
Pavisam Latvijā ir 250 NMP automašīnas. Tikai 38 no tām ir piecus gadus vecas un jaunākas Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem Veselības
ministrija galvenokārt iecerējusi iegādāties jaunas neatliekamās medicīniskās
palīdzības (NMP) automašīnas, aizvakar, 9.februārī, Saeimas Eiropas lietu komisijā
skaidroja veselības ministrs Gundars Bērziņš. “Pavisam Latvijā ir 250 NMP
automašīnas. Tikai 38 no tām ir piecus gadus vecas un jaunākas. Tā kā ātrās
palīdzības automašīnas gada laikā nobrauc ļoti daudz, piecu gadu laikā tās jau ir
mūžu nokalpojušas,” stāstīja G.Bērziņš.
Veselības ministrs arī norādīja, ka par Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu
nav atļauts iegādāties automašīnas, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumus.
“Šāda iespēja kopumā valstij nav izdevīga, jo par automašīnu galaiznākumā tiek
samaksāts dārgāk. Bet, ja situācija būs katastrofāla un naudas nepietiks, auto
iepirkšanai par budžeta līdzekļiem tiks izskatīta arī operatīvā līzinga
iespējas. Tas ļautu īsākā laika periodā iegādāties lielāku automašīnu
skaitu.”
Nauda ne tikai “ātrajiem”
No visas Latvijai atvēlētās struktūrfondu naudas veselības aprūpei paredzēts tikai nedaudz vairāk nekā viens procents. G.Bērziņš atzīst, ka naudas ir “baigi maz”, turklāt par visu šo finansējumu jau noslēgti līgumi. Tātad visa Eiropas nauda, kas paredzēta veselības aprūpei, jau ir iztērēta.
Finansējums visiem
Bez auto iegādes neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai iecerēts
arī uzlabot šīs sistēmas infrastruktūru un aprīkojumu. Aprīkojuma uzlabošana
iecerēta arī primārās veselības aprūpes infrastruktūrā. Nauda tiks investēta arī
vienotās asins donoru drošības un informācijas sistēmas izveidē. G.Bērziņš
skaidro, ka galvenais princips, ko ievērojusi Veselības ministrija – lai nauda tiktu
ieguldīta lietās, ko var izbaudīt visi pacienti. “Neatliekamā medicīniskā
palīdzība, tās autobāze un aprīkojums ir lieta, ko var nākties izmantot ikvienam.
Tās ir arī lietas, kurās izlēmām ieguldīt Eiropas naudu.”
Veselības ministrija arī padomājusi, ko darīt, ja ar apstiprināto projektu
īstenošanu varētu rasties sarežģījumi. “Jā, mums ir arī rezerves projekti, kurus
atbalstīt gadījumos, ja ar pašreizējiem rodas kādas problēmas,” teic G.Bērziņš.
Deputātus vairāk interesē citi jautājumi
Pēc veselības ministra sagatavotās prezentācijas deputāti varēja uzdot jautājumus par ES fondu apguvi Veselības ministrijā. Interesanti, ka deputātu jautājumi vairāk bija saistīti ar citām aktuālām lietām, par ES fondu naudu interese bija mazāka. Sēdes laikā tika skarts arī svarīgais mediķu algu jautājums. “No 1.jūlija būs 25% algas palielinājums medicīnas personālam.” Būtiskākā problēma ir tā, ka līdz šim nauda ir dota tikai ārkārtas situācijās un bez īpaša plāna. Lai medicīnas problēmas tiktu risinātas arī citu valdību laikā, Veselības ministrija iecerējusi izstrādāt plānu par algu paaugstinājumu mediķiem piecu gadu laikā. “Tas nozīmē, ka algas pieaugs arī tad, ja būs cita valdība,” norādīja G.Bērziņš.
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv
Uzziņai:
Eiropas Savienības struktūrfondi, no kuriem Latvijai pieejams finansējums:
• Eiropas Reģionālās attīstības fonds;
• Eiropas Sociālais fonds;
• Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds;
• Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments.
Kam aizies Eiropas nauda veselības aprūpē?
• Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pieejamības
nodrošināšanai Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas
uzņemšanas nodaļā;
• Liepājas centrālās slimnīcas NMP sniegšanas uzlabošanai;
• NMP pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšanai Ventspilī;
• NMP infrastruktūras pilnveidošanai Valmieras slimnīcā;
• NMP pieejamības nodrošināšanai Daugavpils reģionālās
slimnīcas uzņemšanas nodaļā;
• NMP sniegšanas efektivitātes paaugstināšanai
Jelgavas pilsētas slimnīcā;
• NMP pieejamības un efektivitātes nodrošināšanai
Rēzeknes slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības
un pacientu uzņemšanas nodaļā;
• NMP sniegšanas uzlabošanai klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers”;
• NMP pieejamības nodrošināšanai Rīgas 1. slimnīcā;
• Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas NMP
un uzņemšanas nodaļas attīstībai;
• NMP centra izveidei P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā;
• NMP atbalsta brigāžu izveidei reģionālajos vadības
un dispečeru centros;
• primārās veselības aprūpes pieejamības un efektivitātes
paaugstināšanai Olaines veselības centrā;
• primārās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai
Cēsu veselības aprūpes centrā;
• primārās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai
Saldus medicīnas centrā.
Avots: Veselības ministrija