Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā vēsturisko kaimiņu abpusējas atzinības apliecinājums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.03.2005., Nr. 51 (3209) https://www.vestnesis.lv/ta/id/104688

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar robežsardzes brigādes mantojumu

Vēl šajā numurā

31.03.2005., Nr. 51 (3209)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kā vēsturisko kaimiņu abpusējas atzinības apliecinājums

Latvijas Republikas vēstnieks Zviedrijas Karalistē Artis Bērtulis intervijā “Latvijas Vēstnesim”

BERTULIS.PNG (111828 bytes)
Artis Bērtulis
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Valstsvizīte ir arī atskaites punkts, lai izvērtētu valstu divpusējo attiecību līmeni un pārskatītu turpmākās sadarbības iespējas un virzienus.

– Tieši tā. Un tādēļ es gribu uzsvērt, ka jau pats šis fakts – Latvijas atkārtota valstsvizīte – jātulko kā Zviedrijas atzinība Latvijas sasniegumiem. Zviedrijas karaļnams atkārtotas valstsvizītes vēl uzņēmis tikai no Eiropas ziemeļvalstīm, Francijas, Vācijas un Austrijas. Nozīmīgs ir šis diplomātiskais signāls, ka Latvijas Valsts prezidente uzaicināta valstsvizītē tikai deviņus gadus pēc iepriekšējās valstsvizītes.

– Acīmredzot izskaidrojumu, kaut daļēju, šai Zviedrijas īpašajai attieksmei sniedz arī ieskats mūsu attiecību vēsturē.

Kādreiz Rīga bija Zviedrijas lielākā pilsēta

– Šķiet, nav daudz valstu, ar kurām Latvijai būtu tik ciešas vēsturiskās saites kā ar Zviedriju.

– Jā, mūsu attiecības pagātnē varētu labi ilustrēt kā dažādu krāsu un platuma joslu vai svītru kombināciju. Šie krāsu laukumi seko cits citam laikā. Tiem ir dažāda intensitāte un dažādas nokrāsas. Protams, reģiona identitātes pamati veidojās jau agrajos viduslaikos, arī Hanzas tirdzniecības sistēmas ietvaros. Pirmais ilgākais sadarbības, pat “kopdzīves” posms sākās 1621. gadā, kad uz nepilniem 90 gadiem Rīgā sāka plīvot Zviedrijas karogs un Rīga bija lielākā Zviedrijas pilsēta šajā laikā. Tam sekoja relatīvs klusums, tomēr arī nākamajos divos gadsimtos Zviedrijai bija interese par aktīvu sadarbību un tirdzniecību ar reģiona kaimiņiem. To apliecina fakts, ka jau 1776.gadā Rīgā tika atvērts konsulāts zviedru tirdzniecības veicināšanai un 1784.gadā tā paša iemesla dēļ atvēra konsulātu arī Liepājā.
Pēc Latvijas valsts dibināšanas 1921 gada 4.februārī Zviedrija atzina Latviju de iure un atvēra Zviedrijas sūtniecības visās Baltijas valstu galvaspilsētās ar vienu kopīgu sūtni Rīgā. Sākās aktīva kultūras un saimnieciskās darbības apmaiņa. Latvijas kūrorti bija populāra zviedru vasaras atpūtas vieta. Man ir nācies satikt zviedrus, kuri stāstīja, kā viņu vecāki vai vecvecāki braukuši atpūsties uz Ķemeriem. 1925. gadā Stokholmā tika nodibināta zviedru – latviešu biedrība. 1929. gadā Latvijas prezidents Gustavs Zemgals ieradās valstsvizītē Zviedrijā, un pašreizējā karaļa vectēvs Zviedrijas karalis Gustavs V apmeklēja Rīgu.

– Taču Latvijas un Zviedrijas attiecību vēsturē ir arī melnas lappuses.

