“Būsim partneri!”

Dž.Buša pirmdien teiktā runa liecina, ka ASV Eiropu joprojām redz kā galveno sadarbības partneri. Dž.Bušs vairākkārt norādīja uz ASV un Eiropas ciešo sadraudzību. “Mūsu attiecības ir balstītas uz ko vairāk nekā tikai uz nostalģiju. Jaunajā gadsimtā Eiropas un Ziemeļatlantijas alianse ir drošības galvenais pīlārs. (..) Nekāds spēks uz zemes mūs nevarēs šķirt. (..) Kad Eiropa un Amerika ir kopā, nav problēmu, kas varētu stāt mums pretī.”
Interesanti, ka Dž.Bušs savā runā skāra arī jautājumu par Krieviju, turklāt aizrādījumi Krievijai skanēja visai tieši. “Es ticu, ka Krievijas nākotne ir saistīta ar Eiropu un transatlantisko savienību. (..) Tomēr Krievijai vēl jāprogresē kā Eiropas nācijai. Krievijas valdībai jāatjauno uzticēšanās demokrātijai un likuma varai. Mēs atzīstam, ka reformas nenotiks vienas nakts laikā. Mums vienmēr jāatgādina Krievijai, ka mūsu alianse aizstāv brīvu presi, opozīciju, varas dalīšanu un likuma spēku. ASV un visām Eiropas valstīm attiecībās ar Krieviju demokrātiskās reformas jāierindo kā primārās.”

Nozīmīga diena Ukrainai

Transatlantiskās alianses galotņu tikšanās sākās ar NATO un Ukrainas komisijas sanāksmi. NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers klātesošo Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko sveica ar demokrātisko vērtību uzvaru viņa zemē. NATO ģenerālsekretārs pauda gatavību nākotnē ciešāk sadarboties ar Ukrainu. Savukārt Ukrainas prezidents atzina, ka viņu iepriecinājusi sanāksmē valdošā pozitīvā gaisotne. Viņš solīja pakāpeniski sākt Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO.

Latvija runā par attiecībām ar Krieviju

Ziemeļatlantijas padomes sanāksmē Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai tika dota iespēja uzstāties ar runu. Jāatzīmē, ka bez Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu teica vien Dž.Bušs, Francijas prezidents Žaks Širaks un Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis.
Savā uzrunā Vaira Vīķe-Freiberga skāra Latvijai tik aktuālo jautājumu par Molotova-Ribentropa pakta un tā radīto seku nosodīšanu. Vaira Vīķe-Freiberga žurnālistiem stāstīja: “Es to neizvirzīju kā prasību no Latvijas puses, lai citi pievienotos šādam uzstādījumam. Es to izteicu kā vēlmi. Tas būtu vēlams, lai veicinātu NATO sadarbību ar Krieviju kā stratēģisku partneri. (..) Es uzsvēru, ka Krievija mums ir kaimiņš, liels kaimiņš. Mums ir vēlme sadarboties. Mums ir vēlme vērsties nākotnē, nevis pagātnē, bet, lai mums būtu iespēja sadarboties, ir jāvienojas par kopīgām vērtībām. Pie vērtību apliecinājuma pieder arī pagātnes izvērtēšana.”
Prezidente atzina, ka Latvijas pozīciju atbalsta gan Lielbritānija, gan daudz citu rietumvalstu līderi. Rietumvalstis saprot, ka pamatā sadarbībai ar Krieviju jābūt kopīgām vērtībām. Un gadījumos, kad Krievija atkāpjas no kopīgām vērtībām, kuras aizstāv rietumvalstis, jāseko NATO reakcijai. “Sadarbība nav tas viss, ko Krievija dara, bez ierunu pieņemšanas. Ir būtiski izvērtēt Krievijas rīcību. Ja kaut kas nesaskan ar mūsu uzskatiem, NATO tiesības un pienākums ir to novērtēt,” skaidroja Valsts prezidente.
Vakar dalībvalstu vadītāji sarunās skāruši arī 9.maijā gaidāmo vizīti Maskavā. “Visi, izņemot Lietuvu un Igauniju, apliecināja, ka tur būs,” teica prezidente. Atzinību par Latvijas lēmumu paudis arī Dž.Bušs.

Drošā Brisele

ASV prezidenta vizītes laikā Brisele, šķiet, kļuvusi par drošāko pilsētu Eiropā. Beļģijas galvaspilsētu sargā 2500 vietējo policistu un drošības sistēmas darbinieku. NATO mītnes tuvāko apkārtni visu laiku pārbauda policisti ar suņiem. Teritoriju apsargā arī vairāki helikopteri. Drošības dēļ uz vairākām stundām gan satiksmei, gan gājējiem tika slēgti vairāki Briseles kvartāli. Ārvalstu prese ziņo, ka salīdzinājumā ar citām galotņu tikšanās reizēm drošības perimetrs šoreiz ir divreiz lielāks. ASV drošības dienesti arī pieprasījuši atbrīvot vairākas ēkas un tām pieguļošās stāvvietas. Tāpēc teju diviem tūkstošiem Eiropas Komisijas ierēdņu vakar darbā nebija jāierodas. Brīvdiena piešķirta arī aptuveni septiņiem simtiem Eiropas Padomes darbinieku. Neoficiāli informācijas avoti liecina, ka arī daudziem NATO ēkās strādājošajiem vakar bija brīva diena.

Ilze Sedliņa,
“LV” speciālkorespondente Briselē