• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Poļi godina savu tautieti Frideriku Šopenu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.03.2005., Nr. 38 https://www.vestnesis.lv/ta/id/102946

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sēklas nauda labiem darbiem

Vēl šajā numurā

04.03.2005., Nr. 38

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Poļi godina savu tautieti Frideriku Šopenu

POLI.PNG (91691 bytes)
Jaunās mūziķes kopā ar (no kreisās) Itas Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāju Dr. Rafi Haradžanjanu, pianisti un pedagoģi Helēnu Sorokinu, Polijas vēstnieku Latvijā Dr.Tadeušu Fišbahu un kordiriģentu, Poļu kultūras kluba “Polonēze” vadītāju Edvardu Fiskoviču
Foto: Ivans Griņēvičs

Latvijas poļiem 26. februāris bija nozīmīga diena. Itas Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas namā sanāca Latvijas poļu savienības biedri, lai apspriestu jaunos statūtus sakarā ar savienības statusa maiņu. Atbilstoši likuma prasībām Latvijas poļu savienība, kas līdz šim bija sabiedriskā organizācija, tagad tiek pārreģistrēta par biedrību. Par godu Polijas lielā dēla Friderika Šopena 195.dzimšanas dienai Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē notika svētku koncerts.
Par to, lai poļiem, kas Rīgā sabrauca no visām Latvijas malām, šī būtu īsta svētku diena, rūpējās poļu kultūras klubs “Polonēze”, kas Rīgā izveidojās 1978.gadā uz poļu valodas kursu pamata. Tā biedre bija arī neaizmirstamā Ita Kozakēviča, kuras piemiņu šajā vasarā godināsim viņas 50 gadu jubilejā. Uz atceres svētkiem ieradīsies arī daudz viesu no Polijas, jo viņa bija viena no vissekmīgākajām Latvijas un Polijas draudzības sakaru veidotājām. Kaut gan padomju laikā klubam bija atļauts tikai reizi mēnesī rīkot pasākumus poļu valodā, tas paveica daudz. Rīgā viesojās Ļvovas poļu teātris, ciemojās poļi no Viļņas un Toruņas. 1988.gada 6.novembrī tika nodibināta Latvijas Poļu kultūras biedrība, par kuras pirmo līdzpriekšsēdētāju kļuva Ita Kozakēviča. Atmodas gados Ita tika ievēlēta par Latvijas sievieti, kas ir liels gods visiem mūsu tautiešiem. Tas liek atcerēties poļu kopienas senās saknes Latvijā, kopīgās vēstures lappuses. Rīgas Politehnikumā, kur poļu studentu īpatsvars dažkārt sasniedza 25 un pat 30 procentus, no 1887. līdz 1891. gadam mācījās arī nākamais Polijas prezidents Ignācijs Mošickis. Plecu pie pleca esam bijuši arī pārbaudījumu brīžos. Deviņi Latvijas poļi tikuši apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.
Koncertā piedalījās jaunās poļu pianistes no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas. Viņu izpildījumā skanēja Šopena prelūdijas, mazurkas un polonēzes.

Mg.ing. Ivans Griņēvičs  

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!