Par čigānu integrāciju Latvijas sabiedrībā

Otrdien, 1.martā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Mazākumtautību lietu departamenta direktora vietnieks Deniss Hanovs un parlamentārā sekretāre Inese Kalniņa informēja Saeimas Sabiedrības integrācijas apakškomisiju par čigānu tautas stāvokli Latvijā un nepieciešamību pēc valsts programmas, kas koordinētu čigānu integrāciju Latvijā. Sabiedrības integrācijas apakškomisija atbalstīja šādas programmas izveidošanu.
Saeimas Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēdē piedalījās arī sabiedriskās organizācijas “Nēvo Drom” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Berezovskis un Jelgavas čigānu kultūras biedrības priekšsēdētājs Haralds Didžus. Gan A.Berezovskis, gan H.Didžus uzsvēra, ka čigānu kopienai ir nepieciešams mērķis, uz ko tiekties, un valsts programma šādu mērķi definētu vislabāk. Tajā pašā laikā ļoti svarīgi ir, lai programmu izstrādātu valsts pārstāvji kopā ar pašas čigānu kopienas pārstāvjiem. A.Berezovskis norādīja, ka vissteidzamāk risināms izglītības jautājums – daudziem čigāniem izglītības līmenis ir ļoti zems, līdz ar to ļoti zema konkurētspēja darba tirgū. Bērni netiek sūtīti skolā naudas trūkuma un citu apstākļu dēļ, tādēļ situācija neuzlabojas. Taču, kā norādīja A.Berezovskis, Latvijas čigānu stāvoklis, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir ļoti labs.
Savukārt D.Hanovs informēja par līdz šim paveikto darbu čigānu integrācijā un uzsvēra pozitīvo potenciālu čigānu kopienas integrācijai Latvijas sabiedrībā un nepieciešamību pēc programmas, kas koordinētu šo integrāciju. D.Hanovs norādīja arī uz to, ka čigānu kopienas stāvoklis Latvijā ir svarīgs ne tikai pašai kopienai, bet visai Latvijas sabiedrībai kopumā. Vienīgais veiksmīgais sadarbības modelis būtu tāds, ka programmas izstrādē vienlīdz aktīvi piedalītos gan valsts, gan čigānu kopienas, gan plašākas sabiedrības pārstāvji. Integrācijas programma būs efektīva tikai tad, ja to atzīs pati čigānu kopiena, tādēļ D.Hanovs izteica cerību, ka programmas izstrādē iesaistīsies čigānu kopienas pārstāvji, īpaši jaunieši. Programmas izstrādes sākšanai nepieciešami 9000 latu – tas ietvertu gan pētījuma veikšanu par čigānu situāciju Latvijā (jaunāko pieejamo pētījumu veicis Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs 2003.gadā), gan semināru rīkošanu un ārvalstu ekspertu piesaistīšanu.
Saeimas Sabiedrības integrācijas apakškomisija atzina, ka ir jāizstrādā valsts programma čigānu integrācijai Latvijas sabiedrībā, un vēlreiz uzsvēra, ka tā jāveido kopīgiem spēkiem, apvienojoties Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un citu valsts institūciju, un čigānu kopienas pārstāvjiem.