašvaldībās |
Atskaites perioda sākumā 160 vietējās pašvaldības nebija
pieņēmušas lēmumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes
sākšanu. Uz 2005.gada 1.martu 76,6% vietējo pašvaldību teritorijas plānojums ir
izstrādes stadijā. No tām 15% vietējo pašvaldību ir izstrādājušas teritorijas
plānojuma pirmo redakciju, bet ministrijas rīcībā nav informācijas par teritorijas
plānojuma izstrādes turpināšanu. Jāatzīmē, ka trīs vietējās pašvaldības –
Balvu rajona Lazdukalna pagasta padome, Krāslavas rajona Asūnes pagasta padome un
Ķepovas pagasta padome – nav pieņēmušas lēmumu par teritorijas plānojuma
izstrādes sākšanu.
No republikas pilsētām teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi 2004.gadā sākušas
Jūrmalas pilsētas dome un Liepājas pilsētas dome.
No 26 rajona pašvaldībām teritorijas plānojums ir 14, no tām 8 rajona pašvaldībām
teritorijas plānojums atzīstams par spēkā esošu, jo saskaņā ar izstrādes laikā
spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tas ir pieņemts kā pašvaldības saistošie
noteikumi. Pārskata periodā rajona teritorijas plānojuma grozījumus sākušas
Kuldīgas rajona padome un Rīgas rajona padome.
Vietējo pašvaldību aktivitātes pieaugumu 2004.gadā sekmēja tas, ka Teritorijas
plānošanas likuma Pārejas noteikumu 3.punktā bija noteikts, ka vietējās
pašvaldības teritorijas plānojumiem jābūt izstrādātiem līdz 2004.gada
31.decembrim, kā arī tas, ka teritorijas plānojumu izstrādei nepieciešamās
mērķdotācijas saņemšanā viens no kritērijiem ir vietējās pašvaldības lēmums
par teritorijas plānojuma izstrādes sākšanu.
 2004.gadā mērķdotāciju saņēmušo vietējo pašvaldību skaits attiecībā pret vietējo pašvaldību skaitu rajonā (%) |
Teritorijas plānojuma izstrādi ir sākušas visas plānošanas
reģionu attīstības padomes. 2004.gadā lēmumu par reģiona teritorijas plānojuma
izstrādi pieņēmušas Latgales plānošanas reģiona attīstības padome un Kurzemes
attīstības padome. Mērķdotāciju reģiona teritorijas plānojuma izstrādei 2004.gadā
saņēma Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome, Rīgas plānošanas reģiona
attīstības padome, Kurzemes attīstības padome un Latgales plānošanas reģiona
attīstības padome.
2004.gada budžetā mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajonu un vietējo
pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei kopējais apjoms bija Ls 859 000. No
jauna mērķdotāciju piešķīra 199 mērķdotācijas pieprasītājiem, avansā
izmaksājot Ls 755 117, tai skaitā 190 vietējām pašvaldībām, 5 rajonu
pašvaldībām un 4 plānošanas reģionu padomēm. Tātad 88% no kopējā
mērķdotācijas apjoma piešķirti no jauna.
Jāatzīmē, ka, pamatojoties uz 12.10.2004. pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr.848
“Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu, rajonu un vietējo
pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei” 7.punktu 67 mērķdotācijas
saņēmējiem papildus piešķirts Ls 1000 plānošanas dokumenta ietekmes uz vidi
stratēģiskā novērtējuma veikšanai, avansā izmaksājot 50% no piešķirtās
mērķdotācijas summas.
Izvērtējot mērķdotācijas saņēmēju atskaites materiālus, Valsts mērķdotāciju
teritorijas plānojumu izstrādei piešķiršanas komisija 16 gadījumos lēma par 2002.
un 2003. gadā piešķirtās mērķdotācijas samazinājumu Ls 45 930 apmērā.
2004.gadā atlikusī mērķdotācijas daļa – Ls 57 953 – izmaksāta 17
pašvaldībām.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
 Vietējo pašvaldību aktivitāte teritorijas plānojumu izstrādē (% no kopējo pašvaldību skaita) |