Jo attīstītāka valsts, jo skaitliski vairāk cilvēku piemeklē šī liga. Tāda ir pasaules prakse. Viens no veicinošajiem faktoriem ir apkārtējās vides piesārņojums, kurā liela loma ir arī sadzīves ķīmijai. Mūsdienu sabiedrība vairs pilnībā neatteiksies no priekšrocībām, ko tā sniedz. Taču jāapzinās arī sadzīves ķīmijas ēnas puses.
Kā “LV” jau rakstīts 1.februāra numurā, janvārī veiktajā aptaujā 86 procenti speciālistu apstiprinājuši, ka sadzīves ķīmijas lietošanas negatīvā ietekme uz cilvēka veselību ir nopietna veselības aprūpes problēma Latvijā. Vēl vairāk aptaujāto ārstu atzinuši, ka pēdējos gados īpaši novērojams sadzīves ķīmijas izraisīto ādas kairinājumu alerģisko reakciju pieaugums.

Ceturtdaļai jaundzimušo ir alerģiska nosliece

Latvijas Dermatovenerologu asociācija un Latvijas Alergologu asociācija noraizējusies par situācijas attīstību mūsu valstī, tādēļ speciālisti nāk klajā ar saviem novērojumiem, lai skaidrotu sabiedrībai, kā samazināt alerģijas rašanās risku. Profesionāļi uzsver, ka pēdējos gados ir izteikta tendence, ka alerģija piemeklē cilvēkus, kuri nekad iepriekš ar to nav slimojuši, gan pusmūžā, gan cienījamā vecumā. Kā piemēru Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide minēja astoņdesmit gadus vecu sirmgalvi, kas no laukiem pārcēlusies uz Rīgu. Viņai drīz vien konstatēta bronhiālā astma.
Viens no faktiem, ar ko speciālisti argumentē alerģijas draudu nopietnību, ir tas, ka ceturtdaļai (!) jaundzimušo ir alerģiskas noslieces, pārmantotas no vecākiem, kuri ikdienā, kā vairums no mums, saskārušies ar sadzīvē lietoto ķīmiju. Piemēram, dažus mēnešus vecam zīdainim var būt alerģija pret dezodorantu. Turklāt, kas pats pārsteidzošākais, vairums jaundzimušo ar alerģiskām nosliecēm ir no ģimenēm, kur ne vienam, ne otram vecākam, ne arī iepriekšējās paaudzēs nav bijušas problēmas ar šo ligu. Pretējā gadījumā tas, ka bērnam iedzimta nosliece, būtu gandrīz pašsaprotami. Kā uzsver speciālisti, tās ir mūsu dzīvesveida sekas.

Eiropā prognozē pat alerģijas epidēmiju

Alerģija ir pastiprināta imūnsistēmas reakcija uz parastām apkārt esošām vielām. Organisms saskarē ar konkrētu vielu vētraini reaģē. Alerģiskās reakcijas bieži izpaužas ādā un gļotādās, kur redzami pirmie simptomi, kas informē par kādas vielas nepanesamību, stāsta Latvijas Dermatovenerologu asociācijas prezidents Andris Rubīns. Viņš uzsver: ja laikus nenovērš kontaktu ar alerģiju izraisošu vielu – alergēnu, var attīstīties smagas ādas un vispārējās saslimšanas, kas var beigties pat ar invaliditāti un nāvi.
Viena no bīstamākajām alerģijas izpausmēm ir astma. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū starptautiskā pētījumā apzināta arī astmas izplatība Latvijā. Kā stāsta Latvijas Alergologu asociācijas valdes locekle un Bērnu klīniskās universitātes alergoloģe pulmonoloģe Ieva Cīrule, dati liecināja, ka mūsu valstī astoņi procenti bērnu cieš no šīs kaites. Alerģijas izplatība Eiropā ir vēl skaudrāka, piemēram, Lielbritānijā liga piemeklējusi aptuveni trešdaļu, Īrijā – nedaudz mazāk, bet Maltā un Somijā – sesto daļu iedzīvotāju, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Beļģijā – 10 līdz 14 procentiem. Tajā pašā laikā Albānijā, kurā dzīves apstākļi daudz sūrāki nekā Rietumeiropā, tikai divi procenti iedzīvotāju sirgst ar alerģiju. Tā ka labklājības līmenis iet roku rokā ar alerģiju veicinošiem faktoriem. “Pēc desmit gadiem, kad atkal veiks šo pētījumu, Latvijā aina būs pavisam citāda. Dzīve iet uz augšu, un alerģiju izplatība arī,” rezumē I.Cīrule. Tam piekrīt Latvijas Astmas un alerģijas biedrības priekšsēdētāja Rita Paeglīte, atzīstot, ka speciālistu aprindās nav vienota viedokļa par cēloņiem un prognozēm, taču par kopsakarību starp dzīves līmeni un alerģiju izplatību eksperti esot vienisprātis. Piemēram, ir zinātnieki, kas prognozē alerģiju epidēmiju Eiropā, paziņojot, ka līdz 2015.gadam puse eiropiešu varētu sirgt ar dažādām alerģijām.

Mūsdienu dzīvesveids ar savu ēnas pusi

Kas izraisa minēto kopsakarību? “Šis jautājums ir pētīts un pētīts, bet īstas skaidrības nav. Taču noskaidroti daudzi faktori, kas veicina alerģiju. Piemēram, pasīvā smēķēšana, nerunājot nemaz par aktīvo, kas posta organisma imūnsistēmu, apkārtējās vides piesārņojums, tajā skaitā izplūdes gāzu un sadzīves ķīmijas radītais. Starp citu, ar ķīmiskām vielām apstrādātie augļi, īpaši importa, arī veicina alerģiju. Par vairāku mūsdienu pārtikas produktu un sadzīves ķīmijas līdzekļu ietekmi ilgtermiņā neviens neko nezina teikt, tā ka nākotnē iespējami pārsteigumi,” stāsta Latvijas Alergologu asociācijas valdes locekle.
Kā uz ļoti kaitīgu faktoru, kas bruģē ceļu alerģijai, speciālisti norāda nepietiekamu telpu ventilāciju. Klasisks piemērs ar mūsdienīgu biroju. Pēc vispārpieņemtajiem standartiem tajā ir plastmasas logi, kas taupa siltumu, bet liedz gaisa cirkulāciju, smalks kondicionieris. “Bet gaisa nav! Vieni un tie paši putekļi pa ventilāciju tā arī cirkulē no viena kabineta uz otru. Un cilvēki nemaz neapjauš, ka tas nemanāmi bojā elpceļus,” uzsver I.Cīrule

Kā pievārēt māniju

Tā kā būtiski audzis alerģijas rašanās risks, speciālisti lieku reizi mudina censties to novērst. R.Paegle gan uzsvēra – it kā sabiedrība zina, kā tas būtu panākams, taču, kad konkrēts indivīds nonāk izvēles priekšā, izvēle nosliecas par labu citiem kritērijiem, piemēram, cenai, zīmolam, akcijas vilinājumam, nevis veselībai. Lētāk gan ir laikus par sevi parūpēties, jo, kad piemeklēs liga, ārstu apmeklējumi, medikamenti izmaksās daudz dārgāk, turklāt vēl jārēķinās ar zināmiem ierobežojumiem.
Latvijas Alergologu asociācijas valdes locekle uzsvēra: “Ārsti alerģiskam cilvēkam var palīdzēt, lai tas labi justos un spētu normāli dzīvot un strādāt, bet mums visiem ikdienas dzīvē jādomā, kā mazināt risku un atgriezties pie dabai pietuvinātāka dzīvesveida.”
Īpaši jāuzmanās ar sadzīves ķīmiju. Mediķi iesaka lietot tādas preces, kuras ir pārbaudītas un drošas, kā arī izvēlēties nekaitīgākus un videi saudzīgākus līdzekļus, turklāt arī censties izvērtēt, vai vienmēr un visur tie nepieciešami. Kā zināms, sadzīves ķīmijas lietošana mūsdienu sabiedrībā jau izvēršas par māniju, kur cīņā pret katru mikrobu un cīņā par mirdzošu baltumu un neatvairāmu svaigumu jāliek lietā katrreiz cits unikāls līdzeklis.
Cilvēki ļoti bieži pārdozē dažādus līdzekļus, jo neseko ražotāju instrukcijām. Raksturīgi, piemēram, pārdozēt veļas mazgāšanas līdzekļus, un sekas ir dažādas ādas alerģiskās slimības, piemēram, kontaktdermatīts.
Instrukcijas iedzīvotāji vispār kūtri ievēro. I.Cīrule retoriski jautā: vai kāds zina cilvēku, kurš, piemēram, diennakti pirms matu krāsošanas veic testu, nokrāsojot šķipsnu un pārbaudot organisma reakciju?
“Pērn starptautiskā alergologu kongresā tika runāts par sadzīves ķīmijas, arī kosmētisko līdzekļu, veicinātajām alerģiskajām reakcijām un to, ka nereti uz konkrētiem līdzekļiem rakstīts, ka tie noteikti neizraisīs šādu reakciju. Jāatceras, ka viss ir relatīvi. Katram cilvēkam ir individuāla reakcija, un to nevar prognozēt,” skaidro Latvijas Alergologu asociācijas valdes locekle.
Speciālisti uzskata, ka nepieciešams epidemioloģisks pētījums par alerģijām Latvijā, jo simptomi, ka situācija kļūst arvien ļaunāka, ir, bet datu, kas atklātu objektīvu kopainu un kalpotu par starta pozīciju, lai spriestu, ko iesākt lietas labā, nav.

Uzziņai

Speciālistu ieteikumi visai sabiedrībai:
• zīdaiņus barot ar mātes pienu;
• neturēt mājdzīvniekus mājās, kur ir bērni, bērnudārzos, skolās;
• samazināt apkārtējās vides piesārņojumu;
• apdomīgi rīkoties ar sadzīves ķīmiju;
• saskarē ar sadzīves ķīmijas precēm lietot cimdus un vajadzības gadījumā arī aizsargmasku;
• nodrošināt telpās labu ventilāciju;
• nenoklāt visas grīdas dzīvojamās telpās ar tepiķiem;
• novērst pasīvo smēķēšanu;
• konstatējot jebkuras veselības izmaiņas ādā vai citas nepatīkamas organisma reakcijas, nekavējoties jādodas pie ārsta.