Dziesmu un deju svētku tradīcijas turpinājumam

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pildot pienākumus, ko Igaunija, Lietuva un Latvija ir uzņēmušās, lai saglabātu un attīstītu Dziesmu un deju svētku tradīciju kā unikālu kultūras izpausmi ar dziļi simbolisku un visaptverošu izglītojošu vērtību, 18. un 19.februārī Tallinā notika triju Baltijas valstu kopīga konference “Dziesmu un deju svētku tradīcija – ideāli un īstenība”.
Latviju konferencē pārstāvēja kultūras ministre Helēna Demakova, valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” direktore Anna Jansone un vairāki ministrijas un mākslas centra speciālisti.
Konferencē pieņemtajā rezolūcijā (tās pilns teksts šodien publicēts mūsu laikraksta A daļā) izteikta pārliecība, ka ar triju Baltijas valstu valdību, koordinējošo institūciju un nevalstisko organizāciju, pašu tradīciju nesēju un visas sabiedrības kopīgiem spēkiem Dziesmu un deju svētku tradīcija tiks saglabāta neatkarīgi no pieaugošajām saimnieciskajām un sociālajām grūtībām un citiem nelabvēlīgiem faktoriem.
Aicinājumā, kas adresēts triju Baltijas valstu parlamentiem, valdībām un pašvaldībām, svētku rīkotājiem un dalībniekiem, atgādināta nepieciešamība izstrādāt tiesisko pamatu, kas ļautu saglabāt Dziesmu un deju svētku tradīciju kā nepārtrauktu ciklisku procesu, kas augstāko izpausmi sasniedz vispārējos un skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Īpaši aktuāli Latvijai ir tie aicinājuma punkti, kas “iesaka Izglītības un Kultūras ministrijām un vietējām pašvaldībām izvēlēties iedarbīgus līdzekļus, lai visos izglītības līmeņos, ieskaitot mūžizglītību, un visām vecuma grupām, bet jo īpaši bērniem un jauniešiem, tiktu izstrādātas un ieviestas izglītības un apmācības programmas Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai nepieciešamo māksliniecisko prasmju izkopšanai un pārmantošanai”, un mudina “piešķirt valsts investīcijas Dziesmu svētku estrādēm kā nacionālas nozīmes svētvietām ar simbolisku vērtību, kā arī Deju svētku norises vietām, lai dalībniekiem būtu garantēti piemēroti apstākļi”.
Šķiet, ka šīsvasaras Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki tuvojas straujāk par rīkotāju spēju nodrošināt tiem pienācīgas norises vietas. Arī svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības tiesiskie pamati vēl tikai tiek regulēti. Par to, ka svētki tomēr notiks, pārliecina jauniešu koncertuzveduma “Spēlēju, dancoju” 27.februāra kopmēģinājums un jau sākušās pūtēju orķestru atlases skates.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv