ATSAUCĒ IETVERT:
Par holokausta, antisemītisma un rasisma upuru piemiņu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2005., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/100567
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par holokausta, antisemītisma un rasisma
upuru piemiņu
Procedūra: EP rezolūcija
Balsojums: 2005.gada 27.janvārī Atklājot 27.janvāra plenārsēdi, Eiropas Parlamenta prezidents Josē Borrels aicināja deputātus noturēt minūti ilgu klusuma brīdi Aušvicas nāves nometnē ieslodzīto un nogalināto piemiņai. Aušvica ir liecība “lielākajam ļaunumam, ko cilvēce ir redzējusi,” teica J.Borrels, uzstājot, ka “jācīnās, lai atmiņas par šo visaptverošo noziegumu neizzustu” un lai vēsture neatkārtotos. Prezidents aicināja visus klātesošos godināt masveidā nogalinātos ebrejus, romus, citu tautību cilvēkus, citas seksuālās orientācijas pārstāvjus un nacistu režīma oponentus. “Aušvicas noziegumu saglabāšana atmiņā padarīs iespējamu konstitūcijā ierakstīto vērtību ieviešanu dzīvē,” uzskata J.Borrels.
Pēc plenārsēdes Josē Borrels un Parlamenta politisko grupu līderi devās uz Aušvicu, lai piedalītos nāves nometnes atbrīvošanas 60.gadadienas atceres ceremonijā. To 1945.gada 27.janvārī uzgāja Sarkanās armijas spēki.
Deputāti pēc vairāku mutisku grozījumu atbalstīšanas pieņēma rezolūciju holokausta, antisemītisma un rasisma atcerei, kurā tiek godināti simtiem tūkstošu Aušvicas nometnē nogalināto un nomocīto. Rezolūcijā pausts, ka “ilgstošs miers Eiropā ir iespējams vienīgi tad, ja vēsture netiks pakļauta aizmirstībai”, tāpēc deputāti pauž uztraukumu par pieaugošo antisemītismu Eiropā, kā arī kategoriski nosoda jebkuru viedokli, kas sliecas noliegt holokaustu kā vēsturisku faktu. Rezolūcija aicina ES iestādes, dalībvalstis un visas Eiropas demokrātiskās politiskās partijas nosodīt visas neiecietības un rasu naida kurināšanas izpausmes, kā arī visu veidu antisemītisma izpausmes, bet jo īpaši jebkuru vardarbības formu, kas balstītos uz rasu, reliģiskajiem vai etniskajiem aizspriedumiem. Deputāti aicina pasludināt 27.janvāri par Eiropas Holokausta piemiņas dienu un nodrošināt intensīvākas izglītības programmas par Otrā pasaules kara tēmu.
Pieņemtajai rezolūcijai nav juridiski saistošs raksturs, bet atceres dienas kontekstā tā pauž Eiropas Parlamenta deputātu politisko viedokli minētajā jautājumā.
Balsojums: 2005.gada 27.janvārī Atklājot 27.janvāra plenārsēdi, Eiropas Parlamenta prezidents Josē Borrels aicināja deputātus noturēt minūti ilgu klusuma brīdi Aušvicas nāves nometnē ieslodzīto un nogalināto piemiņai. Aušvica ir liecība “lielākajam ļaunumam, ko cilvēce ir redzējusi,” teica J.Borrels, uzstājot, ka “jācīnās, lai atmiņas par šo visaptverošo noziegumu neizzustu” un lai vēsture neatkārtotos. Prezidents aicināja visus klātesošos godināt masveidā nogalinātos ebrejus, romus, citu tautību cilvēkus, citas seksuālās orientācijas pārstāvjus un nacistu režīma oponentus. “Aušvicas noziegumu saglabāšana atmiņā padarīs iespējamu konstitūcijā ierakstīto vērtību ieviešanu dzīvē,” uzskata J.Borrels.
Pēc plenārsēdes Josē Borrels un Parlamenta politisko grupu līderi devās uz Aušvicu, lai piedalītos nāves nometnes atbrīvošanas 60.gadadienas atceres ceremonijā. To 1945.gada 27.janvārī uzgāja Sarkanās armijas spēki.
Deputāti pēc vairāku mutisku grozījumu atbalstīšanas pieņēma rezolūciju holokausta, antisemītisma un rasisma atcerei, kurā tiek godināti simtiem tūkstošu Aušvicas nometnē nogalināto un nomocīto. Rezolūcijā pausts, ka “ilgstošs miers Eiropā ir iespējams vienīgi tad, ja vēsture netiks pakļauta aizmirstībai”, tāpēc deputāti pauž uztraukumu par pieaugošo antisemītismu Eiropā, kā arī kategoriski nosoda jebkuru viedokli, kas sliecas noliegt holokaustu kā vēsturisku faktu. Rezolūcija aicina ES iestādes, dalībvalstis un visas Eiropas demokrātiskās politiskās partijas nosodīt visas neiecietības un rasu naida kurināšanas izpausmes, kā arī visu veidu antisemītisma izpausmes, bet jo īpaši jebkuru vardarbības formu, kas balstītos uz rasu, reliģiskajiem vai etniskajiem aizspriedumiem. Deputāti aicina pasludināt 27.janvāri par Eiropas Holokausta piemiņas dienu un nodrošināt intensīvākas izglītības programmas par Otrā pasaules kara tēmu.
Pieņemtajai rezolūcijai nav juridiski saistošs raksturs, bet atceres dienas kontekstā tā pauž Eiropas Parlamenta deputātu politisko viedokli minētajā jautājumā.