
Latvijas cilvēks aci pret aci ar korupciju
Vidusmēra Latvijas iedzīvotāja personīgā saskare ar korupciju un iespējamā rīcība, nonākot aci pret aci ar korupcijas gadījumu, – tāds bija Korupcijas un apkarošanas biroja (KNAB) pasūtītā pētījuma uzstādījums. Aptuveni piektdaļa aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka bijuši spiesti veikt neoficiālus maksājumus, lai atrisinātu savas problēmas. Savukārt puse pēdējos divos gados personīgi ar korupciju nav saskārušies.Aleksejs Loskutovs: “Aptauja liecina, ka iedzīvotāji būtu gatavi maksāt par drošību, pārliecību, laiku un kvalitāti.” Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Latvijas iedzīvotāju aptauja “Pieredze saskarsmē ar korupcijas problēmām”, kurā aptaujāti 1003 cilvēki, liecina par pozitīvām vēsmām. Proti, salīdzinot 1999.gadā un šogad veikto pētījumu datus, vērojams, ka pēdējos gados palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri, lai panāktu kādu sev vēlamu rezultātu valsts un pašvaldību institūcijās, nav devuši kukuļus, nav izmantojuši paziņas vai izmantojuši citas koruptīvas attiecības, vakar, iepazīstinot ar aptaujā atspoguļoto kopainu, uzsvēra KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs.
Naudā, graudā vai pa draugam
Atgādinām, ka, pēc pērnā gada nogalē publiskotā organizācijas
“Transparency International” starptautiskā korupcijas barometra, Latvijas
iedzīvotāju skatījumā viskorumpētākās institūcijas valstī ir politiskās
partijas, tiesu sistēma un muita. Tāds bija sabiedrības priekšstatu spogulis.
Savukārt janvārī veiktajā pētījumā akcentēta Latvijas
iedzīvotāju personīgā pieredze.
Izmantota pazīšanās un sakari, lietā likti neoficiāli maksājumi, dāvanas,
barterdarījums – tie ir iedzīvotāju minētie paņēmieni problēmu risināšanā. 95
procenti aptaujāto iztikuši bez minētajiem neoficiālajiem paņēmieniem, kārtojot
pases iegūšanu, apmaiņu vai uzturēšanās atļauju, kā arī izsaukumu. Otro augstāko
pozitīvo novērtējumu guvusi saskare ar Valsts ieņēmumu dienestu (86,4 procentiem nav
bijušas koruptīvas attiecības). A.Loskutovs pieļāva, ka pavērtos cita aina, ja,
piemēram, aptaujātu tikai uzņēmējus. Tā kā ikdienā skaitliski maz iedzīvotāju
saskaras ar VID, uz vispārējā fona dienests ir labās pozīcijās. Trešo augstāko
novērtējumu guvusi autotransporta reģistrācija un tehniskā apskate, ceturto – lietu
kārtošana pašvaldībās, tad seko Valsts policija, iekārtošana skolā, bērnudārzā
un iestāšanās augstskolā, kā arī jautājumu izskatīšana tiesā. Arī nekustamo
īpašumu lietu kārtošana un muita ir virs 60 procentiem. Par Valsts policiju, tiesu un
muitu jābilst, ka pēdējos divos gados ar tām bija saskāries mazāk nekā katrs
desmitais aptaujātais, tādēļ vērtējumu par negatīvo pieredzi teorētiski varēja
sniegt tikai ļoti šaurs cilvēku loks.
Ārstējoties poliklīnikā vai slimnīcā, tikai 58,7 iztikuši bez neoficiāliem
paņēmieniem, vēl nedaudz bēdīgāka pieredze ir atļauju un licenču saņemšanā
uzņēmējdarbībai un būvniecībai, iekārtojoties darbā valsts vai pašvaldību
iestādēs, kā arī darba vietas vai firmas dalībā iepirkumos, lai iegūtu valsts un
pašvaldību pasūtījumu. Līdere ir Ceļu policija – tikai 40,6 procenti respondentu
nav devuši kukuli vai likuši lietā kādu citu neoficiālu paņēmienu. Situācija kopš
1999.gada gan nedaudz uzlabojusies.
Dažādu problēmu risināšanā izmantotie paņēmieni atšķiras. Piemēram, saskarē ar
Ceļu policiju dominē neoficiālie maksājumi. 10 procentos gadījumu tiek izmantoti
sakari, 3 procentos – barterdarījums. Raksturojot iedzīvotāju negatīvo
pieredzi, ārstējoties poliklīnikā vai slimnīcā, KNAB vadītājs atzīst, ka kopš
1999.gada nekas nav mainījies pozitīvā virzienā. Gluži otrādi – tā sauktā
sarunāšanas principa izplatība sarukusi, un tagad dominē princips “naudā vai
graudā”, proti, 32 procenti aptaujāto pēdējos divos gados devuši kukuli.
Nedaudz samazinājusies nepieciešamība pēc koruptīviem darījumiem, kandidējot uz
darbu valsts vai pašvaldības iestādēs, kaut tomēr 11% iedzīvotāju atzinuši, ka
veikuši neoficiālos maksājumus. Visbiežāk izmantoti sakari, resp., radu un draugu
palīdzība – 35% gadījumu. Tas vērtējams divējādi, pieļauj A.Loskutovs. No vienas
puses, darbinieku atlasei jābūt iespējami atklātākai un pārredzamākai, bet ir
saprotama arī vadītāju vēlme pieņemt darbā cilvēkus, uz kuriem var paļauties.
Satrauc godaprāta trūkums
Pētījumā noskaidroti arī uzskati par korupcijas pastāvēšanas
iemesliem. Vairāk nekā puse aptaujāto par ļoti nozīmīgu iemeslu uzskata
izveidojušos sistēmu personiskā labuma gūšanai. Par nozīmīgiem faktoriem, kas
izraisa vai veicina korupciju, cilvēki uzskata arī zemās prasības ierēdņiem,
kontroles trūkumu, valsts augstākā līmeņa vadītāju slikto piemēru, zemo savu
tiesību zināšanu līmeni iedzīvotāju vidū un politisko lēmumu pieņēmēju
morālās stājas trūkumu. Tikai 16% aptaujāto par iemeslu korupcijai minēja valsts
ierēdņu zemo atalgojumu, kas savukārt pašu amatpersonu vidū, iespējams, būtu viens
no galvenajiem minētajiem iemesliem, skaidro A.Loskutovs. Tātad iedzīvotāju
skatījumā korupcija ir godaprāta trūkuma problēma.
Jautāti, vai būtu gatavi ziņot par konkrētu gadījumu, atklāti to
darītu 21 procents, anonīmi – 34 procenti, neziņotu 22 procenti. Savukārt piektdaļa
šaubās, tādēļ, kā uzskata KNAB vadītājs, birojam un citām attiecīgām iestādēm
paveras plašs darba lauks, lai iemantotu cilvēku uzticību. Tajā pašā laikā aptauja
atklāj, ka iedzīvotāji kļuvuši izglītotāki – pirms pieciem gadiem labi ja
trešdaļa zināja, kur var ziņot par korupcijas gadījumiem, tagad jau teju puse,
turklāt vairums no viņiem vērstos tieši KNAB.
Izvērtējot dažādu institūciju lomu korupcijas novēršanā, visaugstāko
iedzīvotāju novērtējumu guvis KNAB, plašsaziņas līdzekļi un nevalstiskās
organizācijas. Skeptiskāk aptaujātie vērtējuši tiesu sistēmu, bet
viszemāk – kā kavējošas – tiek vērtētas politiķu aktivitātes.
Ilze Apine, “LV”
Uzziņai
Biežāk minētie iemesli, kuru dēļ varētu izšķirties dot kukuli:
* pārliecība, ka tiks panākts vēlamais rezultāts (53%);
* jautājums vai problēma tiks izskatīta ātrāk (42%);
* ir lielāka drošība, ka problēma vispār tiks risināta (39%);
* nedrošība, ka citādi nav garantēta kvalitatīva izpilde (28%).