Latvijā vairāk bezdarbnieku nekā vidēji Eiropā

Latvijā augstāks bezdarba līmenis

Kā liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati, visaugstākais bezdarba līmenis 2004.gada novembrī reģistrēts Polijā (18,4%) un Slovākijā (17,3%). Abu šo dalībvalstu rādītāji gandrīz divas reizes pārsniedz ES vidējo bezdarba līmeni (8,9%). Arī Latvijā un Lietuvā bezdarba līmenis ir augstāks nekā vidēji ES – attiecīgi 9,7% un 9,6%. Mazliet labāka situācija vērojama Igaunijā, tur šis rādītājs atbilst ES vidējam rādītājam – 8,9%.
Līderes nodarbinātības veicināšanā ir Īrija, Luksemburga, Austrija un Lielbritānija. Tur bez darba ir tikai attiecīgi 4,3%, 4,4%, 4,5% un 4,5% iedzīvotāju. Šajās valstīs bezdarba līmenis ir divas reizes mazāks nekā vidēji ES.
Jāpiebilst, ka ekonomikā tiek runāts par tā saukto dabisko bezdarbu, proti, vienmēr būs cilvēki, kuri nevarēs vai negribēs strādāt. Ja bezdarba līmenis ir 2–3%, tiek runāts par to, ka šajā valstī ir pilnīga nodarbinātība.
Atgriežoties pie nodarbinātības jautājumiem Īrijā un Lielbritānijā, jāatgādina, ka šīs ir valstis, kurās pastiprināti tiek runāts par darbaspēka migrāciju. Vietējiem iedzīvotājiem ir bažas, ka strādātgribētāji no citām valstīm (visbiežāk tiek minētas jaunās ES dalībvalstis) ir ar mieru strādāt par zemāku samaksu un tādējādi spēj vietējos izkonkurēt darba tirgū. Bezdarba līmeņa analīze liecina, ka šajās valstīs, visticamāk, jau praksē pierādījies tas, ka vietējie iedzīvotāji nespēj apmierināt pieprasījumu pēc darbiniekiem un darbaspēks ir jāimportē. Pētnieki norāda, ka tuvākajā laikā visām Eiropas valstīm varētu nākties saskarties ar nepieciešamību importēt darbaspēku, jo arvien vairāk pieaug pensionāru un samazinās darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits.

Līderi bezdarba līmeņa samazināšanā

Salīdzinot 2003. un 2004.gada datus, redzams, ka gada laikā bezdarba līmenis ES ir samazinājies par 0,2%. Lietuvai un Igaunijai gada laikā ir izdevies ievērojami samazināt bezdarba līmeni valstī – attiecīgi par 2,5% un 1,6%. Tas ir ievērojamākais sasniegums ES.
Tiesa, Latvijai tik labi nav veicies – pērn bezdarbs samazinājies, bet tikai par 0,3%. Lai gan samazinājums ir neliels, tomēr salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm tas ir sasniegums, jo gandrīz pusē ES dalībvalstu bezdarba līmenis ir audzis. Visstraujāk tas noticis Kiprā un Luksemburgā (abās par 0,5%).

Vairāk tiek nodarbināti vīrieši

Statistikas dati liecina, ka ir atšķirība starp sieviešu un vīriešu bezdarba līmeni. Sieviešu bezdarba līmenis vidēji ES ir 9,8%, bet vīriešiem – zemāks (8,2%). Visbūtiskāk šie rādītāji atšķiras Spānijā – tur sievietes nodarbinātas par 6,5% mazāk nekā vīriešu. Līdzīga situācija vērojama arī Slovākijā, kur sieviešu bezdarbs ir par 3,3% lielāks.
Tikai dažās ES dalībvalstīs ir lielāks vīriešu bezdarbnieku īpatsvars. Šāda situācija novērojama Igaunijā, Īrijā un Vācijā. Igaunijā šī atšķirība ir 2,3%, Īrijā un Vācijā – attiecīgi 0,9% un 0,8%. Arī Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā ES dalībvalstu, vairāk tiek nodarbināti vīrieši (par 1,2%).

Bezdarbnieku vidū liels jauniešu īpatsvars

Statistikas datu analīze liecina, ka jauniešu (līdz 25 gadiem) īpatsvars bezdarbnieku vidū ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pieaugušajiem. Vidējais bezdarba līmenis ES jauniešu vidū ir 18,1%, kamēr pieaugušo – 7,7%. Visās ES dalībvalstīs jaunieši ir nodarbināti ievērojami mazāk. Vislielākā atšķirība vērojama Polijā (23,3%), Slovākijā (15,9%) un Čehijā (14,6%). Jāpiemin arī tas, ka ne visās valstīs šī atšķirība ir tik ievērojama, piemēram, Vācijā (2,1%) un Īrijā (4,4%) jauniešu bezdarbs nav tik asa problēma kā citviet. Salīdzinājumam: Latvijā šī atšķirība ir 10,3%, Lietuvā – 5,4%, Igaunijā – 10,9%, bet vidēji ES – 10,3%.

Latvijas problēma – tās reģioni

Analizējot ES statistikas biroja “Eurostat” datus, redzams, ka Latvija risina nodarbinātības problēmu un bezdarba līmenis, lai arī nedaudz, tomēr ir samazinājies. Jāpiemin arī fakts, ka mūsu valsts attīstības tendences krasi neatšķiras no ES valstu tendencēm un rādītājiem.
Protams, Latvijai vēl daudz darāmā, lai valstī pastāvētu tikai dabīgais bezdarbs, taču ļoti svarīgi ir samazināt bezdarba līmeni ilgtermiņā un vienmērīgi visā valsts teritorijā. Diemžēl pagaidām bezdarba līmenis Rīgā un tai tuvākajās pilsētās ir būtiski zemāks nekā Latvijas reģionos. Piemēram, atsevišķos Latvijas rajonos bezdarba līmenis pārsniedz 20%.