Vai jauna Eiropas nolaupīšana?
Nobeigums. Sākums “LV”, 11.03.2005.
Foto: EPA/A.F.I. |
Bēgļi un teroristi
Nav jāuzskata bēgļi un patvēruma
meklētāji par teroristiem un ekstrēmisma ideju paudējiem. Vairumā
gadījumu tie ir nelaimīgi cilvēki, kuri spiesti pamest dzimteni
labākas dzīves meklējumos. Katru gadu ES robežas šķērso 500000
patvēruma meklētāju. Prognozē, ka Latvijā patvēruma meklētāju
skaits varētu būt 150–200 (kā Portugālē) līdz 1500 patvēruma
meklētājiem (kā Somijā). Jāpiebilst, ka šie rādītāji ir zemākie
“veco” ES valstu vidū.
Pēdējos gados izveidojies priekšstats, ka ar radikālo islāmu
saistīto teroristu problēma ir ASV problēma. ASV un musulmaņu
pasaules pretstatījums, kurā karu kā simbolu cīņā par ticību,
pārstāv Osama bin Ladens un “Al Qaeda”, pilnā mērā nav vēl
skāris Rietumeiropas valstis. Protams, visas civilizētās valstis
aktīvi atbalsta cīņu ar starptautisko terorismu. Taču
Rietumeiropā terorisms attīstās vairāk lokāli, atsevišķu valstu
vai reģionu ietvaros. Kaut arī terorismam vecajā kontinentā ir
senas tradīcijas, šeit meklējami mūsdienu terorisma iedīgļi, ne
revolucionāri un anarhisti pirmsākumos, ne dažādo novirzienu
radikāļi vēlāk nav spējuši izveidot īsti vienotu terorisma
fronti.
Zināma sadarbība teroristisko grupu vidū notika un pastiprinājās
Palestīnas atbrīvošanas kustības (PAO) iespaidā. Rietumeiropas
teroristi apguva amatu Palestīniešu nometnēs un piedalījās to
organizētajos terora aktos. Palestīniešu iespaidā 1985.gadā vācu
“Sarkanās armijas frakcija” (RAF) apvienoja pūles ar franču
kreisā novirziena teroristisko organizāciju “Aktīvā darbība”
(Action Directe), lai izveidotu vienotu Rietumeiropas
antiimperiālistisko fronti pēc PAO parauga. Tika ieplānots, ka
nākotnē piesaistīs arī “Sarkanās brigādes” (Itālija) un beļģu
komunistiskās kaujas šūniņas. Taču, mēģinot atkārtot palestīniešu
panākumus, vācu un franču ekstrēmisti cieta neveiksmi. Pēc diviem
gadiem plaši izsludinātā akcija pret NATO struktūrām – kā
militārajām tā politiskajām – piedzīvoja pilnīgu krahu. Notikumi
pasaulē mainījās tik strauji, ka Eiropas teroristi nespēja
pielāgoties jaunajiem apstākļiem un atrast jaunas idejas, kuras
būtu par pamatu organizāciju kopīgai darbībai. Daudz no tā, kas
veicināja teroristisko organizāciju attīstību, izzuda, viņu
idejas par kopīgo antiimperiālistisko fronti novecoja un kļuva
neaktuālas. Vecie saukļi nespēja piesaistīt organizācijai jaunus
biedrus. Pēc franču un beļģu grupu līderu arestiem kopīgajā
frontē radās sajukums, kurš ļoti līdzinājās panikai. Itālijā
“Sarkanās brigādes” atklāja, ka gandrīz četrdesmit gadus ilgā
cīņa par tautas laimi zaudējusi nozīmi un paaudžu maiņas
rezultātā organizācija zaudēja aktualitāti. Grupējumu līderi sāk
pārkārtot darbības ideoloģisko bāzi: deklarē jaunus cīņas mērķus,
meklē jaunas iespējas atbalstītāju vervēšanai. “Aktīvā darbība”,
izmantojot sociālistu valdības izsludināto amnestiju Francijā
1981.gadā un policijas spiediena atslābumu, mēģina aktivizēties,
bet jau uz citas sociālas bāzes. “Aktīvā darbība” sāk vervēt
piekritējus no turku un Ziemeļāfrikas ieceļotāju vidus, vēlāk
pievēršot uzmanību arī Parīzes naktspatversmju iemītniekiem.
