ATSAUCĒ IETVERT:
Kā pusmūža vīrietim brunčos saimniekot mežā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.2005., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/104177
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Kā pusmūža vīrietim brunčos saimniekot mežā
Latvijā no 2,9 miljoniem hektāru kopējās mežu platības 45 procenti ir aptuveni 150 000 privāto īpašnieku rokās. Nav vienotas receptes, kā apsaimniekot mežu. Izglītojošā videofilma “Sava meža saimnieks” atspoguļo dažādas pieejas, no kurām var smelties iedvesmu meža apsaimniekošanā. Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Vides filmu studijas uzņemtā filma tapusi kā VMD un Zviedrijas Valsts meža pārvaldes sadarbības projekts ar Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA) finansiālu atbalstu. Tā iecerēta, lai popularizētu dažādus meža apsaimniekošanas mērķus, pieeju, pieredzi un interesantas idejas.
Dienestam ar Zviedrijas pusi izveidojusies ilgstoša un auglīga sadarbība. Kā atzina Zviedrijas Valsts meža pārvaldes pārstāve Marja Gustavsone, arī Zviedrijai ir ko mācīties no Latvijas – mēs esam pratuši saglabāt tādas dabas vērtības, kas Skandināvijas valstī sen pazaudētas.
Rosina būt saimniekiem
2002.gadā sāktais lielais projekts par VMD atbalstu, lai vairotu un
veicinātu ilgtspējīgu mežsaimniecību Latvijas privātajos mežos, iegājis finiša
taisnē. Mācījās gan pats dienests, kā konsultēt īpašniekus, gan īpašnieki.
Aptaujās uzgleznots Latvijas meža īpašnieka portrets. Kā pajokoja
VMD ģenerāldirektora vietniece Baiba Rotberga, tas ir pusmūža vīrietis brunčos.
Proti, privātīpašnieku vīriešu ir vairāk nekā sieviešu. Septiņdesmit procenti
dzīvo samērā tuvu savam īpašumam vai arī pašā īpašumā. “Dažus meža
īpašniekus – ne vidējo – esam portretējuši filmā, kas ir redzamākais projekta
veikums,” sacīja B.Rotberga, piebilstot, ka labs saimnieks ir vērtība un labs
saimnieks var kļūt par labu partneri dienestam citu īpašnieku informēšanā.
Diemžēl vienas dienas saimnieku Latvijā joprojām nav mazums, un šī bēdīgā atziņa
izskan arī filmas ievadā.
Kā uzsvēra S.Grundšteine, filma nav nejaušība – tā ir iepriekšējo gadu darba
auglis. Izlolota iecere izcelt “labos meža īpašniekus”, lai ar labu paraugu
rosinātu citus ar atdevi pievērsties meža apsaimniekošanai. Tā kā mežā nav gatavas
receptes, kā saimniekot, atspoguļotas dažādas pieejas. Pieci meža īpašnieki no
atšķirīgiem Latvijas novadiem (Bauskas, Krāslavas, Madonas, Kuldīgas un Tukuma
rajona) gājuši katrs savu ceļu, guvuši atšķirīgu pieredzi un atziņas par meža
vērtību un nozīmi, kā saglabāt mežu nākamajām paaudzēm un gūt gandarījumu par
paveikto. Kāds savā īpašumā akcentē ekonomisko aspektu meža apsaimniekošanā,
kāds veido vidi, jo mežs ir dvēselei, vēl kāds cenšas sakopt mantoto dzimtas
īpašumu.
Izziņas avots, kas interesants ikvienam
Filmas mērķauditorija ir meža īpašnieki, tādēļ to var
noskatīties virsmežniecībās VMD rīkotajos semināros. Tās idejas autori gan cer, ka
video rosinās diskusiju. Iespējams, kādam tā dos arī atbildi uz jautājumu – kā
rīkoties?
Tomēr tā ir arī interesants izziņas avots ikvienam Latvijas
iedzīvotājam, jo paver priekškaru uz Latvijas zaļā zelta šodienu nākotnes
kontekstā.
Ilze Apine, “LV”