
Šī ir pirmā iespēja Latvijai piedalīties diskusijās par minēto ietvarlēmuma projektu, jo iepriekš, kad par šo jautājumu diskutēja, Latvija vēl nebija ES sastāvā.
Latvija, ņemot vērā rasisma un ksenofobijas pašreizējo aktualitāti ES, atbalsta minēto jomu regulējošu normu harmonizēšanas nepieciešamību dalībvalstīs. Latvija savā nostājā pauž, ka ietvarlēmuma teksts nebūtu jāpapildina ar konkrētas simbolikas aizliegumiem un atbildības noteikšanu par to, jo tik sīks regulējums, pēc mūsu valsts speciālistu domām, ir jāatstāj dalībvalstu nacionālās likumdošanas ziņā. Latvijā par to jau ir paredzēta administratīvā atbildība. Latvija arī iecerējusi norādīt, ka šobrīd piedāvātais ietvarlēmuma teksts ir neskaidrs un plaši interpretējams.
Ministre Briselē iepazīstinās ar Latvijas nostāju arī citos Tieslietu ministrijas kompetencē esošos jautājumos – par pozīcijām attiecībā uz Padomes lēmuma projektu par no sodāmības reģistra iegūto ziņu apmaiņu, par izvērtēšanas ziņojumiem saistībā ar ietvarlēmumu ieviešanu dalībvalstu tiesību aktos, par Komisijas priekšlikumu ietvarlēmumam „Par Eiropas lēmumu par pierādījumiem, lai iegūtu priekšmetus, dokumentus un informāciju, lai tos izmantotu kriminālprocesā”.
Tieslietu un iekšlietu ministru padomē S.Āboltiņa arī piedalīsies “Eurojust” personas datu apstrādes un aizsardzības reglamenta un tā deklarācijas pieņemšanā, kuru Latvijas atbalsta.
Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa