ATSAUCĒ IETVERT:
Poļi godina savu tautieti Frideriku Šopenu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.03.2005., Nr. 38 https://www.vestnesis.lv/ta/id/102946
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Poļi godina savu tautieti Frideriku Šopenu
 Jaunās mūziķes kopā ar (no kreisās) Itas Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāju Dr. Rafi Haradžanjanu, pianisti un pedagoģi Helēnu Sorokinu, Polijas vēstnieku Latvijā Dr.Tadeušu Fišbahu un kordiriģentu, Poļu kultūras kluba “Polonēze” vadītāju Edvardu Fiskoviču Foto: Ivans Griņēvičs |
Latvijas poļiem 26. februāris bija nozīmīga diena. Itas
Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas namā sanāca Latvijas
poļu savienības biedri, lai apspriestu jaunos statūtus sakarā ar savienības statusa
maiņu. Atbilstoši likuma prasībām Latvijas poļu savienība, kas līdz šim bija
sabiedriskā organizācija, tagad tiek pārreģistrēta par biedrību. Par godu Polijas
lielā dēla Friderika Šopena 195.dzimšanas dienai Rīgas vēstures un kuģniecības
muzeja Kolonnu zālē notika svētku koncerts.
Par to, lai poļiem, kas Rīgā sabrauca no visām Latvijas malām, šī būtu īsta
svētku diena, rūpējās poļu kultūras klubs “Polonēze”, kas Rīgā izveidojās
1978.gadā uz poļu valodas kursu pamata. Tā biedre bija arī neaizmirstamā Ita
Kozakēviča, kuras piemiņu šajā vasarā godināsim viņas 50 gadu jubilejā. Uz
atceres svētkiem ieradīsies arī daudz viesu no Polijas, jo viņa bija viena no
vissekmīgākajām Latvijas un Polijas draudzības sakaru veidotājām. Kaut gan padomju
laikā klubam bija atļauts tikai reizi mēnesī rīkot pasākumus poļu valodā, tas
paveica daudz. Rīgā viesojās Ļvovas poļu teātris, ciemojās poļi no Viļņas un
Toruņas. 1988.gada 6.novembrī tika nodibināta Latvijas Poļu kultūras biedrība, par
kuras pirmo līdzpriekšsēdētāju kļuva Ita Kozakēviča. Atmodas gados Ita tika
ievēlēta par Latvijas sievieti, kas ir liels gods visiem mūsu tautiešiem. Tas liek
atcerēties poļu kopienas senās saknes Latvijā, kopīgās vēstures lappuses. Rīgas
Politehnikumā, kur poļu studentu īpatsvars dažkārt sasniedza 25 un pat 30 procentus,
no 1887. līdz 1891. gadam mācījās arī nākamais Polijas prezidents Ignācijs
Mošickis. Plecu pie pleca esam bijuši arī pārbaudījumu brīžos. Deviņi Latvijas
poļi tikuši apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.
Koncertā piedalījās jaunās poļu pianistes no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmijas. Viņu izpildījumā skanēja Šopena prelūdijas, mazurkas un polonēzes.
Mg.ing. Ivans Griņēvičs