Sociālās bāzes maiņa, varbūt pašiem negribot, liek mainīt cīņas
taktiku un lozungus, lai piesaistītu jaunus atbalstītājus.
Iepriekšējos gados grupējums “Aktīvā darbība” izvirzīja prasības,
saistītas ar interesēm Francijas valsts iekšienē, tagad cīņas
mērķus papildina ar internacionāliem–antiimperiālistiskiem un
anticionistiskiem–lozungiem.
Pārmaiņas Eiropā skar arī teroristus
Vācijā RAF vēl turpināja cīņu, lai
gan Berlīnes mūris bija kritis, Vācija apvienojusies un notikušas
milzīgas politiskās pārmaiņas Austrumeiropā. Zaudējusi lielāko
daļu no ideoloģiskajiem mērķiem, drošās patvēruma vietas un
finansiālo atbalstu VDR, RAF cīņa nonāca krīzes stāvoklī.
Oficiālais RAF likvidācijas gads ir 1998. taču jau no 1992.gada
tā pārstāja darboties kā vienota organizācija. No četriem
radikālajiem grupējumiem, kuri Eiropā centās izveidot vienotu
fronti, neviens nav spējis saglabāt bijušo spēku un darbības
aktivitāti. Organizāciju šķelšanās dēļ sāka darboties atsevišķas
ekstrēmistiskas grupas. Taču nupat arī “vecie” teroristu
grupējumi sāk atgūt otro elpu. 2004.gada maijā Eiropas Savienība
atjaunoja teroristu un teroristisko organizāciju “melno
sarakstu”, kurā iekļautas kustības, organizācijas un grupējumi,
kuri tiek turēti aizdomās par līdzdalību teroristiskajās
darbībās. Saraksts papildināts ar 10 itāļu radikālajiem
grupējumiem, t.sk. “Sarkanās brigādes”, kuras uzņēmās atbildību
par vēstuļbumbu nosūtīšanu ES institūciju vadītājiem. “Sarkano
brigāžu” dalībniecei 44 gadus vecai Nadjai Desdemonai Liočei tika
piespriests mūža ieslodzījums par policista Emanuēles Petri
slepkavību. Transporta policijas kārtējās pārbaudes laikā
vilcienā Roma–Florence notika apšaude, kurā gāja bojā policijas
darbinieks un Liočes ceļabiedrs Mario Galēzi. Tomēr Eiropā
joprojām turpina darboties tādi plaši pazīstami grupējumi kā IRA
Lielbritānijā, ETA Spānijā. Gadu desmitiem tie cenšas ar terora
aktiem īstenot politiskos mērķus. Taču viņu darbība galvenokārt
ir ierobežota vienas valsts teritorijā.
Pēdējo gadu notikumi liek Eiropas valstīm pārdomāt par nopietniem
kopīgiem soļiem, lai turpmāk nepieļautu islāma radikāļu
organizāciju darbību kontinentā. Bijušais Izraēlas premjers
Bendžamins Netanjahu savā grāmatā “Karš ar terorismu. Kā
demokrātija var uzvarēt starptautisko terorismu’’ (Fighting
Terrorism. How Democracy can Defeat the International Terrorist
Network. New York, 2001.) raksta, ka jau 1995.gadā Eiropā
darbojās ne mazāk kā 14 islamistu teroristisko organizāciju. ASV
Valsts departamenta sniegtajās ziņās par valstīm, kurās darbojas
“Al Qaeda” organizācijas nodaļas, minētas 14 Eiropas
valstis: Albānija, Austrija, Beļģija, Bosnija, Francija, Īrija,
Itālija, Kosova, Krievija, Lielbritānija, Nīderlande, Šveice,
Turcija, Vācija. Jāņem vērā, ka vairākās valstīs darbojas
starptautiskie fondi, kuri sniedz finansiālo atbalstu islāmistu
teroristiskajām organizācijām un ir saistīti ar finanšu
institūcijām Tuvajos Austrumos un ASV (“Vispasaules islāma
palīdzība” Lielbritānijā; “Turku labdarības fondi” Vācijā).
Kā pārvarēt bailes
Pirms dažiem gadu desmitiem
eksperti pat nespēja iedomāties, ka pasaules politiskās un
ekonomiskās sistēmas galvenais destabilizējošais faktors būs
terora akti, kuri paralizē valsts vadītāju gribu un iedveš
šausmas iedzīvotājos. Mūsu acu priekšā pasaule nonākusi stāvoklī,
kad mainās priekšstati par drošību, mierīgu un civilizētu
sabiedrības eksistenci. Pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV
valsts sekretārs Kolins Pauels paziņoja, ka pasaule saskārusies
ar jaunu karadarbības veidu, pret kuru tradicionāli organizētiem
bruņotajiem spēkiem ir grūti cīnīties. Var teikt, ka uz planētas
samazinājies drošo vietu skaits un, iespējams, drīz tādu nebūs
vispār.
Cilvēki jūtas nedroši gan metropolēs, gan provinces pilsētās, gan
ekonomiski attīstītajās, gan trešās pasaules valstīs.
Mūsdienām raksturīgs ir “neizvēlīgs” terorisma veids, kuram
piemīt grūti prognozējama un nemotivēta uzbrukuma vietas izvēle,
vardarbības akts tiek vērsts nevis pret konkrētām personām vai
objektiem, bet tā galvenais mērķis ir maksimāls gadījuma upuru
skaits.
Proporcionāli zinātnes un tehnoloģijas attīstības tempiem pieaug
teroristu intelektuālais potenciāls, līdz ar to arī viņu iespējas
izmantot cilvēces pēdējos sasniegumus savā graujošajā darbībā.
Saglabāt sabiedrības psiholoģisko līdzsvaru, kuru ar draudiem un
vardarbību cenšas izjaukt visu virzienu ekstrēmisti, ir katras
valsts interešu prioritāte. Tas prasa laikus izzināt negatīvās
ietekmes un analizēt sabiedrības dzīves drošības problēmas.
Informācijas pasniegšana plašsaziņas līdzekļos var gan pozitīvi,
gan negatīvi ietekmēt sabiedrības psiholoģisko stāvokli. Diemžēl
atsevišķos gadījumos tiekšanās pēc sensacionālā materiāla liek
publikai vērot tikai notikušā asiņainās ainas bez argumentēta
komentāra. Redzētā iespaidā cilvēks secina, ka terorisms ir
visspēcīgs, ka mums nav ko tam pretstatīt. Grupa “Romir
Monitoring” publicējusi aptaujas rezultātus par terorisma
atspoguļošanas problēmām plašsaziņas līdzekļos Krievijā. Aptaujā
52% respondentu atzīst, ka terorisma tēma viņus interesē, 27% šī
interese kļuvusi par ieradumu, jo terorisms kļuvis par viņu
dzīves sastāvdaļu, 18% cenšas izvairīties no šīs tēmas. Uz
jautājumu, kā plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļoti ar terorismu
saistīti notikumi, saņemtas šādas atbildes: 19% respondentu
atzīst, ka plašsaziņas līdzekļi netieši popularizē teroristus;
24% uzskata, ka tie ir viena no sabiedrības iespējām cīņā ar
terorismu; 40% norādīja, ka prese un televīzija ir tikai
bezkaislīgs novērotājs. Ko lasītājs un skatītājs gaida no
žurnālista? 47% atbildē uzsver, ka galvenais uzdevums ir informēt
par drošības pasākumiem; 37% pirmajā vietā norāda informāciju par
notikušajiem terora aktiem; 25% uzskata, ka jāsniedz informācija
par valdības uzsāktajiem pasākumiem cīņai ar terorismu. Neviena
aptauja nedod absolūti precīzu ainu, taču zināmas tendences
sabiedrības noskaņā sniedz noteikti – tieši nedēļu pirms
traģiskajiem notikumiem Spānijā parādījās aptaujas rezultāti,
kura tika veikta vairākās Rietumeiropas valstīs. Viss liecina, ka
koalīcijas iebrukums Irākā ir palielinājis terorisma draudus
pasaulē. Raksturīgi, ka vislielāko uztraukumu par iespējamiem
terorisma draudiem aptaujā izteica tieši Spānijas iedzīvotāji:
85% no aptaujātajiem apgalvoja, ka dzīvo bailēs no terorisma.