– Jā, 1940.gads atnāca ar melno krāsu. Ar Padomju Savienības Augstākās padomes 6.augusta lēmumu visām Latvijas sūtniecībām un konsulātiem ir jāpārtrauc darbība, un 19.augustā ar Zviedrijas Ārlietu ministrijas starpniecību mūsu sūtniecība Zviedrijā tika atdota Padomju Savienībai. Vēl viena melna svītra mūsu attiecībās bija 1946.gada 25.janvāris, kad Zviedrijā patvērumu meklējušie Baltijas valstu karavīri, lielākā daļa latvieši, tika izdoti Padomju Savienībai. Taču Zviedrijas valdībai pietika spēka šo kaunpilno epizodi izvērtēt un atzīt sava lēmuma kļūdainību. 1994.gadā Zviedrijas karalis uzaicināja šos sirmos vīrus pie sevis uz Stokholmu un atvainojās par šo kļūdu. Taču vēl pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, jau 1990.gadā, Rīgā tika atvērts Zviedrijas konsulāts, kurš bija pakļauts ģenerālkonsulātam Ļeņingradā. Jau 1991.gada 27.augustā Zviedrijas valdība atzina Latvijas neatkarību. Sākās mūsu attiecību aktīvākais posms. Zviedrija sniedza lielu palīdzību gan Latvijas valstij, gan pašvaldībām, apmācot mūsu atjaunotās valsts administrāciju. Notika arī plaša un intensīva vizīšu apmaiņa. Pašas nozīmīgākās bijušas Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas valstsvizīte Latvijā 1992. gada 10. un 11.septembrī un Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valstsvizīte Zviedrijā 1995.gada 16.–18.oktobrī. Pēc tam Zviedrijas karaliskā ģimene ir atkārtoti pabijusi Latvijā, jo uzņēmušies patronāžu par vairākām labdarības organizācijām un izglītības iestādēm. Karalis piedalījās arī Rīgas astoņsimtgades svinībās.

Ir labi, bet var būt vēl labāk

Vai jūs apmierina Latvijas un Zviedrijas ekonomisko sakaru pašreizējais apjoms?

– Jā un nē. Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas sai-mnieciskajām partnerēm. Zviedrijas investīcijas Latvijā veido 14 procentus no kopīgā ārvalstu investīciju apjoma. Visas iespējas noteikti vēl nav izmantotas, bet šā brīža ekonomisko attiecību mērķis nav sasniegt 14, 5 vai 15 procentus. Manuprāt, daudz nozīmīgāk ir veicināt Latvijas investīciju ieplūšanu attīstītajā, maksātspējīgajā un salīdzinoši lielajā (9 miljoni iedzīvotāju) Zviedrijas tirgū, kā arī panākt gan Latvijā ražotu preču, gan pakalpojumu konkurētspēju Zviedrijā. Šis process jau ir sācies. Tomēr līdz jebkādam līdzsvaram vēl ļoti tālu. Ilustrācijai varu minēt, ka Latvijā darbojas 586 zviedru uzņēmumi, kamēr Zviedrijā ienākuši tikai 10 Latvijas uzņēmumi. Nozīmīgi ir tas, ka daži no šiem uzņēmumiem ir vadošie Latvijā savās nozarēs. Lielo uzņēmumu ienākšana sagatavo augsni arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jau vairākus gadus Zviedrijā aktīvi darbojas “Parex banka”, a/s “Dati”, “Latvijas finieris”, SAF tehnika.
Vēstniecība ir atvērta jebkāda veida padoma un atbalsta sniegšanai. Nozīmīgi arī tas, ka mūsu vēstniecībā strādā gan “ekonomisko jautājumu” diplomāts, gan Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis. Valstsvizītes laikā tiks atvērts Tūrisma attīstības aģentūras birojs Stokholmā.

Kā vērtējat mūsu valstu sadarbību intelektuālajā jomā?

– Aizvadītajos 15 gados ir bijusi ļoti intensīva sadarbība kultūrā un zinātnē. Latvijas rakstniekiem bijusi iespēja radoši strādāt Gotlandes literatūras centrā. Latvijas Nacionālās operas vies-izrādes vienmēr ir izpārdotas. Tomēr iespējama vēl intensīvāka sadarbība. Par vienu no prioritārām jomām es uzskatu nepieciešamību samazināt informācijas deficītu gan par reģiona vēstures jautājumiem, gan arī par šodienas Latvijas piedāvājumu. Tas nav viegls uzdevums, jo 50 gadus zviedru vēstures grāmatās Latvijas un Baltijas vēsture aplūkota minimāli. Arī šobrīd situācija nav mainījusies. Un bez pamatu zināšanas ir grūti būvēt lielākas saprašanās un intensīvāku kontaktu ēku. Domāju, ka nākotnē ES projektu ietvaros notiks daudz intensīvāka zinātnieku apmaiņa. Zviedru zinātņietilpīgo nozaru cilvēki ar interesi vēro piedāvājumu Latvijā. Nozīmīga būtu arī studentu apmaiņas veicināšana. Vairākas Latvijas augstskolas piedāvā vasaras nometnes. Tomēr jāatzīst, ka Zviedrijas akadēmiskajā vidē interese par Latviju un Baltiju kopumā varētu būt lielāka. Arī šis ir viens no virzieniem, kurā darbojamies.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!