ATSAUCĒ IETVERT:
Kad šogad sāksies pavasaris?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.2005., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/104182
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Kad šogad sāksies pavasaris?
Marts tuvojas izskaņai, no jumtiem krīt
lāstekas, bet gaisā jau jūtama pavasara elpa. Bet kad īsti šogad sāksies pavasaris?
Vai tas jau noticis līdz ar pirmajiem kūlas ugunsgrēku absolūtajiem rekordiem
janvārī, vai varbūt pavasari atnesīs svēteļu atgriešanās kuru katru dienu?
Izrādās, vienprātīgas atbildes uz šo jautājumu nemaz nav.
Astronomiskais pavasaris, kura sākumu nosaka Saules atrašanās pavasara saulgriežu punktā, šogad sākās 20.martā pulksten 14.33. Tomēr šim pavasarim nav nekā kopīga ar procesiem, kuri noris uz Zemes.
Sinoptiskais pavasaris, domājams, iestāsies kuru katru dienu. Tam raksturīga sausa, saulaina laika iestāšanās, kad būtiski atšķiras dienas un nakts temperatūras, gaisā ir zems relatīvais mitrums. Cilvēki teic, ka gaisā jau jūtams pavasaris.
Meteoroloģiskā pavasara sākumu iezīmē diennakts vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās virs 0 grādiem. Parasti tas iestājas marta trešajā dekādē, Vidzemes augstienes apkārtnē – aprīļa sākumā. Pēc sinoptiķu prognozēm, tā tas gaidāms arī šogad, kaut gan pēdējos gados bijis visādi: 1990.gadā pavasaris valdīja jau janvārī, bet 1996.gadā pavasaris sākās tikai aprīļa vidū.
Pavasaris ir vienīgais gadalaiks, kurš vispirms sākas valsts rietumos, tikai pēc tam aptver Latvijas austrumu rajonus. Tas ir arī vissausākais gadalaiks, kaut arī šķiet, ka ūdeņu visapkārt netrūkst, bet tos piegādā sniega, ledus un augsnes kušana, nevis atmosfēras nokrišņi.
Tomēr ik gadu visvairāk tiek gaidīts fenoloģiskais jeb bioloģiskais pavasaris. Pētījumi rāda, ka jau pirms diennakts vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās virs 0 grādiem dabā vērojama pirmā atmoda.
Pagājušajā gadā jau februāra pirmajā pusē atlidoja cīruļi (iestājoties aukstākam laikam, tie mazliet atkāpās uz dienvidiem), mēneša beigās tika novērotas pirmās ķīvītes, bet dārzos ziedus raisīja sniegpulkstenītes, savukārt martā dabas mošanās turpinājās: atlidoja dzērves un gulbji, siltajās dienās izlidoja pirmās bites, bet mēneša beigās sāka ziedēt krokusi un prīmulas, mežos ziedus raisīja zilās vizbulītes un Eiropas kumeļpēdas, sāka ziedēt lazdas un baltalkšņi, bērzos sākās sulu cirkulācija, atgriezās baltie stārķi.
Taču šā gada marts pārsteidzis ar dziļu sniegu un mēnesim kopumā neraksturīgi zemām temperatūrām. Ornitologi gan novērojuši pirmos lidojošos pavasara vēstnešus, kaut arī tur liekama jautājuma zīme, jo tie varbūt tomēr ir lokāli ziemotāji.
Savukārt par fenoloģiskā pavasara signālparādību uzskatāms māllēpju ziedēšanas sākums, ko šogad varam gaidīt tikai aprīļa pirmajā dekādē.
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Astronomiskais pavasaris, kura sākumu nosaka Saules atrašanās pavasara saulgriežu punktā, šogad sākās 20.martā pulksten 14.33. Tomēr šim pavasarim nav nekā kopīga ar procesiem, kuri noris uz Zemes.
Sinoptiskais pavasaris, domājams, iestāsies kuru katru dienu. Tam raksturīga sausa, saulaina laika iestāšanās, kad būtiski atšķiras dienas un nakts temperatūras, gaisā ir zems relatīvais mitrums. Cilvēki teic, ka gaisā jau jūtams pavasaris.
Meteoroloģiskā pavasara sākumu iezīmē diennakts vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās virs 0 grādiem. Parasti tas iestājas marta trešajā dekādē, Vidzemes augstienes apkārtnē – aprīļa sākumā. Pēc sinoptiķu prognozēm, tā tas gaidāms arī šogad, kaut gan pēdējos gados bijis visādi: 1990.gadā pavasaris valdīja jau janvārī, bet 1996.gadā pavasaris sākās tikai aprīļa vidū.
Pavasaris ir vienīgais gadalaiks, kurš vispirms sākas valsts rietumos, tikai pēc tam aptver Latvijas austrumu rajonus. Tas ir arī vissausākais gadalaiks, kaut arī šķiet, ka ūdeņu visapkārt netrūkst, bet tos piegādā sniega, ledus un augsnes kušana, nevis atmosfēras nokrišņi.
Tomēr ik gadu visvairāk tiek gaidīts fenoloģiskais jeb bioloģiskais pavasaris. Pētījumi rāda, ka jau pirms diennakts vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās virs 0 grādiem dabā vērojama pirmā atmoda.
Pagājušajā gadā jau februāra pirmajā pusē atlidoja cīruļi (iestājoties aukstākam laikam, tie mazliet atkāpās uz dienvidiem), mēneša beigās tika novērotas pirmās ķīvītes, bet dārzos ziedus raisīja sniegpulkstenītes, savukārt martā dabas mošanās turpinājās: atlidoja dzērves un gulbji, siltajās dienās izlidoja pirmās bites, bet mēneša beigās sāka ziedēt krokusi un prīmulas, mežos ziedus raisīja zilās vizbulītes un Eiropas kumeļpēdas, sāka ziedēt lazdas un baltalkšņi, bērzos sākās sulu cirkulācija, atgriezās baltie stārķi.
Taču šā gada marts pārsteidzis ar dziļu sniegu un mēnesim kopumā neraksturīgi zemām temperatūrām. Ornitologi gan novērojuši pirmos lidojošos pavasara vēstnešus, kaut arī tur liekama jautājuma zīme, jo tie varbūt tomēr ir lokāli ziemotāji.
Savukārt par fenoloģiskā pavasara signālparādību uzskatāms māllēpju ziedēšanas sākums, ko šogad varam gaidīt tikai aprīļa pirmajā dekādē.
Andris Ģērmanis, Latvijas Universitātes Meteoroloģiskās stacijas vadītājs