Jaunās Latvijas valsts gaita preses fotoattēlos

Neapšaubāmi, pirmajā vieta ir žurnāls “Atpūta”, kuras savulaik regulāri publicētie aktualitāšu fotoattēli rāda to laiku kā kinohronikā – no 1924. gada beigām līdz pat 1940. gada 17. jūnijam. Pat vēl tālāk – kā zināms, nepārveidojot nosaukumu un tradicionālo žurnāla nodaļu izkārtojumu, tikai ieliekot absolūti citu saturu, “Atpūta” turpina iznākt līdz 1941. gada jūnija vidum. Šis žurnāls būtu atsevišķa apcerējuma vērts. Taču ir arī citi izdevumi, kas sākušies jau pirms “Atpūtas”.

Latvijas Pagaidu valdības pirmais Ministru kabinets. “Ilustrēts Žurnāls”, 1923.g., nr.46

Ar 1920. gada maiju sāk iznākt “Ilustrēts Žurnāls” – Latvijas Telegrāfa aģentūras (LETA) izdevums. 1925. gadā starptautiskā izstādē Parīzē žurnāla redaktors Alberts Pranele apbalvots ar sudraba medaļu. Pirmais gadagājums ir kā savdabīga vēstures grāmata. M. Lapiņa, A. Medņa, J. Rieksta u.c. fotouzņēmumi uzrunā tieši.
Tautas padomes plenārsēde. Raksturīgi, ka redzamas arī trīs stenogrāfistes, kuru darbs, pierakstot deputātu uzrunas, nav bijis viegls. Citviet apskatāmi Pagaidu valdības locekļu attēli. Ļoti daudz skatu no nesenās pagātnes – Bermonta iebrukuma laiks: izpostītā Rīga Pārdaugavā, Pasta iela, Mākslas muzejs, sašautais tilts, Jelgava no putna lidojuma – fiksēta bumbas eksplozija. Redzams armijas virspavēlnieka štābs apspriedes laikā. Attēlots arī laiks, kad tuvojas Satversmes sapulces vēlēšanas, – izteiksmīgi ar dažādu partiju aģitācijas plakātiem nolīmēts Pētera I pieminekļa postaments. Skats uz Lubānas ceļu tai vietā, kur noticis atentāts pret Kārli Ulmani. Rīgā atgriežas Rainis un Aspazija, Latvijas Nacionālajā operā atskaņo Bēthovena 9.simfoniju. Liela izmēra attēls rāda Latvijas Satversmes sapulces svinīgo atklāšanu 1920. gada 1. maijā un tautas svētku gājienu pie Saeimas nama. Operā gatavo A. Kalniņa “Baņutas” pirmizrādi – par to liecina vairāki attēli. Ļoti būtiska tēma – bēgļu atgriešanās un pirmie darbi. Redzamas māju drupas un dzīve zemnīcās.
Bet septembra otrajā pusē notiek 1. Latvijas olimpiāde. Attēlos redzama šķēpa mešana, futbols, laušanās sacīkste un abrocīgā raušana (ko tagad dēvē par svarcelšanu). Zēģelēšanas sacīkstēs ir pat goda tiesneši – Ministru prezidents K. Ulmanis, ārlietu ministrs Z.A. Meirovics, ģenerālis P.Radziņš. Savukārt 11. novembra parādē Esplanādē Jānis Čakste apbalvo ar Lāčplēša ordeni gan ierindas kareivjus, gan ģenerāli K.Goperu, 18. novembrī noris svinīgs tautas gājiens uz Brāļu kapiem. Nacionālais teātris iestudē Raiņa lugu “ Jāzeps un viņa brāļi”, Dailes teātris – “ Indulis un Ārija”. Uzņem pirmo latviešu kinofilmu – “Es karā aiziedams”.
Tāds ir 1920. gads. Tikpat daudzpusīgi un hronoloģiski precīzi Latvijas dzīvi attēlo arī tālākie “Ilustrētā Žurnāla” numuri līdz 1925. gadam, pēc tam žurnāls pievēršas galvenokārt literatūrai un mākslai.

	Žurnālā “Nedēļa” (1925.g., 16.nr.) vairāki attēli vēsta par taksometru kustības atklāšanu Rīgā. Tiek ziņots: “Pirmajā vāģī brauca daži ministri un Augstskolas profesori, kuram sekoja ap 15 vāģu, pārpildīti preses pārstāvjiem. (..) Neizmaksā dārgāk par ormaņu taksi, ja rēķinājas ar to, ka laiks arī ir nauda.”

No 1922. gada septembra rodas konkurence – darbu sāk izdevums “Nedēļa”, kas pastāv līdz 1930. gadam. Par to tagad varam priecāties, jo laikmeta dokumentējumu ir vairāk. “Nedēļa” sāk ar lauksaimniecības tehnikas propagandu. Lūk, Platones laukos 1922. gada vasarā notikusi traktoru sacensība; attēli parāda “Fordson”, “Stock”, “Körtig”, “Titānu” tieši aršanas laikā. Redzami arī attēli no aviācijas svētkiem, kas notikuši augustā. Atrodami skati no Latvijas un Igaunijas futbola sacīkstes, rezultāts 1:1 (arī detalizēts spēles apraksts). No Nacionālās operas balkona fotografēta Jurjānu Andreja izvadīšana (balti segti zirgi, balti rati un balti tērpti svinīgie gājiena vadītāji).
Daudz attēlu no Latvijas laukiem – dažādas biedrības, skolas, jaunu uzņēmumu atklāšana utt. Redzama Latvijas atdzimšana visā tās grūtumā un skaistumā. Krāsaino fotoattēlu laiks vēl tālā nākotnē, tomēr abos minētajos žurnālos krāsainību ienes vāku zīmējumi un gleznu reprodukcijas. Zīmējumu autori ir arī N. Strunke, J. Jaunsudrabiņš, S. Vidbergs.
Kā jau minēts, ar 1924. gadu sāk iznākt arī “Atpūta”, tātad konkurence ir visai jūtama, un ar 1930. gadu tā kā nedēļas žurnāls paliek vienīgā. Taču ilgu laiku pastāv vēl kāds nedēļas izdevums – laikraksta “Brīvā Zeme” ilustrēts pielikums, kas iznāca no 1926. līdz 1940. gadam. Tomēr tas parasti nepievēršas aktuālu notikumu fiksēšanai, bet daudzos fotouzņēmumos rāda Latvijas dabas skatus, etnogrāfiskas detaļas, arī biedrību un skolu dzīves ainas.
Pamazām fotoattēlus publicē arī laikraksti “Jaunākās Ziņas”, “Brīvā Zeme”, “Latvijas Sargs”, “Latvijas Kareivis”, “Pēdējā Brīdī”, “Tēvijas Sargs”, “Rīts” un citi. Tomēr Latvijas sākuma laiku hronika meklējama minētajos žurnālos.

Velga Kince