Latvijas IKP pieaugums - vislielākais

Centrālās statistikas pārvaldes nule publiskotie dati liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms 2004. gadā pieaudzis par 8,5 procentiem.
Dati liecina par pozitīvām ekonomisko potenciālu apgūšanas tendencēm. Ievērojama izaugsme bijusi, piemēram, tirdzniecības nozarē, kuras apjomi pieauguši par 10,1 procentu (vērtējums sniegts salīdzināmajās cenās). Vairākās apakšnozarēs augšupeja bijusi vēl lielāka, piemēram, kāpuši pārtikas un būvmateriālu tirdzniecības apjomi. Pakalpojumu sfērā labvēlīga virzība vērojama restorānu un viesnīcu uzņēmējdarbībā, kas skaidrojams ar tūrisma vides uzlabošanos Latvijā.
Aizvadītais gads bijis veiksmīgs transporta un sakaru nozarei, kuras apjomi pieauguši par 12,9 procentiem. Aktivizējusies starptautiskā satiksme, īpaši starptautisko pasažieru autobusu līnijas, jo ārvalstīs pieaug Latvijas iedzīvotāju darba meklētāju skaits. Vairāk tikuši izmantoti arī lidsabiedrību pakalpojumi – augļus nesis valdības atbalsts aviopārvadājumu nozarei.
Par 14 procentiem augusi arī Latvijas tautsaimniecībai būtiskā apstrādes rūpniecības nozare, kuras ietvaros minama pārtikas produktu un dzērienu apakšnozares attīstība, kā arī piena ražošanas apjomu pieaugums. Savukārt zivju pārstrādes rūpniecībā notikusi lejupslīde.
Būvniecības pieaugums par 13 procentiem liecina, ka šī nozare Latvijā joprojām ir viena no aktīvākajām. Visvairāk būvniecības objektu bijis Rīgā (49 procenti), tomēr arī reģionos veikti nozīmīgi darbi – var minēt “Via Baltica” un jauno tiltu pār Amatu. Arī nākotnē gaidāma līdzīgi pozitīva būvniecības attīstības gaita, jo reģistrēts liels pasūtījumu skaits. Pērn Latvijas uzņēmēji daudz strādājuši arī NVS un Eiropas Sevienības (ES) valstīs.
Neliels apjomu pieaugums bijis lauksaimniecības un medniecības nozarē (3,5 procenti). Samazinājušās kartupeļu lauku un lopbarības kultūru sējumu platības. Šajā nozarē novērots lielākais cenu kāpums, īpaši strauji kāpušas piena un gaļas cenas.
Pēc Latvijas pievienošanās ES vairākās nozarēs pieaudzis eksporta apjoms. Tas ļāvis sekmīgāk attīstīties, piemēram, apstrādes rūpniecībai, kuras eksporta īpatsvars sasniedza 56,1 procentu saražotās produkcijas. Lielākā daļa no tās nokļuva NVS un ES tirgos.
2000.gada salīdzināmajās cenās audzis arī Latvijas IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju, kas tiek lēsts 2716 latu. Latvija IKP pieauguma ziņā ir līdere Baltijas valstu vidū. Pēc provizoriskiem datiem, Igaunijas IKP pieaugums pērn bija 6,1 procents, bet Lietuvas – 6,6 procenti. Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure norādīja, ka pašreizējā tautsaimniecības attīstība un ES fondu izmantošana ļauj prognozēt līdzīgus ekonomikas attīstības tempus arī šogad.
Gandarījumu paudis arī ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Viņš uzskata, ka pērnā gada IKP pieauguma temps apliecina nodokļu samazināšanas un tirgus liberalizācijas, kā arī Latvijas integrācijas ES pozitīvo ietekmi uz valsts ekonomiku. Latvijai ir Eiropā visstraujāk augošā tautsaimniecība, norāda K.Kariņš.

Jānis Nicmanis