Ārzemju presē

Angļu “The Financial Times”: “Desmit jaunās dalībvalstis, kas pērnā gada maijā pievienojās ES, Savienības ekonomiku kopumā ir palielinājušas tikai par aptuveni 5%, bet to ietekme uz ekonomiskās restrukturācijas procesu būs daudz lielāka,” raksta bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts. “Iespējams, tieši jaunajām dalībvalstīm izdosies “atsvaidzināt” ES ekonomiku un to varēs saistīt drīzāk ar “Tallinas-Bratislavas”, nevis “Lisabonas” procesu”.”

• 

Poļu “Rzeczpospolita”: “Krievijas un Amerikas attiecības attīstās pēc citas loģikas, nekā mēs to gribētu. To parādīja Bratislavas tikšanās norise.”

• 

ASV “The New York Times”: “Patiesie draudi Krievijas nākotnei meklējami tās ekonomikā. Pagaidām Krievijas iekšzemes kopprodukts strauji aug, daudz tiek runāts par budžeta pārpalikumu, un Krievija guvusi negaidītu veiksmi rekordaugsto naftas cenu dēļ. Bet, kā spriež analītiķi, korumpētā valsts vadītā kapitālisma modelis ir pretrunā ar demokrātiju un varētu nolemt Krievijas ekonomiku pas-tāvīgam trešās pasaules valstu līmenim.”

• 

Krievijas “Rosbalt”: “Maskavas un Vašingtonas attiecībās pēdējo desmit gadu laikā iezīmējušies dažādi periodi – no atklātas konfrontācijas līdz sirsnīgiem apskāvieniem un stratēģisko partnerattiecību apliecinājumiem. Abu valstu vadītāju augstākā līmeņa tikšanās vienmēr bijušas īpašs notikums, saistīts ar intensīvu un daudzveidīgu abu valstu administrācijas un tai pakārtoto institūciju darbu. Šobrīd Krievijas un ASV augstākā līmeņa tikšanās no “attiecību apoteozes” faktiski kļuvušas par tādu kā “aizstājēju”, protokola pasākumu, lai parādītu, ka sadarbība turpinās, un formāli pasvītrotu tās svarīgumu,” uzskata žurnāla “Krievija globālā politikā” galvenais redaktors.”

• 

ASV “The Wall Street Journal Europe”: “ASV prezidents Džordžs Bušs, sākot braucienu pa Eiropu, lai nogludinātu trans-atlantiskās attiecības, uzstāja, ka ASV un Eiropas Savienībai jāieņem stingrāka nostāja pret Krieviju. ES vajadzētu izdarīt spiedienu uz Maskavu, prasot no tās īstenot demokrātiskas reformas.” Raksta nobeigumā citēti Latvijas Valsts prezidentes vārdi: “Krievija nav hipohondriķe, lai visi staigātu tai apkārt uz pirkstgaliem, mēģinot nomierināšanas nolūkā apvaldīt tās dusmu lēkmes.”

• 

Krievijas “Inosmi.ru”: “Pēdējā laikā Krievijas ārpolitika ir cietusi vairākas smagas sakāves, turklāt un galvenokārt savas vainas dēļ. Pie globāla līmeņa sakāvēm pieder konflikts sakarā ar Ziemeļkoreju un Irānu, kas saistīts ar šo valstu ambīcijām iegūt atombumbu. “Tuvajās ārzemēs”, kā saka krievi, Krievijas diplomātija apdedzinājās galvenokārt Ukrainā. Neko labāk tai neveicas arī Gruzijā un Baltkrievijā, kā arī attiecībās ar tādām stiprām Vidusāzijas valstīm kā Uzbekistāna un Turkmenistāna.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem