Bezdarba statistika

Pēc NVA datiem, 2005.gada 31.janvārī Latvijā reģistrētais bezdarbs bija 8,6%. Vidēji Eiropas Savienībā tas ir ap 10%. Te gan jāņem vērā, ka Latvijā ir lielas reģionālās atšķirībās: Rīgas reģionā tas ir 5,3%, bet Latgalē – 18,1%. 2000.gadā pieņemtā Lisabonas stratēģija paredz līdz 2010.gadam sasniegt nodarbinātības līmeni līdz 70%. 2003.gadā ES tas bija 62,9%, Latvijā – 61,8%. Latvijā visvairāk bezdarbnieku – 13,5% – ir vecumā no 45 līdz 49 gadiem. Satraucoši ir tas, ka 12,8% no kopējā bezdarbnieku skaita ir jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem. 10,8% ir personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, 3,6% – invalīdi, bet 0,6% ir personas, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietām.
Galvenās reģistrēto bezdarbnieku mērķgrupas ir ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem un pirmspensijas vecuma cilvēki. Kā stāstīja R.Beinarovičs, pagājušā gadā NVA klientu skaits ir pieaudzis, pateicoties Eiropas Sociālā fonda (ESF) iespējām – dažādi kursi kvalifikācijas iegūšanai vai paaugstināšanai, subsidētās darba vietas, prakses iespējas.
Kā uzsvēra labklājības ministre Dagnija Staķe, ir jāsaprot, ka jaunas darbavietas nerada ne ministrija, ne NVA. To uzdevums ir bezdarbnieku pārkvalifikācija atbilstoši darba tirgus prasībām.

Piedāvātās iespējas

NVA piedāvā šādus aktīvās nodarbinātības pasākumus bezdarbniekiem: profesionālā apmācība un pārkvalifikācija (pērn iesaistīts 3771 bezdarbnieks), algotie pagaidu sabiedriskie darbi (iesaistīti 14 894 bezdarbnieki), pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai (iesaistīti 60 713 cilvēki) un pasākumi noteiktām personu grupām (iesaistīti 1177 darba meklētāji). Rīgas rajonā NVA ik dienu pieejams ap 5000 vakanču. Aģentūrā piedāvā arī tā saukto modulāro apmācību – pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ņemot vērā katra klienta vajadzības. Kā stāsta NVA pārstāvji, ja apmācība nav iespējama tuvu klienta dzīvesvietai, aģentūra sedz 50% no transporta un īres izdevumiem (bet ne vairāk kā latu dienā). Naudu var saņemt pēc pirmā mācību mēneša. Bet no 92 000 valstī reģistrēto bezdarbnieku pabalstu saņem tikai 41%. Pārējie nesaņem, jo vai nu nav strādājuši, vai ir ilgstošie bezdarbnieki, kuriem pabalsta izmaksas termiņš beidzies (to var saņemt deviņus mēnešus). Un bieži cilvēkiem nav naudas, par ko mācības uzsākt, trūkst līdzekļu šim pirmajam mācību mēnesim. Tāpēc NVA cieši sadarbojas ar attiecīgās pašvaldības sociālo dienestu, lai tomēr rastu iespējas palīdzēt.
Cita problēma – no alkohola atkarīgie bezdarbnieki, kuri būtībā vēlas saņemt tikai bezdarbnieku pabalstu. Iespējams, to risināt palīdzēs Sabiedrības integrācijas fonda grantu shēmas ietvaros uzsākts projekts – motivācijas programmas, kuru mērķis ir vispirms bezdarbnieku motivēt mainīt savu dzīvi un parādīt iespēju, kā to izdarīt.
Viens no efektīviem veidiem, kā veicināt nodarbinātību, ir subsidētās darba vietas – tās attiecas gan uz jauniešiem, gan pirmspensijas vecuma cilvēkiem, gan invalīdiem. Tā, piemēram, 2004.gadā tika radītas 300 subsidētās darba vietas invalīdiem. 68% invalīdu pēc tam šajās darba vietās iekārtojas pastāvīgi. NVA pārstāvji uzsver, ka tas ir augsts procents (Zviedrijā – tikai 20%). NVA arī piedāvā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iespēju apgūt pirmā līmeņa profesionālās programmas (piemēram, galdnieka palīgs).
Latvijas darba tirgus īpatnība ir tā, ka bieži pat cilvēkiem ar labu izglītību ir grūti atrast darbu, ja nav pieredzes, un tās nav tādēļ, ka bez pieredzes darbā neņem. Arī uz šiem cilvēkiem attiecas subsidēto prakses vietu princips, proti, sākotnēji valsts maksā šiem cilvēkiem minimālo algu. Šo iespēju izmanto, piemēram, tie cilvēki, kas ieguvuši grāmatveža profesiju, bet kuriem nav darba pieredzes.
Pašlaik Saeimā trešajā lasījumā tiek skatīti grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz jaunu pasākumu – atbalstu komercdarbības uzsākšanā un pašnodarbinātības veicināšanā. Ir iecerēts arī piesaistīt pieredzējušus uzņēmējus, kas strādātu par konsultantiem.
Šajā gadā, pateicoties ESF, krietni pieaudzis finansējums nodarbinātības veicināšanai. Šogad tam atvēlēti 14 miljoni latu (pērn – 5,6 miljoni latu). Bezdarbnieku pārkvalifikācijā un tālākizglītībā paredzēts iesaistīt 5,6 tūkstošus cilvēku, apmācīt 3000 sociālās atstumtības riskam pakļautos cilvēkus, īpaši atbalstot cilvēkus ar invaliditāti, 55 000 bezdarbnieku iesaistīt konkurētspējas paaugstināšanas programmās (katrs bezdarbnieks var piedalīties trīs dažādās programmās), 8,3 tūkstošus bezdarbnieku iesaistīt algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, izveidot 700 subsidētās darba vietas un nodrošināt ar vasaras darba praksi 9 000 skolēnus.

Rūta Kesnere, “LV”