Viņiem piekrita ¾ aptaujāto Vācijā un Itālijā un puse aptaujāto
franču. Var iebilst, ka spāņiem ir pietiekami daudz iemeslu
uztraukties arī bez Irākas problēmas (ETA uzbrukumi gadu desmitu
garumā), tomēr...
Nobeidzot par atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, vēl viens
aspekts par ekrānā redzētajiem līķiem un asins peļķēm.
Socioloģiskā aptauja, ko veikusi organizācija “Harris
Interactive”, rāda, ka piektā daļa amerikāņu vēlas redzēt
televīzijas tiešraidē nāvessoda izpildi starptautiskajam
teroristam Osamam bin Ladenam, ja viņš tiks apcietināts un atzīts
par vainīgu. 37 procenti aptaujāto bija pret nāvessoda
demonstrēšanu televīzijā. Vēlēšanos redzēt gāztā Irākas
prezidenta Sadama Huseina nāvi izteica 11 procenti respondentu.
Aptaujā tika intervēti 1000 amerikāņu, kas vecāki par 18 gadiem.
Psihiatri secinājuši, ka atsevišķi cilvēki, vērojot vardarbību,
kataklizmas, izjūt tās pašas emocijas, kuras būtu izjutuši, ja
būtu šo notikumu dalībnieki. Viņiem parādās pēctraumatiskā stresa
traucējumi, kas veicina slimību attīstību, jo organismam ir
izjaukts iekšējais līdzsvars. Katram trešajam, kurš vērojis
šausmīgus skatus vai pats atradies vardarbības situācijā un
izjutis nāves briesmas, parādās pēctraumatiskā stresa traucējumi.
Pētījumi, kas veikti 90.gados, rāda, ka ASV ar pēctraumatiskā
stresa traucējumiem sirgst 8–12%, bet tajās zemēs, kurās notiek
bruņotās sadursmes, rādītāji ir krietni iespaidīgāki.
Alžīrijā – 37%, Kambodžā – 28%, Etiopijā – 16%, Gazas
sektorā – 17,8%.
Cīnīties. Bet kā?
Terorisma sērgas skartās valstīs drudžaini pārkārto savas drošības sistēmas, paredz jaunus pretterorisma pasākumus. Tiek paplašināta starptautiskā sadarbība cīņā ar terorismu. Vai šodienas pasākumi dos rezultātu, vai spēki un līdzekļi nebūs tērēti velti? Lai analizētu terorisma kā parādības pašreizējo stāvokli un prognozētu tā iespējamo attīstību pasaulē, jāmeklē atbilde uz mūžīgo jautājumu par notiekošā iemesliem. Arī mums valstī jāmēģina rast savu atbildi un laikus realizēt pretpasākumus terorisma izplatībai. Par vienu no Iekšlietu ministrijas prioritātēm nosaukta cīņa ar terorismu. Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, mēs aktīvi iesaistāmies starptautiskajās pretterorisma un miera uzturēšanas operācijās. Latvijas stāvoklis pēc 9.aprīļa un 1.maija ir mainījies ne tikai attiecībās ar kaimiņvalstīm, bet arī starptautiskās teroristiskās organizācijas uztver mūs kā vienu no saviem aktīvajiem pretiniekiem. Ja tiek izteikti draudi koalīcijas spēku dalībvalstīm Irākā vai tiek gatavota jauna asinspirts Eiropā, mums jāapzinās, ka tas pilnā mērā attiecas arī uz mums. Mēs varam būt pateicīgi, ka mūsu zemi nav skāruši terorisma viļņi, kuri regulāri uzbango Eiropā. Taču ir jāanalizē notiekošās izmaiņas, jāpauž sava nostāja attieksmē pret starptautiskā terorisma izplatību un jāizstrādā rīcības plāns.
Valdis Voins