Pēc simt dienām: kritika, secinājumi, plāni

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

A.Šlesers par situāciju Rīgas prāmju satiksmē: “Acīmredzot aizvadītajos gados nav bijusi vēlēšanās tirgū ielaist citus uzņēmumus.”

Vakar satiksmes ministrs Ainārs Šlesers informēja par paveikto valdības pirmo simt darba dienu laikā, kā arī ieskicēja turpmākos rīcības plānus.
Satiksmes ministrs atzina, ka amatā aizvadītais laiks bijis gan ļoti interesants, gan darba pārpilns. A.Šlesers atgādināja, ka daudzi nozares speciālisti kritizējuši viņa atbalstītos izsoles nosacījumus trešās GSM (Global System for Mobile Communications) / UMTS (Universal Mobile Telecommunications System) mobilo sakaru licences pretendentiem, proti, prasību investēt 150 miljonus eiru infrastruktūras izveidē. Viņš arī norādīja, ka bijis nepieciešams novērst licences nokļūšanu ar šābrīža Latvijas mobilo sakaru tirgus “saimniekiem” – “Latvijas Mobilo telefonu” un “Tele2” – saistītu uzņēmumu rokās. Ministrs uzsvēra, ka izsoles un tās nosacījumu mērķis ir konkurences veicināšana, kas diktētu mobilo sakaru tarifu samazināšanos vismaz divkāršā apmērā. “Šobrīd,” sacīja A.Šlesers, “mūsu valsts tarifi ir augstāki nekā vairumā Eiropas valstu, arī, piemēram, kaimiņzemē Lietuvā.” Ministrs pastāstīja, ka 31. martā paredzētajai izsolei pieteikušies vairāki pretendenti, un pauda pārliecību par tās pozitīvo iznākumu.

Aviācijā – attīstība, dzelzceļa un prāmju satiksmē – problēmas

Protams, satiksmes problēmu kontekstā šogad jo īpaša uzmanība pievērsta dzelzceļa problēmām. A.Šlesers pastāstīja, ka līdz šā gada 15.martam Satiksmes ministrijas izveidotā darba grupa izstrādās optimālo valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” restrukturizācijas modeli, bet šobrīd norit darbs pie trim atšķirīgiem rīcības variantiem. Ministrs norādīja – “Latvijas dzelzceļam” nav par katru cenu jāsaglabā vienota uzņēmuma statuss. A.Šlesers arī uzsvēra, ka pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts.
Gandarījumu snieguši sekmīgās aviācijas attīstības politikas rezultāti. A.Šlesers norādīja, ka aizvien aktīvāk savu darbību izvērš ne vien Latvijas aviācijas tirgū nesen ienākušās “lētās” aviokompānijas “Ryanair” un “EasyJet”, bet arī Čehijas kompānija “ČSA” un nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, kas sekmīgi iztur konkurences cīņu un atklāj aizvien jaunus maršrutus. Ministrs norādīja, ka starptautiskā lidosta “Rīga” kļūst par nozīmīgu lidojumu centru, kas veicina tūristu plūsmas pieaugumu un jaunu viesnīcu atklāšanu.
Satiksmes ministrs atzina, ka vēl daudz darāmā prāmju satiksmes attīstīšanā. Viņš pauda neapmierinātību ar AS “Rīgas jūras līnijas” darbu, norādot, ka uzņēmums nespēj pasažieriem nodrošināt pienācīgu servisa līmeni. “Acīmredzot aizvadītajos gados nav bijusi vēlēšanās tirgū ielaist citus uzņēmumus,” uzmanību uz izveidojušos monopolstāvokli vērsa A.Šlesers. Lai situāciju uzlabotu, sāktas sarunas ar kompānijām “Tallink” un “Silja Line”. Ministrs sarunu pirmo posmu vērtēja kā sekmīgu un norādīja, ka ar “Tallink” pārstāvjiem atkal tiksies pēc pašvaldību vēlēšanām.

Autoceļu fonds jāatjauno

Vērā ņemami bijuši uzlabojumi autoceļu nozarē – VAS “Latvijas valsts ceļi” nodrošinājusi sekmīgu Eiropas Savienības strukturālo fondu finansējuma apguvi ceļu būves un remontu nozarē. Daudz darba ieguldīts gan, piemēram, tā dēvēto “melno punktu” likvidēšanā, gan ceļu ikdienas uzturēšanā. Taču risinājumu gaida nepietiekamā valsts finansējuma problēma. A.Šlesers paskaidroja, ka 9 miljoni latu ir minimālā summa, kas nepieciešama bedru likvidēšanai un marķējuma atjaunošanai, un atgādināja, ka šo līdzekļu esamība var tieši uzlabot satiksmes drošību. “Līdzās veselības jomai valstī jābūt vēl divām prioritātēm – izglītībai un satiksmei,” uzsvēra ministrs, norādot, ka šajā ziņā gaida Ministru prezidenta atbalstu. A.Šlesers atgādināja arī par nepieciešamību atjaunot Autoceļu fondu, kas ļautu vismaz 60 procentus naftas produktu akcīzes nodokļa novirzīt ceļu nozares vajadzībām.
Runājot arī par VAS “Latvijas pasts” attīstību, A.Šlesers atzina, ka uzņēmumā gadiem ilgi valdījusi stagnācija, ko raksturo darbinieku vidējā alga 140 latu un ievērojams darbinieku vidējais darba stāžs. Satiksmes ministrs norādīja – ir nolemts, ka “Latvijas pastam” jākļūst par modernu un dinamisku uzņēmumu. Tas panākams, veicot ievērojamas investīcijas pasta nodaļu remontā: “Ikvienai nodaļai jābūt tādai, lai tajā būtu patīkami ieiet.” Daļa pasta nodaļu spēj pelnīt, un tām jāpelna, bet daļai, it īpaši valsts reģionos, jāpiešķir dotācijas un jāuzdod piedāvāt iedzīvotājiem pasta pakalpojumus kā sociālu funkciju. “Latvijas pastā” jau sākta algu paaugstināšana, kas ļaus arī piesaistīt jaunus darbiniekus.
Šodien A.Šlesers un starptautiskās lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētājs Dzintars Pomers iepazīstina ar lidostas pērnā gada darba rezultātiem un turpmākās attīstības plāniem.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv