Ārzemju presē

Vācu “Deutschlandfunk”: “Latvijas prezidente domā, ka 9. maijs ir datums, kas latviešiem atgādina, ka PSRS okupēja Latviju. Datums, kad latvieši zaudēja brīvību. Taču tas ir arī datums, kad beidzās Otrais pasaules karš. Latvijā ir maz ģimeņu, kur kāds nav nogalināts, deportēts vai arī piedzīvojis citas briesmas. Tomēr prezidente ir pārliecināta, ka viņu atbalsta vairākums valdībā un parlamentā, kā arī iedzīvotāji, lai arī ne visi 100 procenti, bet ļoti daudzi. Turklāt Maskava, kurp viņa dosies, tagad esot Krievijas, nevis PSRS galvaspilsēta. Viņa atzīst, ka Latvijai, tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, ir svarīgas labas kaimiņattiecības un sadarbība ar Krieviju.”

•

Krievijas “Inosmi.ru”: “Krievija ir sašutusi par to, ka Igaunijas un Lietuvas prezidenti ir atteikušies piedalīties uzvaras svētkos Maskavā. Tomēr vaina par atteikumu esot jāuzņemas pašam Kremlim. Oficiālā Krievija ne tikai melo, sakot, ka PSRS nav okupējusi Baltijas valstis un ka attieksme pret mierīgajiem iedzīvotājiem nav bijusi noziedzīga, bet arī atbild ar nekrietnu lamāšanos, kad šo valstu politiķi tai par to atgādina.”

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Piekrītot piedalīties Otrā pasaules kara beigu gadadienas svinībās Maskavā, Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vienu lietu jau ir panākusi – šis pasākums vairs nekļūs par līksmiem svētkiem, kuros baltiešu rusifikācija un deportācija tiks pasniegta kā “atbrīvošana”.”

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Ar lēmumu atlikt iestāšanās sarunas ar Horvātiju ES visām Balkānu valstīm deva skaidru zīmi. Lai cik stingra Horvātijai liktos ES izturēšanās, tā ir attaisnojama, jo tiesiskas valsts principus nedrīkst pakārtot politiskajam izdevīgumam. Taču ES lēmums nekādā gadījumā nenozīmē, ka beigušies centieni integrēt Horvātiju. ES konsekventā izturēšanās ir arī skaidrs signāls Serbijai. Belgrada ES varēs tuvināties tikai tad, ja tās vadība darīs visu, lai palīdzētu notvert par kara noziegumiem aizdomās turētos Karadžiču un Mladiču. Tomēr ES, ievērojot nepieciešamo stingrību, jādara viss, lai mazinātu iespaidu, ka Serbija un Bosnija tai nav vēlamas.”

•

Franču “Le Monde”: “Kādā pētījumā parādās skaitļi, kas satraukuši politiķus, proti, vairākums iedzīvotāju balsotu pret Eiropas konstitūciju.”

•

Angļu “The Financial Times”: “Prezidents Putins vēlas stiprināt saites ar rietumvalstīm, īpaši tuvojoties 9. maija svinībām. Viņš Parīzē tikās ar Francijas, Vācijas un Spānijas vadītājiem. Pagaidām Eiropas valstis arī atturējušās pievienoties ASV prezidenta Krievijai veltītajai kritikai.”

•

Franču “Le Monde”: “Masu mediji un lietpratēji Krievijā izsakās, ka vajag demonstrēt stingrāku stāju pret Rietumiem, kuri jau mēģina iejaukties ne tikai Krievijas ārpolitikā, bet arī iekšējās problēmās. Prezidentam Putinam tuvu stāvošais Viktors Čerkesovs uzskata, ka tikai čekisti un specdienesti spētu saglabāt valsti. Klīst baumas par iespējamu Krievijas sadalīšanos.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem