Kriminālprocesa likumprojekts tuvojas trešajam lasījumam

Trešdien, 9.martā, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīti priekšlikumi Kriminālprocesa likumprojekta trešajam lasījumam. Kopumā iesniegts aptuveni 1300 priekšlikumu, no kuriem 400 palika neizskatīti, jo nebija sagatavota priekšlikumu tabula.
Kā jau iepriekš bija paredzējis Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Kriminālprocesa likumu priekšsēdētājs Mihails Pietkevičs, par priekšlikumiem, kuri jau apakškomisijā bija izskatīti un akceptēti, diskusija neraisījās (interviju ar M.Pietkeviču skat. “LV” 03.03.2005., “Ātrs, efektīvs un procesuāli ekonomisks kriminālprocess” – red.). Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš strauji sauca priekšlikumu numurus, kuri līdz ar to tika formāli akceptēti.
Atsevišķus iebildumus izvirzīja tikai Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kūtris. Viņš iebilda pret noteikumu, ka gadījumā, ja tiek veikta kratīšana juridiskās personas telpās, personai, par kuru notiek krimināllieta, ir jāpiedalās kratīšanā, ja vien tam nav objektīvu šķēršļu. M.Segliņš skaidroja, ka dažkārt ir lietderīga personas, par kuru notiek krimināllieta, klātbūtne kratīšanā. Šī persona var palīdzēt noskaidrot, kuri priekšmeti ir jāizņem, kuri nē. G.Kūtris atbildot sacīja, ka arī bez šā noteikuma iekļaušanas procesa likumā personas klātbūtne ir pieļaujama. Pašreizējā redakcija savukārt padara klātbūtni par obligātu, kas bieži nav nepieciešams un kā īstenošana var būt apgrūtināta.
Citi iebildumi G.Kūtrim bija pret noteikumu, pēc kura kratīšanas protokolā jānorāda identificējošās pazīmes izņemtajiem un ekspertiem nodotajiem objektiem. G.Kūtris norādīja, ka gadījumos, kad tiek izņemts liels objektu daudzums, katram norādīt identificējošās pazīmes ir apgrūtinošs un laikietilpīgs uzdevums. Atbildot uz Vjačeslava Stepaņenko priekšlikumu nofotografēt izņemtos objektus ar digitālo kameru, M.Segliņš teica, ka deputāts dzīvo 21.gadsimtā, “bet policija nedzīvo”, norādot uz policijas nepietiekamā finansējuma problēmu.
Ja arī atlikušie 400 priekšlikumi Juridiskajā komisijā tiks tāpat atbalstīti bez deputātu diskusijām, likumprojekts varētu pavisam drīz nonākt Saeimā skatīšanai trešajā lasījumā. Atgādinām, ka sākotnējais projekts tika iesniegts Saeimā 2003.gada maijā, bet otrajā lasījumā pieņemts jau gandrīz pirms gada.