Daļa Eiropas Komisijas pārmetumu par direktīvu nepārņemšanu – nepamatoti

Latvija tiek vainota tik daudzu Eiropas Savienības (ES) direktīvu nepārņemšanā tāpēc, ka Briselē nav pietiekami labas informācijas aprites starp Ģenerāldirektorātu un citām ES institūcijām. Tā piektdien Eiropas lietu komisijā (ELK), spriežot par problēmām, kas saistītas ar ES direktīvu transponēšanu Latvijas tiesību aktos, norādīja ELK priekšsēdētājs Oskars Kastēns.

Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Inese Nikuļceva informēja, ka Eiropas Komisijas (EK) nepietiekamās informētības dēļ pret Latviju tikušas ierosinātas pārkāpuma procedūras par direktīvām, kuras jau ir iestrādātas nacionālajās tiesībās, par ko arī attiecīgi paziņots EK.
Pagājušā gada 15.decembrī Latvija saņēma vēstuli no EK, kurā tika informēta, ka pret Latviju ir ierosināta pārkāpuma procedūra par 104 direktīvu nepārņemšanu. Izvērtējot uzskaitīto direktīvu sarakstu, TM konstatēja, ka nepamatoti pārkāpumu procedūra ierosināta par 42 direktīvām. Šīs direktīvas bija gan iestrādātas Latvijas tiesību aktos, gan arī par to bija atbilstošajā kārtībā paziņots EK. Atbildes vēstulē Latvija norādīja EK uz radušos kļūdu, un EK izbeidza pārkāpuma procedūru.
Atlikušās 62 direktīvas nebija pārņemtas Latvijas tiesību aktos, taču vairumā gadījumu tās jau ir iestrādātas likumprojektos. Tātad arī šo direktīvu pārņemšana notiks tuvākajā nākotnē, norādīja I.Nikuļceva.
Nesen no EK saņemta vēl viena vēstule, kurā Latvija vainota par 13 citu direktīvu nepārņemšanu noteiktajā termiņā. Pārbaudot šo informāciju, TM konstatēja, ka Latvija nav pārņēmusi tikai četras no minētajām direktīvām un divos no šiem gadījumiem direktīvas jau ir iestrādātas likumprojektos.
Kopumā šobrīd Latvija nav pārņēmusi 83 direktīvas, t.i., 3,5 procentus no direktīvām, kas bija jāiestrādā Latvijas tiesību aktos. Kā norādīja I.Nikuļceva, Latvija ar 96,5 procentiem pārņemto direktīvu krietni atpaliek no ES vidējā rādītāja – 98,6 procentiem – un ES dalībvalstu starpā ierindojas piektajā vietā no beigām. Nozīmīgi arī, ka direktīvu skaits aizvien pieaug, katru mēnesi tiek pieņemtas aptuveni desmit jaunas direktīvas, kas jātransponē nacionālajos tiesību aktos.
Kā atzina Zemkopības ministrijas pārstāvji, vairāk nekā puse no nepārņemtajām direktīvām ir šīs ministrijas kompetencē, un šobrīd tiek aktīvi strādāts pie direktīvu priekšrakstu pārņemšanas nacionālajos tiesību aktos. Lielais netransponēto direktīvu skaits izskaidrojams ar to, ka kopumā uz zemkopības jomu attiecas daudz specifisku direktīvu, kuru prasību iestrādāšana Latvijas tiesību aktos ir sarežģīta. Turklāt daudzu direktīvu prasību pārņemšana ir formāla, jo realitātē to prasību piemērošana Latvijas situācijā nebūs vajadzīga.
Cita problēma, kas saistīta ar direktīvu pārņemšanu, ir fakts, ka daļa direktīvu Latvijā tika iestrādātas iekšējos tiesību aktos. Šāda prakse ir pieļaujama, ja direktīvu noteikumi attiecas tikai uz valsts institūciju darbību. Vairumā gadījumu gan direktīvas attiecas arī uz indivīdiem, tāpēc nepieciešama to prasību nostiprināšana ārējos tiesību aktos. Lai labotu radušās kļūdas, tiek veikta padziļināta direktīvu izvērtēšana un daļa iekšējo tiesību aktu pārveidošana par ārējiem tiesību aktiem. Savukārt, lai iekšējos tiesību aktos iestrādātās direktīvu prasības būtu spēkā, tie jāsaskaņo ar TM.
Vairākas ES direktīvas Latvijā ieviestas ar standartiem, kas nav pieņemami, jo standarti nav ārējais tiesību akts, tāpēc to noteikumi nav katram pieejami bez maksas, norāda TM. Šobrīd tiek strādāts, lai standartu noteikumus padarītu par ārējiem tiesību aktiem.
I.Nikuļceva arī norādīja, ka, neraugoties uz Latvijai izteiktajiem pārmetumiem, direktīvu pārņemšanas process visumā ir straujš. Liels progress redzams kopš Latvijas iestāšanās ES – desmit dienas pirms iestāšanās Latvija nebija pārņēmusi 33 procentus direktīvu, šobrīd, kā jau minēts, nepārņemto direktīvu daļa samazinājusies līdz 3,5 procentiem. Lai vēl vairāk uzlabotu un koordinētu direktīvu pārņemšanas procesu, TM par to regulāri ziņo Ministru kabinetam, kas savukārt uzdod dažādām ministrijām veikt darbības konkrētu direktīvu pārņemšanai.

Ieva Ušča