Balsošana noritēja diezgan savdabīgi. Par J.Timošenko gandrīz pilnā sastāvā nobalsoja Reģionu partijas frakcija, kas prezidenta vēlēšanu gaitā atbalstīja savu līderi Viktoru Janukoviču. Savas balsis par premjeru sievieti atdeva arī Apvienotā sociāldemokrātu frakcija, kuras līderis bija eksprezidenta Leonida Kučmas administrācijas vadītājs un kas pēc balsošanas steidzās paziņot, ka sociāldemokrāti pāriet opozīcijā. J.Timošenko atbalstīja arī trīs komunisti, kurus pēc tam drīz vien izslēdza no frakcijas.

Premjera komandas veidošana

Tādas bija šā balsojuma savdabības. Premjera ievēlēšanai sekoja formālais akts: prezidents parakstīja jau sagatavotu dekrētu par Jūlijas Timošenko nozīmēšanu par Ukrainas premjerministri.
Pilntiesīgā valdības vadītāja tūdaļ sāka iepazīstināt parlamentu ar vicepremjeriem un izraudzītajiem ministriem. Katrs premjera komandas loceklis tika īsi raksturots: deputātus informēja par izraudzīto pēdējo darbavietu, karjeras kāpnēm. It visi vicepremjeri un ministri bija prezidenta V.Juščenko frakcijas “Mūsu Ukraina” un premjerministres “Bloka Jūlija Timošenko”, kā arī Sociālistu partijas locekļi.
Par pirmo vicepremjeru tika iecelts Anatolijs Kinahs. Šis vīrs jau ieņēmis Ukrainas premjera amatu, pēdējā laikā vadījis Ukrainas rūpnieku un uzņēmēju savienību. Prezidenta vēlēšanu kampaņas sākumā pats balotējās augstajam amatam, pēc tam aktīvi atbalstīja Viktoru Juščenko.
Par vicepremjeru, kas atbild par valsts integrāciju Eiropā, iecelts V.Juščenko kancelejas vadītājs Olegs Ribačuks, kas jau pārstāvēja Ukrainu attiecībās ar ES.
Par vicepremjeru humanitārajos jautājumos kļuva Nikolajs Tomenko, kas līdz tam vadīja parlamenta komiteju vārda brīvības un informācijas jautājumos.
Problēma radās ar trešo vicepremjeru Romanu Bezsmertniju – V.Juščenko štāba vadītāja vietnieku. Šis politiķis īsi pirms parlamenta sēdes paziņoja, ka Jūliju Timošenko esot šantažējusi V.Juščenko, lai tiktu iecelta premjera amatā, viņš par J.Timošenko nebalsošot un tās valdībā nestrādāšot. Tomēr balsojumā viņš savu balsi atdeva par J.Timošenko un pēc “apstrādes” parlamenta sēdes laikā piekrita ieņemt vice-premjera posteni, kas pārzinātu administratīvi teritoriālās reformas jautājumus.
Ministru iecelšana noritēja gludi. Premjerministre paziņoja, ka spēka bloka ministra amatus ieņems vienīgi civilpersonas. Par aizsardzības ministru nozīmēts Anatolijs Gricenko, kas bija politiskā un ekonomiskā centra eksprezidents un V.Juščenko vēlēšanu štābā vadīja analītisko centru. Par Iekšlietu ministrijas vadītāju iecelts sociālists Jurijs Lucenko, nepakļaušanās akcijas organizators.
Pieredzes bagāts ir ārlietu ministrs Boriss Tarasjuks, kas jau V.Juščenko valdībā ieņēma analogu posteni un raksturojams kā diplomāts, kas konsekventi centies tuvināt Ukrainu Rietumiem. Veselības aizsardzības priekšgalā būs pazīstamais neiroķirurgs profesors Nikolajs Poliščuks, kas bija speciālās komisijas vadītāja vietnieks, kurai bija jāskaidro V.Juščenko saindēšanas cēloņi. Speciālisti iecelti ekonomiskā bloka ministru amatos. Finanšu ministra amatu ieņem Viktors Pinzeniks, kas 1996.gadā, strādādams valdībā, ieviesa Ukrainas nacionālo valūtu – grivnu. Par ekonomikas ministru iecelts Sergejs Terehins, deputāts no frakcijas “Mūsu Ukraina”. Par agrārās rūpniecības ministru kļuvis sociālists Aleksandrs Baranovskis. Darba ministriju vadīs deputāts Vjačeselavs Kiriļenko, Rūpniecības politikas ministriju – deputāts Vladimirs Šandra. Par ārkārtējo notikumu ministru iecelts Dāvids Žvanija, kas V.Juščenko štābā atbildēja par finansēm. Ekoloģijas ministrs tagad ir Pavels Ignatenko, kas iesniedzis prasību, ka metalurģijas gigants “Krivo rožstaļ” ir nelikumīgi privatizēts.
Tieslietu ministriju vadīs deputāts Romans Zvaničs, kas pirms pāris gadiem ASV pavalstniecību mainījis uz Ukrainas pavalstniecību. Visjaunākajam ministram Jurijam Pavļenko vēl nav 30 gadu; viņa vadībā strādās Ģimenes un jaunatnes ministrija. Par kultūras ministri kļuvusi dziedātāja Oksana Bilozira.
Sabiedrībā interesi izraisīja jautājums, kas būs kurināmā un enerģētikas ministrs. Savā laikā V.Juščenko valdībā šo posteni ieņēma Jūlija Timošenko, kas teicami pārzina šo nozīmīgo nozari. Šinī atbildīgajā ministra postenī iecelts Ivans Plačkovs – “Kijevenergo” vadītājs.
J.Timošenko komanda ir cilvēki, kuriem gandrīz nav nekādu sakaru ar iepriekšējo varu. Jau vairāki ministri pieteikuši būtiskas pārmaiņas savās nozarēs. “Sabiedrība gaida brīnumu no jaunās valdības, un mēs to nodrošināsim,” svinīgi paziņoja premjere Jūlija Timošenko. Šīs dienas vakarā parlaments deva savu svētību jaunās valdības programmai.

Programma tautas interesēs

No jaunās valdības Ukrainas sabiedrība gaida daudz. Jārisina lērums samilzušu problēmu politikā, ekonomikā un sociālajā jomā. Nesaudzīga būšot cīņa ar korupciju. Līdz ar sakārtotas tautsaimniecības tālāku augšupeju celsies iedzīvotāju ienākumi, dzīves kvalitāte. Kāda ir šī programma?
Tā satur daudz saprātīga, pievilcīga demokrātiskai valstij. Jāatzīst, ka vairāki programmas punkti skan nevis kā uzdevumi neatliekamai un reālai rīcībai, bet kā vēlamā deklarācija. Valdība nemitīgi sadursies ar jautājumu, kur rast nepieciešamos līdzekļus. Un ne vienu reizi vien valdības vadītājiem, ministriem nāksies ievērot parunu: “Ko nevar celt, to nevar nest.” Optimisms, ticība brīnumiem ekonomikā nav peļama rīcība, tas liecina par ticību saviem spēkiem. Bet ne V.Juščenko, ne J.Timošenko nespēj atcelt objektīvās cēloņsakarības ekonomikā, resursu nepieciešamību. Un attīstība diemžēl nenotiek pēc principa “galdiņ, klājies!”, arī debessmanna nav gaidāma. Lai īstenotu apstiprinātās programmas visas iedaļas un punktus, būs jāpieliek pūļu virsmaksimums. Ko izdosies panākt, to rādīs laiks, bet bez ticības saviem spēkiem un izvirzīto uzdevumu realitātei tālu nevar tikt.

Jaunā kabineta pirmie soļi

Daudz ko noteiks darbības pirmie soļi, uzņemtais temps, mērķtiecība, stratēģija un taktika. Jūlija Timošenko nolēma sākt darbu ar īpašuma attiecību sakārtošanu. Valdības sēdē 5.februārī premjerministre uzdeva mēneša laikā īstenot “sistēmas analīzi” visiem privatizācijas procesiem. Pēc tam tiks izstrādāta jauna privatizācijas koncepcija. Jau izlemts kombinātu “Krivojrožstaļ” atdot valsts īpašumā. Var prognozēt, ka privatizācijas pārbaude atklās daudz nelikumību. Valdībai nāksies risināt vissarežģītāko uzdevumu – ko iesākt ar šo likumdošanai neatbilstošo privāto īpašumu, negraujot ražošanu un pakalpojumu sfēru.
Īpaša uzmanība tiks veltīta 2005.gada valsts budžeta pilnveidošanai. Mēneša laikā jāsagatavo budžeta labojumu projekts; galvenais – paredzēt konkrētus pasākumus, kā palielināt ieņēmumus (izdevumu palielināšanai sociāliem mērķiem) un samazināt valsts budžeta deficītu naudas apgrozības sakārtošanai. Ukrainas jaunā valdība pareizi novērtējusi valsts ieņēmumu un izdevumu tāmi kopējo uzdevumu risināšanai.
Premjerministre deva rīkojumu analizēt tiesiskos pamatus, pēc kuriem eksprezidentam piešķirta ievērojamas privilēģijas: noteikti materiāli labumi un apsardze, divu palīgu, padomnieka, četru autovadītāju apmaksa, vasarnīcas un divu automašīnu uzturēšana. Šo pārmērīgo privilēģiju piešķiršana rada šaubas no tiesību, arī no reālās nepieciešamības viedokļa.
Tieslietu ministrijai uzdots izstrādāt valsts ierēdņu goda kodeksu. “Šis dokuments reizi par visām reizēm noteiks, kas ir valsts ierēdņa gods un kā to nezaudēt,” paziņoja Ukrainas premjerministre. Nozīmīgs ir Jūlijas Timošenko prin-cipiālais un atbildīgais paziņojums masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, ka visi valsts iestāžu vecie (līdzšinējie) vadītāji tiks nomainīti.
Ministru kabinets nolēma izveidot starpresoru komisiju Ukrainas iestājai Starptautiskajā tirdzniecības organizācijā. Tai pašā dienā premjerministre J.Timošenko ar Francijas ārlietu ministru Mišelu Barnjē, kas bija ieradies Kijevā, apsprieda Ukrainas atzīšanu par tirgus ekonomikas valsti un iestāšanās nosacījumus Starptautiskajā tirdzniecības organizācijā.
Vicepremjers Eiropas integrācijas jautājumos Oļegs Ribačuks savukārt paziņoja, ka organizē prezidenta V.Juščenko vizīti ASV un tikšanos ar Starptautiskā valūtas fonda vadību. Šo vizīšu rezultātus, tikšanos ar ASV prezidentu Džordžu Bušu grūti pārvērtēt no Ukrainas tālākā likteņa viedokļa. O.Ribačuks tuvākajā laikā gatavojas atvieglot vīzu režīmu Eiropas pilsoņiem.
Ārlietu ministrs Boriss Tarasjuks paziņojis, ka Ukrainas līdzdalība vienotajā ekonomiskajā telpā (kopā ar Krieviju NVS sastāvā) jāpārbauda pēc atbilstības kritērija nacionālajām interesēm.
Iekšlietu ministrija aktīvi strādā, lai konstatētu, kā un kas mēģināja noindēt V.Juščenko. Jau noskaidrots, kas pārvedis pāri robežai indi, kāds deputāts to pavadījis, kāds ierēdnis to pārnēsājis un kas to piejaucis ēdienam.
Aizsardzības ministrs Anatolijs Gricenko paziņojis, ka saskaņā ar militārajiem kritērijiem Ukraina var kļūt par NATO locekli pēc diviem trim gadiem. Jau parakstīta pavēle saīsināt dienesta laiku armijā līdz 12 mēnešiem. Šis laika sprīdis attiecas uz tiem, kas iesaukti armijā, sākot ar 2004.gadu. Jautājums par karaspēka vienības atsaukšanu no Irākas tiks izlemts speciālā drošības padomes sēdē.
Ukrainas jaunās valdības programma un pirmie darbības soļi liecina, ka Ukraina tiek orientēta nevis uz Krieviju, NVS, bet uz Eiropu, uz Rietumiem. Vēl vairāk! Tādas ieceres un praktiskie soļi, lai Ukraina kļūtu par NATO locekli un Eiropas Savienības dalībvalsti, kardināli grauj NVS, “atbrīvo” Krieviju no tuvākā līdzgaitnieka, sabiedrotā. Ukrainas pārvērtību politiskās un ekonomiskās sekas vēl nebūt nav apzinātas.

pēc ārzemju preses materiāliem