
Izstāde ir otrais tēmas pieteikuma variants – vienlaikus gan
turpinājums, gan izvērstāks skatījums salīdzinājumā ar pagājušā gada nogalē
apskatāmo izstādi Francijas Kultūras centrā Galvenā uzmanība izstādē pievērsta
mākslinieka Kurta Fridrihsona Sibīrijā gleznotajiem akvareļiem un zīmējumiem. Kopš
2003.gada lielākā daļa no šīs unikālās darbu kolekcijas nonākusi Latvijas
Okupācijas muzeja īpašumā. Darbi, ko mākslinieks sūtīja no Sibīrijas uz Rīgu
savai sievai Zentai Fridrihsonei, ilustrē to garīgo atmosfēru, ko izsūtījumā radīja
pagātnes atmiņas un nometnes ikdienā pārdzīvoto sāpju sakausējums.
Faktu materiālu pārstāv izsūtījumā rakstītās vēstules,
piezīmes – apkopojums, kas veidojies no Latvijas Valsts arhīva, Rīgas vēstures un
kuģniecības muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra un Raiņa
Literatūras un mākslas vēstures muzeja fondiem, kā arī privātpersonu arhīviem.
Nosaukums “Franču grupa” pirmoreiz parādījies 1951.gadā, čekas nopratināšanas
protokolos,– atgādina muzeja pārstāve. Sākot ar 1951.gada 4.janvāri, tika
apcietināti, notiesāti un izsūtīti uz gulaga nometnēm 13 cilvēki no Rīgas, tie,
kuri jau bija paguvuši sevi apliecināt kultūras dzīvē Latvijas brīvvalsts laikā.
Kurtam Fridrihsonam, ko nosauca par grupas organizētāju, Elzai Stērstei un Ievai Lasei
tika piespriesti 25 gadi ieslodzījumā. Mirdzai Ersai – 7 gadi, un pārē-jiem – 10
gadi labošanas darbu nometnē. Amnestija, kas sekoja pēc Staļina nāves, saīsināja
viņiem piespriestā soda ilgumu. Pēc pieciem gulaga tipa nometnēs pavadītiem gadiem
viņi visi atgriezās Latvijā.
Pēc LOM informācijas