Ārzemju presē

Austrālijas laikraksts “Geelong Advertiser” publikācijā min Latvijas prezidentes piekrišanu ierasties Maskavā un viņas deklarāciju ar savas nostājas skaidrojumu, kā arī Maskavas atbildes reakciju. Pieminēts arī Otrais pasaules karš, vācu un krievu okupācija Latvijā, sabiedrības attieksme pret tām. Atzīmētas latviešu deportācijas, kā arī Igaunijas un Lietuvas attieksme. Minēta lielā krievvalodīgo minoritāte Latvijā.

•

Poļu “Newsweek Polska” pēc nesenā čekas maisu skandāla Polijā meklē atbildi uz jautājumu: kā ar šo problēmu tiek galā kaimiņi? Un, analizējot situāciju Baltijas valstīs, secina, ka “vislabāk ar lustrāciju tikusi galā Latvija, bet vissliktāk šai ziņā veicies Lietuvai”.

•

Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis intervijā ziņu aģentūrai “Reuters” atzīmē, ka Latvija var nesasniegt mērķi 2008.gadā pievienoties eiraszonai, ja inflāciju neizdosies pazemināt. Latvijas valdība esot pārliecināta, ka inflāciju iespējams pazemināt, bet šim uzdevumam tās rīcībā ir ierobežoti līdzekļi. Centrālā banka ziņojot, ka Latvija iekļausies eiras ieviešanas grafikā.

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” raksta, ka, iespējams, pēc Krievijas pensionāru un kara invalīdu protesta demonstrācijām pret likumu par sociālo priekšrocību izmaksu naudā Kremlim kā piemērota izeja šķitīs demonstrāciju organizētāju kriminālvajāšana. Taču tas nepadarīs par nenotikušiem protestus pret administratīvo haosu un pret to, ka daudzi tagad atrodas sliktākā situācijā nekā iepriekš. ASV ārlietu ministre Kondolīza Raisa vizītē Tuvajos Austrumos pateikusi to, ko Krievijā skaļi izrunāt neuzdrošinās pat liberāli noskaņotie politiķi, – Putina varas būtība ir pakāpeniska demokrātijas iznīcināšana.

•

ASV “The Washington Times” publikācijā atskatās, kā Krievijas un ASV attiecības veidojušās pēdējos gados, un secina, ka tās ir asimetriskas partnerattiecībās. Autors arī pamato, kādēļ un kā tās izpaužas. Tiekoties Bratislavā, abi prezidenti, visticamāk, mēģinās definēt, kas attiecībās saglabājams un no kā jāatsakās. ASV, iespējams, pievērsīs Krievijas uzmanību nepieciešamībai pārtraukt pievērt acis uz Rietumu vilšanos noteiktos notikumos Krievijā, piemēram, “Jukos” lietā un masu mediju brīvības ierobežošanā. Spriežot pēc Kondolīzas Raisas izteikumiem, Buša valdība plāno rūpīgi pārskatīt attiecības ar Krieviju kā daļu no Buša globālās demokrātijas atbalsta un veicināšanas kampaņas. Tā kā pasaulē Krievija pašreiz tiek daudz kritizēta, attiecību pārskatīšana ar Maskavu neveiksies tik gludi.

•

Franču “Le Monde” raksta par to, ka Krievija ilgi neizveda savu armiju no vairākām valstīm pēc to atdalīšanās no PSRS, tai skaitā Gruzijas. Tas sabojājis attiecības ar vairākām starptautiskām organizācijām, kas centušās novērot Krievijas un Gruzijas robežu, lai nebūtu nelegālu tās šķērsošanas mēģinājumu. Bet tas Krieviju nav apmierinājis. Tagad Eiropa nezina, kā rīkoties tālāk.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem