Nozīmīgu forumu gaidot

No šā gada 6. līdz 9. aprīlim Rīgā noritēs starptautiskais informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju forums “Baltic IT & T: eBaltics”. Vakar tā rīkotāji iepazīstināja ar pasākuma saturu un tematiskajām vadlīnijām.

Viena no svarīgākajām tēmām ir elektroniskās pārvaldes ieviešana un ar to saistītās problēmas Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Forumu rīko Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (LITTA) sadarbībā ar Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu un uzņēmumu “Data Media Group”. Pasākumu atbalsta Eiropas Savienība, un tā goda priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Foruma mērķi ir sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšana nozīmīgās un aktuālās informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju (IT & T) jomās.

Ministrs pauž optimismu

Pirmais Baltijas IT & T forums notika jau 1994. gadā, bet gadu gaitā tas kļuvis par nozīmīgāko šāda veida pasākumu visā Baltijas jūras reģionā pavasara sezonā. Foruma organizācijas komitejas vadītāja Māra Jākobsone pastāstīja, ka tā gaitā tiks aplūkots plašs ar nozari saistītu jautājumu spektrs. Viena no svarīgākajām tēmām ir elektroniskās pārvaldes ieviešana un ar to saistītās problēmas. Paredzēts, piemēram, pārrunāt atvērtā koda programmatūras izmantošanas iespējas elektroniskajā pārvaldē, šāda risinājuma priekšrocības, trūkumus un izmaksas. Diskusijās piedalīsies arī datortehnikas un programmatūras ražošanas gigantu “IBM”, “Microsoft” un “Oracle” pārstāvji. Jau otro gadu foruma dalībnieku uzmanības lokā ir tā dēvētā e-veselība jeb informācijas sistēmu izmantošana veselības aprūpē. Šī tēma savukārt ir lielā mērā saistīta ar foruma ietvaros plānotās sesijas “eInclusion” problemātiku. Šo angļu valodas terminu mēdz tulkot kā “e-iekļaušana”, un ar to apzīmē iniciatīvu un programmu kopumu iedzīvotāju iesaistīšanai informācijas tehnoloģiju izmantošanā.
Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs uzsvēra, ka nepieciešams pēc iespējas plašāk popularizēt Latvijas sasniegumus IT & T sfērā. Šajā kontekstā iepriecina fakts, ka mūsu valsts apņēmusies izstrādāt priekšlikumus e-pārvaldes jomā, kuri tiks iesniegti Eiropas Savienības (ES) institūcijām. Šī iniciatīva varētu būt labs impulss visas nozares straujākai attīstībai. J. Reirs norādīja – valdības deklarētās prioritātes ļauj cerēt, ka laiks līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām būs ļoti nozīmīgs e-pārvaldes attīstībai.

Nepietiekami izmantojam piedāvātos pakalpojumus

LITTA prezidents Imants Freibergs akcentēja Latvijas kā ES dalībvalsts priekšrocības un iespējas. Viņš norādīja, ka visas ES mērķis ir veidot informācijas sabiedrību un pārvarēt tā dēvēto digitālo plaisu jeb iedzīvotāju atrautību no informācijas tehnoloģijām. I.Freibergs pastāstīja, ka LITTA darbojas kā iniciatore projektam, kura mērķis ir 180 000 cilvēku palīdzēt gūt iemaņas darbam ar internetu. Nozares eksperti runā par trim plaisu veidojošiem faktoriem: nepietiekamu pieeju infrastruktūrai un datoriem, neapmierinošu pakalpojumu saturu un kvalitāti, kā arī tehnoloģiju lietošanas prasmju trūkumu. SIA “Lattelekom” galvenais izpilddirektors Nils Melngailis uzsvēra, ka viņa pārstāvētais uzņēmums ir komerciāli ieinteresēts palielināt Latvijas interneta lietotāju skaitu, tāpēc apņemas dot ieguldījumu infrastruktūras attīstībā. Savukārt forumu atbalstošās akciju sabiedrības “Hansabanka” valdes loceklis Ģirts Bērziņš atzina, ka nepietiekami tiek izmantoti bankas piedāvātie elektroniskie pakalpojumi – vairums klientu maksājumus vēl aizvien veic, skaidrā naudā norēķinoties bankas nodaļās. Ģ.Bērziņš sacīja, ka saskaņā ar aprēķiniem, piemēram, uzņēmumi, kuri norēķinus veic tradicionālā veidā, šādi samazina Latvijas iekšzemes kopproduktu par daļu, kas atbilst apmēram 18 miljoniem latu. Tāpēc jāveicina visu šobrīd pieejamo elektronisko pakalpojumu un iespēju izmantošana, uzsvēra Ģ.Bērziņš.

Jāmācās no Igaunijas

“Exigen” grupas uzņēmuma “Dati” valdes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs pauda nožēlu par izveidojušos priekšstatu par Latviju kā IT jomā atpalikušu valsti. Viņš norādīja, ka daudz mūsu valsts speciālistu strādā ārvalstīs un saņem lieliskas atsauksmes par savu kvalifikāciju un darba rezultātiem. V.Loken-bahs pauda pārliecību, ka patiesā situācija Latvijā ir labāka, nekā pieņemts uzskatīt, taču ir virkne nopietnu problēmu, galvenokārt likumdošanas jomā. Kā spilgtu piemēru viņš minēja kavēšanos ar elektroniskā paraksta ieviešanu, kas neļauj ievērojami vienkāršot dažādas ar uzņēmējdarbību saistītas procedūras.
M.Jākobsone atzina – bez valdības atbalsta sasniegt IT & T jomās noteiktos mērķus nebūs iespējams. Tāpēc jācer, ka šāgada forums nozīmēs ne tikai speciālistu viedokļu un pieredzes apmaiņu, bet arī principiālu valsts atbalstu nozarei. Uz šādas pieejas nepieciešamību norāda Igaunijas pozitīvais piemērs – kaimiņvalsts salīdzinoši krietni augstākais reitings informācijas tehnoloģiju ieviešanā un izmantošanā lielā mērā ir arī valsts institūciju nopelns.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv