Noziedzības jaunie un vecie vaibsti

Paretinātās laupītāju rindas

Pērn reģistrētas 199 tīšas slepkavības un atklāti aptuveni astoņdesmit procenti. Aptuveni puse izdarītas sadzīvisku motīvu dēļ, uzsvēra Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Jānis Vonda.
Aizvadītajā gadā bijis mazāk laupīšanu un huligānisma gadījumu, liecina VP apkopotais pārskats par noziedzības stāvokli valstī un policijas darbību. Pērn aizturētas vairākas nozīmīgas grupas. Piemēram, Organizētās noziedzības apkarošanas birojs (ONAP) aizturējis grupu, kas bija “specializējusies” laupīšanās uz ceļiem. Laupītāji izmantojuši arī policistu formas tērpu. Scenārijs vienkāršs – nolūkotās kravas auto vadītājs pēc viltus likumsarga aicinājuma apstājas, un nozieguma līdzdalībniekiem krava ir rokā. Savukārt šoferim tikmēr, kamēr krava tiek nogādāta drošā vietā, liegta brīvība. Kopš minētās grupas aizturēšanas analogu noziegumu vairs nav bijis, stāsta J.Vonda.
Diemžēl pieaudzis nodarīto smagu miesas bojājumu skaits – 381, tajā skaitā ar letālām sekām   88.
Vairāk nekā divas reizes audzis izvarošanu skaits – 319 (par 196 vairāk nekā gadu iepriekš). Policija to skaidro ar kādu krimināllietu par nepilngadīgas meitenes izvarošanu. Proti, izmeklēšanā nācis gaismā, ka meiteni ilgāk nekā trīs gadus seksuāli izmantojis patēvs. Tas noticis ne mazāk kā 150 reižu, un katra uzskaitīta kā atsevišķs noziegums.
Izvērtējot situāciju reģionos, kopumā sevišķi smagu noziegumu skaits samazinās. Visvairāk tādu reģistrēts Kurzemē, vismazāk – Zemgalē.

Bezdarbība roku rokā ar noziegumu

Tā kā kopš pērnā gada sākuma būtiski mainījusies noziedzīgu nodarījumu uzskaites sistēma, datu salīdzinājums ar iepriekšējiem gadiem precīzi neatspoguļo kopainas svārstības, uzsver Valsts policijas vadība. Pavisam pērn reģistrēti vairāk nekā 63 tūkstoši noziedzīgu nodarījumu (no tiem Rīgā gandrīz 26 tūkstoši). Tas ir vairāk nekā iepriekš, taču skaidrojams ar minētajām izmaiņām, piemēram, iepriekš noziedzīgo nodarījumu kopskaitā netika ieskaitīti nodarījumi ar nelielu kaitējumu.
Kā teikts pārskatā, pēdējos piecos gados noziedzības līmenis būtībā nav mainījies. Pērn atklāta gandrīz puse. Un zīmīgi, ka no atklātajiem noziegumiem teju pusi pastrādājuši tādi cilvēki, kas nekur nemācās un nestrādā. Kā “LV” jau rakstīts, katru sesto no atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izdarījis nepilngadīgais.
Atzinīgi policijas vadība novērtēja likumsargu darbu saistībā ar to noziegumu skaita samazināšanos, kas izdarīti, lietojot šaujamieročus. Pērn to bijis 57, kas ir par 49 mazāk nekā gadu iepriekš. Deviņdesmitajos gados tādu gadījumu bija krietni virs četriem simtiem gadā. Retāk noziegumos likta lietā arī sprāgstviela, pateicoties policistu ieguldītajam darbam – piemēram, reidos no nelegālās aprites konfiscējot nelegālos ieročus un sprāgstvielu.

Autozagļu biznesa plāns

Pērn reģistrēts mazāk automašīnu zādzību, kabatzādzību un izspiešanu. Runājot par automašīnu zādzībām, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks uzsvēra, ka labāk sekmējies ar minēto noziegumu atklāšanu un aizturētas arī vairākas profesionālas zagļu grupas. Augļus nesis arī preventīvais darbs.
Policija, izvērtējot situāciju, secina, ka šobrīd viena no autozagļu prioritātēm ir automašīnu zādzība ar nolūku to atdot īpašniekam par naudas atlīdzību. Tas ir ērts veids, kā ātri un ar minimālu risku tikt pie naudas.
Policija uzsver, ka tādēļ ļoti būtiski, lai cietušie vērstos policijā. Pretējā gadījumā, ja tiek izpildīta zagļu prasība, cietušais var zaudēt gan naudu, gan arī auto, turklāt noziedznieki savu nodarbi var nesodīti kultivēt tālāk.
Operatīvā informācija liecina, ka top ar automašīnu zādzībām saistītas starptautiskas noziedzīgas grupas, kurās iesaistās gan Latvijas, gan citu valstu organizētās noziedzības struktūru pārstāvji. Attīstās noziedzīgie sakari ar Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Spānijas, Somijas, Zviedrijas un citu valstu noziedzīgajiem grupējumiem. Zināms, ka vairāki dārgi automobiļi pārdzīti uz kaimiņzemēm, lai tos pārdotu. Turklāt nereti tas darīts pēc iepriekšēja pasūtījuma, liekot lietā viltotus dokumentus un citu automašīnu valsts numura zīmes.
Kopš iestājāmies Eiropas Savienībā, arī noziedznieki izmanto atvērto iekšējo robežu priekšrocības. Sarucis uz robežas aizturēto zagto braucamrīku skaits. Tiesībsargi maina sadarbības metodes ar ārvalstu kolēģiem autotransporta zādzību apkarošanā, zagtā autotransporta meklēšanā un tā tranzīta novēršanā.

Jaunie veikali ved kārdinājumā

Savukārt zādzību no automašīnām pērn bijis par tūkstoti vairāk nekā gadu iepriekš. Liels recidīvs minētā nozieguma izdarīšanā ir nepilngadīgo vidē. Policija min vairākus faktorus, kas ietekmē šo zādzību pieaugumu. Piemēram, pastāvīgo pieprasījumu pēc lēta auto aprīkojuma savā labā mēdz izmantot autoservisi un zagļi. Sadarbība izdevīga visām iesaistītajām pusēm. Turklāt automobiļa apzagšana zagļiem bieži vien neprasa nekādas pūles, jo īpašnieki pret savu īpašumu izturas nevērīgi un neaprīko ar elektroniskajām pretaizdzīšanas ierīcēm.
Vairāk ir arī zādzību no tirdzniecības objektiem un no dzīvokļiem. Pirmās iet roku rokā ar biznesa attīstību Latvijā, spriež J.Vonda. Tirdzniecības objektu kļūst arvien vairāk visā valstī. Īpaši bieži kārdinājumā krīt nepilngadīgie. Uzplaukusi arī zagšanas metode, izsitot vitrīnu. Tomēr būtiski vairāk ir arī šo zādzību atklāšanas gadījumu. Policija uzteic tirdzniecības objektu apsardzes firmas, kuras darbojas arvien efektīvāk. Savukārt, analizējot zādzību no dzīvokļiem attīstības tendences, kā vienu no lielākajiem apdraudējuma objektiem policija min bez uzraudzības atstātās vasarnīcas un jaunceltnes.