Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar robežsardzes brigādes mantojumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.03.2005., Nr. 51 (3209) https://www.vestnesis.lv/ta/id/104694

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekskursija Astridas Lindgrēnes pasaulē

Vēl šajā numurā

31.03.2005., Nr. 51 (3209)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar robežsardzes brigādes mantojumu

Pagājuši septiņdesmit gadi, kopš dibināta Robežsargu brigāde, kuras pēctece mūsdienās ir Valsts robežsardze (VRS). Vakar Brāļu kapos un Latvijas Kara muzejā notika šai gadadienai veltīti pasākumi.

ROBEZA.PNG (95322 bytes)
Latvijas brīvvalsts robežsargs Ādams Čerņavskis un iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons Robežsargu brigādes dibināšanas 70.gadadienai veltītajā pasākumā Kara muzejā
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Robežsargu brigādes dzimšanas diena ir 1935.gada 26.marts. Jaundibinātās valsts pašos pirmsākumos robežas bija aizsargājusi Latvijas armijas Robežsargu divīzija. 1922.gada pavasarī robežapsardzību pārņēma Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Robežapsardzības nodaļa. Lai uzlabotu robežas apsardzību, 1928.gadā Robežapsardzību militarizēja un par robežsargiem pieņēma aktīvā dienesta un rezerves karavīrus. Par Robežsardzes priekšnieku iecēla pulkvedi Ludvigu Bolšteinu.
Unikāla personība. Stiprs garā. Sirdī tuvs dabai. Karavīrs, aizsargs, robežsargs. Dzīvojis savai zemei. Cilvēks – leģenda. Tā īsumā laikabiedri raksturo L.Bolšteinu. Robežsardze kļuva par šā cilvēka lolojumu. Viņš to pakāpeniski militarizēja, pakļaujot armijas disciplīnai un jurisdikcijai. Kad 1935.gadā tā pārtapa par Robežsargu brigādi, kas bija pakļauta iekšlietu ministram, Valsts prezidents L.Bolšteinu iecēla par brigādes komandieri, turklāt tajā gadā viņam piešķirta arī ģenerāļa pakāpe. Ģenerāļa veikums robežsardzes pamatu nostiprināšanā un daudzu jauninājumu un tradīciju ieviešanā ir ļoti liels. Viņa vadībā līdz pat Latvijas okupācijai brigāde nepārtraukti attīstījās – auga gan personāla kvalifikācija, gan arī tika modernizēts bruņojums.
Pirms pāris gadiem Osvalds Herberts Lūsis, kurš dienējis 2.Zilupes bataljonā, lūgts atsaukt atmiņā raksturīgu epizodi par L.Bolšteinu, sacīja:
“Vada komandieris bija brīdinājis, ka ģenerālis apbraukā robežu un ieradīšoties arī pie mums. Postenis bija jauns, telpās, pateicoties arī sienas skapjiem, nekur nekas nemētājās, viss tīrs un kārtīgs. Visumā priekšzīmīgs postenis. Gaidījām, gaidījām ģenerāli, bet nekā. Apnika šī spriedzes situācija. Un viņš ieradās pilnīgi negaidīts. Proti, kādā dienā bijām ķērušies pie saimniecības darbiem. Es rušinājos pa dārziņu, citi vēl kaut ko, bet viens latgalietis, saukts par Ķāķi, tīrīja šķūni. Vasaras diena karsta, tāpēc bijām izmetušies puspliki.
Pēkšņi pamanījām – pa kalniņu lejā brauc pajūgs. Tajā sēdēja vada komandieris un vēl kāds pamaza auguma cilvēks. Pirms paguvām saprast, ka tas patiesi ir Bolšteins, pajūgs jau bija klāt. Izrādījās, ar viņa auto pie mums nevarēja piebraukt, tāpēc vada komandieris bija iejūdzis zirgu.
Bolšteins pienāca man klāt. Es, puspliks un uztraucies arī par savu paskatu, ziņoju viņam. Ģenerālis sasveicinājies prasīja, ko tad es darot. Novērtējis izdarīto, pateica – labi, labi, saimniecība jātur kārtībā, un deva vēl padomu, ka ābelītes jāaprušina. Viņš arī piegāja pie šķūņa. Bet tur Ķāķis – tik apmulsis, ka burtiski stāvēja ar vaļēju muti. Nosarcis un uztraucies, šķiet, aizmirsa pat ziņot. Bet ģenerālis neņēma ļaunā, apskatīja šķūni un tajā paveikto.
Vēlāk ģenerālis vēl parakstījās atsauksmju grāmatā un novēlēja mums labu ražu. Viņš patiesi bija saimniecisks. Par to, cik ļoti viņš rūpējās par robežu, padotajiem un pierobežas iedzīvotājiem, liecina fakts, ka tajos gados Latvijā vislielākā būvniecība notika tieši pie robežas – robežsargi cēla rotas mītnes, veikalus, skolas, tautas namus. Mēs Bolšteinu ļoti cienījām. Zīmīgi, ka parasti visvairāk bārti tika virsnieki, ierindnieki mazāk. Turklāt pret ierindas sargiem viņš izturējās stingri, ar pašcieņu, bet saskare bija tāda… Ar vārdu sakot, viņš izturējās tā, ka izraisīja siltu, draudzīgu uzticību, no viņa nebija jābaidās. Tāda kā neformalitāte jautās attieksmē.”
Vakar Kara muzejā VRS galvenās pārvaldes priekšnieks Ēriks Ivanovs, uzrunājot svinīgā pasākuma dalībniekus, atzina, ka ir gandarīts par to, ka tiek turpinātas Robežsardzes brigādes iedibinātās tradīcijas. Arī iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons uzteica dienesta profesionalitāti un robežsargu jauno paaudzi, kas tur godā un attīsta priekšteču atstāto mantojumu.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!