Vidējai izglītībai jākļūst par normu

Vakar, 10. martā, preses konferencē par 100 dienās paveikto un turpmāk darāmo stāstīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Ministre stāsta, ka savā darbā tā vēlas ievērot pēctecību un galvenie uzdevumi ir nodrošināt izglītības kvalitāti un pieejamību. “Izglītības iestādei jābūt ne tikai mācību vietai, bet arī draudzīgai videi skolēniem un skolotājiem.” Ministre arī norāda, ka būtu jāpaaugstina sabiedrības vispārējais izglītības līmenis, līdz ar to vidējai izglītībai būtu jākļūst par normu.

Mācību saturs ir jāuzlabo

Aizvien lielāka vērība skolās būtu jāveltī tieši audzināšanas darbam, sākot ar patriotisko audzināšanu un beidzot ar galda kultūru. Šajā darbā jāiesaistās arī ministrijai, izstrādājot audzināšanas programmas un palīdzot klašu audzinātājiem. Ministre skaidro, ka skola nav valsts valstī, tā atspoguļo sabiedrības pozitīvās un negatīvās iezīmes. Sabiedrība arī veic pasūtījumu skolai, kādi cilvēki tai jāsagatavo – kādam viņam jābūt kā profesionālim un kā cilvēkam. Ir jābūt skaidrībai, kādas prasības izvirzāmas pamata un kādas – vidējai izglītībai. Tādēļ, kā stāsta ministre, turpinās darbs pie mācību satura uzlabošanas. Te ir runa gan par jaunu mācību standartu un programmu, gan mācību grāmatu izstrādi. Ministre atzīst, ka sabiedrībā valda pamatota neapmierinātība ar mācību saturu. Bet strauji to mainīt ir grūti. Šobrīd arī sabiedrībā nav vienota viedokļa, piemēram, par to, kādai jābūt proporcijai starp humanitārajiem un eksaktajiem priekšmetiem. Atbildot uz jautājumu, vai vidusskolā būtu jāatgriežas pie tā, ka visi priekšmeti būtu obligāti, ne vairs izvēles kā šobrīd, ministre norāda, ka par to sabiedrībā un speciālistu vidū būtu nepieciešama diskusija. I.Druviete atzina, ka, iespējams, vajadzētu veikt zināmas pārmaiņas centralizēto eksāmenu izvēlē, it īpaši ņemot vērā niecīgo skolēnu skaitu, kas izvēlas eksāmenus kārtot ķīmijā, bioloģijā un fizikā. Bet šis jautājums jāskata kontekstā ar augstskolu iestājeksāmenu politiku. “Pašlaik centralizēto eksāmenu iecere noteikt skolēna gatavību studēt konkrētā studiju programmā nerealizējas. Jo pat tajās programmās, kur profilējošie priekšmeti ir fizika, ķīmija, bioloģija, iestājeksāmeniem tiek izvēlētas svešvalodas un dažos gadījumos matemātika.”

Augstskolas neproducē bezdarbniekus

I.Druviete uzskata, ka nav pārdomāts ieteikums no valsts budžeta finansēt tikai eksaktās un dabaszinātņu studijas, jo “katrā sabiedrībā tomēr pastāv harmoniska nodarbinātības struktūra, kurā nepieciešami visdažādākie speciālisti. Jautājums varētu būt par proporcijām”. Ministre arī norāda, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu samazināt budžeta vietas pedagoģiskajās specialitātēs. Viņa arī īsti nepiekrita saceltajai ažiotāžai ap it kā augsto bezdarbnieku skaitu augstskolas beidzēju vidū. Ministre norādīja, ka absolventi varbūt nevar atrast darbu savā specialitātē vai nevēlas tajā strādāt zemā atalgojuma dēļ, taču viņi atrod darbu citur. I.Druviete kategoriski noraida visus apgalvojumus par augstākās izglītības sistēmu kā bezdarbnieku producētāju. Daudz lielāka sociālās atstumtības riska grupa ir jaunieši ar zemām pamatprasmēm.
Ministre ir gandarīta, ka valdība mainījusi attieksmi pret zinātni un tai piešķirts lielāks finansējums. Jo ieguldījumi zinātnē ir ieguldījumi visā sabiedrībā.
Valdība ir apstiprinājusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes no 2005. līdz 2014.gadam. Līdz šā gada maija beigām ir jāizstrādā valsts valodas programma. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā aso valodu konkurenci Eiropas Savienībā. Valodas konkurētspējai nozīmīga ir attīstīta terminoloģija. Tādēļ ir izstrādāti priekšlikumi latviešu terminoloģijas attīstības procesa sakārtošanai.
Visiem sporta draugiem, kas uztraucas, ka šī joma it kā palikusi novārtā, priecīgā vēsts ir tā, ka tiek domāts par valsts sekretāra vietnieka sporta jautājumos amata radīšanu.