Ar vēsu prātu – par politiski karsto nedēļu

Pats nozīmīgākais Buša Eiropas sarunu sērijā

Es domāju – pats fakts, ka viņš atbrauca. ASV prezidents tātad uzskatīja šādu braucienu par pašu pirmo prioritāti, uzsākot savu otro prezidentūru.
Mana galvenā atziņa – Bušs vēlējās parādīt Eiropai, ka ir gatavs sākt jauna veida attiecības. Mēģinot aizmirst visus asumus un domstarpības, kas bijušas pēdējos gados. Gan tas, ko pirms šā brauciena Amerikā teica prezidents Bušs, gan tas, ko pirms viņa teica Kondolīza Raisa, gan pat tas, ko teica aizsardzības valsts ministrs Ramsfelds – viss bija mēģinājums izlīgumam ar Eiropu, cenšoties pateikt: mums, Amerikai, ir jauna pieeja. Mēs vairs nebrauksim uz Eiropu jūs mācīt. Mēs brauksim, lai sadarbotos.
Neviena valsts parasti publiski neatvainojas, ka ir kļūdījusies. Bet, es domāju, signāls no ASV puses ir tāds, ka viņi gan neatvainosies par to, ka kļūdījušies Irākā, bet viņi grib slikto atlikt malā un runāt par nākotni – kur un ko iespējams atrisināt kopīgiem spēkiem.
Pirms došanās uz Eiropu Bušs teica ļoti zīmīgus vārdus, ka šoreiz viņš uz Eiropu brauc, “ne tik daudz uzrunāt, bet gan uzklausīt Eiropu”. Kaut visas ziņas, ko izdevies saņemt, liecina, ka, tiekoties ar prezidentu Putinu, viņš tomēr vairāk runājis nekā klausījies.

ASV – ES un Bušs – Putins

Spriežot pēc starptautisko mediju uzmanības, varētu domāt, ka pats nozīmīgākais notikums bija ASV un Krievijas prezidentu Buša un Putina tikšanās Bratislavā. Bet vai tā patiešām arī bija?
Drīzāk jau tas būs mediju radītais priekšstats. Jau gadu desmitiem uzskatīts, ka ASV prezidenta un agrāk PSRS, tagad Krievijas līdera tikšanās ir vissvarīgākā. Kaut gan šoreiz izskanēja arī komentāri, ka tagad šāda tikšanās vairs nav tik svarīga, jo Krievija pasaules politikā vairs nav tik spēcīga kā kādreiz Padomju Savienība. Un ka šī tikšanās Krievijai bija svarīgāka nekā Amerikai. Amerika par vissvarīgāko partneri okeāna otrā pusē uzskata Eiropas Savienību (ES). Iepriekšējos gados bijušas vairākas problēmas ASV un ES attiecībās. ES nozīme ASV acīs ir augusi arī tāpēc, ka tagad šī organizācija ir daudz plašāka, ES apvieno jau 25 valstis, ES sāk veidoties arī vienota ārpolitika. Tāpēc ASV ir ļoti svarīgi, lai ES, ja arī neaizstāv ASV pozīcijas, tad lai vismaz nebloķē tās. Cik esmu dzirdējis no diplomātiem, eiropiešiem Krievija tagad varbūt pat ir svarīgāka nekā Amerika. Jo eiropiešiem tā ir kaimiņvalsts, un Eiropu ļoti ietekmē ne vien Krievijas politika, bet arī šīs valsts ekonomika. Līdz ar to arī pirms Bratislavas tikšanās, man liekas, no ES puses Amerikai tika dots diezgan jūtams mājiens, lai palīdz risināt arī šo jautājumu.

Buša un Putina tikšanās un Latvija

Es tā domāju, jo mūsu attiecības ar Krieviju tagad ir kardināli mainījušās: mēs Krieviju pēdējā laikā uzrunājam kā ES dalībvalsts. Un Krievija vairs nevar mūs uzskatīt tikai par vienu no kaimiņvalstīm, Krievijai tagad ar mums jārēķinās kā ar daļu no Eiropas Savienības.
Ja mūsu politika ir vienota ar ES politiku jebkurā jautājumā, kas attiecas uz Krieviju, tad Krievijai jārēķinās ne vien ar Latvijas valdību, bet ar visu šo organizāciju. Tiesa, mēs vēl nezinām, kas panākts attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, piemēram, robežlīgumu ar Krieviju, bet es domāju – un arī diplomātu aprindās dzirdēts viedoklis – ka propagandas karā par vēsturi, kas ilgst kopš janvāra, Latvija principā jau ir uzvarējusi. Rietumeiropas valstu līderi atbalsta mūsu vēstures versiju. To apliecina gan Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs vēstulē Latvijas prezidentei, gan arī citu valstu premjerministri savos komentāros. Tas ir liels Latvijas ārpolitikas sasniegums. Un pastāv cerība, ka šis panākums mums dos arī pozitīvu rezultātu praktiskos jautājumos.

Vai prognozes piepildījās?

Pirms Bratislavas tikšanās ASV prezidents bija izteicies, ka Krievijas prezidentam tiks uzdoti asi jautājumi par cilvēktiesību stāvokli Krievijā. Daudzi to arī gaidīja, taču komentāri no Bratislavas vedina domāt, ka Buša un Putina saruna bijusi visumā toleranta no abām pusēm. Vismaz tāda bija televīzijā redzētā preses konference. Taču jāatceras, ko prezidents Bušs teica pēc savas pirmās tikšanās ar Vladimiru Putinu. Viņš ļoti sirsnīgi un emocionāli teica, ka ieskatījies Putinam acīs un saskatījis tajās šā cilvēka dvēseli. Toreiz Bušs ļoti optimistiski izteicās par ASV un Krievijas attiecību nākotni. Šoreiz nekas tāds neizskanēja. Bija tikai ļoti pieklājīgi, korekti komentāri, un man, tos klausoties, bija sajūta, ka abas puses īpaši meklē, ko tādu pozitīvu varētu pateikt presei. Tas liecina, ka varbūt abu līderu sarunas ne visos aspektos bija tik pozitīvas. Tātad apstiprinājies tas, kas izskanēja pirms Bratislavas tikšanās: ka sarunās liels akcents tiks likts uz demokrātijas stāvokli Krievijā. Bušs pat publiski teica, ka viņš šajā sarunā izvirzīs Baltijas valstu bažas par demokrātiju Krievijā. Tas bija diezgan nozīmīgi, un, es domāju, prezidentu Putinu tas varēja arī aizkaitināt: ka Amerikas līderis aizrāda, ko par Krievijas situāciju teikušas tās kaimiņvalstis.

Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu un ASV prezidents Džordžs Bušs pagājušajā nedēļā oficiālo pusdienu laikā Briselē Foto no EK Audiovizuālās bibliotēkas