Ar neiecietību pret politisko korupciju

Nupat aizvadītās pašvaldību vēlēšanas iezīmējušas demokrātiju degradējošu faktu precedentu – atklātu vēlētāju balsu uzpirkšanu par naudu. Skaļāk ir izskanējuši balsu uzpirkšanas mēģinājumi Rēzeknē, taču sūdzības par iespējamiem līdzīgiem pārkāpumiem vēlēšanu dienā saņēmušas daudzu rajonu drošības iestādes. Arī pēdējo dienu notikumi ap pašvaldības vadītāja krēslu Jūrmalā ļauj secināt, ka Latvijā pastāv un aktivizējusies politiskā korupcija. Tas nenoliedzami met ēnu ne tikai uz nosodāmajos notikumos iesaistītajām politiskajām partijām, bet arī uz visām pārējām. Bez tam pēdējās pašvaldību vēlēšanās bijusi zemākā vēlētāju aktivitāte līdzšinējā vēlēšanu vēsturē.
Šādi atzinumi, uzklausot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu, vakar, 22.martā, izskanēja Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisijas sēdē. “Politiskā korupcija nav pārspīlējums, bet realitāte, par ko liecina vairākas ierosinātās krimināllietas Rēzeknē, Jūrmalā un Ludzā. Jāņem vērā, ka mēģinājumi ietekmēt vietējo politisko varu grauj iedzīvotāju uzticību kā vietējai, tā valsts varai. Tomēr cilvēki nevēlas ar korupciju samierināties un par nelikumībām ziņo KNAB. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz netīro politisko partiju cīņu, vēlēšanas ir kļuvušas tīrākas,” secināja A.Loskutovs.

Viena balss – 20 latu. Cik vērts ir mēra krēsls?

Pirkt varu par naudu gan Jūrmalā, gan Rēzeknē ir uzdrošinājies jauns politiskais spēks, kas izveidojies dažus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, – partija “Jaunais centrs”. Gan Saeimas komisijas deputāti, gan KNAB amatpersona izteica pieņēmumu, ka Jūrmalā šīs partijas iekļūšanu domē un līdz ar to kopējos vēlēšanu rezultātus varēja ietekmēt pirktās balsis. Par vienu balsi šīs partijas pārstāvji maksājuši 20 latus. A.Loskutovs norādīja, ka, viņaprāt, nav drošu garantiju, ka arī citviet, līdzīgi kā Jūrmalā, nenotiek deputātu balsu pirkšana, vēlot domes vai padomes vadību. KNAB nav iespēju to pārbaudīt vai ietekmēt. Šī ir pirmā publiskā ziņa, kad ar koruptīvām metodēm mēģināts iegūt pašvaldības vadītāja amatu.

Meklēt robus likumos

Komisijas priekšsēdētāja Linda Mūrniece ierosināja vērsties Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Centrālajā vēlēšanu komisijā un Tieslietu ministrijā ar lūgumu izvērtēt pastāvošo domes priekšsēdētāja ievēlēšanas procedūru spēkā esošajā pašvaldību vēlēšanu likumdošanā. Pēc L.Mūrnieces teiktā, tā ir neprecīza un rada iespējas interpretācijām. Minētajām institūcijām tiks izteikts aicinājums izteikt priekšlikumus, kā procedūru pilnveidot. Deputāti arī bija vienisprātis, ka ir pārskatāmas Krimināllikuma un Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas, lai pārliecinātos par minētajos tiesību aktos noteiktām iespējām saukt pie atbildības politiskās partijas un to amatpersonas par korupcijas mēģinājumiem vēlētāju balsu uzpirkšanā. Tāpat, sastādot deputātu kandidātu sarakstus, partiju līderiem būtu vairāk vērības jāveltī sarakstā iekļauto kandidātu personībām un viņu līdzšinējam dzīves gājumam.