Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pērn vairāk darbinieku sasirguši ar arodslimībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.03.2005., Nr. 39 https://www.vestnesis.lv/ta/id/103106

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šodien, 8. martā

Vēl šajā numurā

08.03.2005., Nr. 39

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pērn vairāk darbinieku sasirguši ar arodslimībām

Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 796 pirmreizējie arodslimnieki, t.i., par 41 procentu vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt vienam cilvēkam nereti konstatētas vairākas saslimšanas, tāpēc reģistrēto arodslimību skaits ir daudz lielāks par arodslimnieku skaitu, uzsver Valsts darba inspekcija (VDI).

Lielākais arodslimnieku skaits ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 40 procenti un no 55 līdz 64 gadiem – 39 procenti. Rīgā un Rīgas rajonā reģistrēti 55 procenti arodslimnieku. Ievērojams skaits reģistrēts Valmieras rajonā (45) un Dobeles rajonā (40). Inspekcija secinājusi, ka arodslimnieku skaits pieaudzis arī Madonas, Ogres, Aizkraukles, Liepājas, Rēzeknes, Limbažu un Valkas rajonā.

Raksturīgākās slimības

Visvairāk arodslimnieku ir apstrādājošās rūpniecības nozarē – 30 procenti, transporta un sakaru nozare – 21 procents, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 18 procenti, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā – septiņi procenti, izglītībā, būvniecībā – pieci procenti.
Inspekcija, izanalizējusi arodslimnieku profesiju struktūru, konstatējusi, ka visvairāk saslimušo ir šādā profesiju grupā: iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri – 34 procenti, kvalificēti strādnieki un amatnieki – 17 procenti, speciālisti – 16 procenti, vecākie speciālisti – 13 procenti, vienkāršo profesiju grupa – deviņi procenti.
37 procentos gadījumu konstatētas skeleta, muskuļu un saistaudu sistēmas slimības, 28 procenti ir nervu sistēmas slimības, 18 procenti – saindēšanās un citu ārēju iedarbību sekas, deviņi procenti – elpošanas sistēmas slimības, pieci procenti – infekcijas.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija par invalīdiem atzinusi 66 procentus arodslimnieku, darbspēju zudums noteikts 27 procentiem.

Riska faktori

Arodslimības veicina trūkumi darba organizācijā, arī tas, ka laikus nav noteikti un novērsti riska faktori. Ilgstoša strādāšana nesakārtotā darba vidē var nodarīt neatgriezenisku ļaunumu veselībai.
Tomēr, inspekcijas skatījumā, situācija arodveselības jomā Latvijā kopumā uzlabojusies. Proti, darba devēji, kas gādā par uzņēmuma turpmāko attīstību, daudz pūļu veltī darba aizsardzības prasību ieviešanai un turpina sakārtot darba vidi. Taču jāatzīmē, ka uzņēmumos, kuros darbinieki sasirguši ar arodslimībām, tikai 39 procentos gadījumu veikti kaitīgo faktoru mērījumi, 80 procentiem saslimušo izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi, 52 procenti nosūtīti uz obligātajām veselības pārbaudēm. Turklāt tirdzniecības, izglītības, veselības aprūpes iestādēs nodarbinātie un komunālo pakalpojumu veicēji izgājuši obligātās veselības pārbaudes tikai saistībā ar iespējamo risku citu cilvēku veselībai.
Ar katru gadu pieaug nodarbināto informētība par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām, uzskata VDI. Cilvēki biežāk vēršas atbilstošās institūcijās, lai saņemtu kaitējuma atlīdzību par darbā gūto arodslimību, kā arī aicina uzlabot darba vidi.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!