
Likums un visuvarenā televīzija
Latvijā elektronisko masu saziņas līdzekļu darbību regulē Radio un televīzijas likums. Kā skaidro Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) juriskonsulte Ieva Bērziņa, šis pats likums nosaka arī raidorganizāciju uzraugošās iestādes – NRTP – darbību. Latvija ir pievienojusies arī Eiropas Padomes (EP) konvencijai “Par pārrobežu televīziju”.Kopš 2004. gada maija, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES), uz mums attiecas direktīva “Televīzija bez robežām” (89/552/EEC un 97/36/EC). Viens no Radio un televīzijas likuma, EP konvencijas “Par pārrobežu televīziju” un ES direktīvas “Televīzija bez robežām” pamatprincipiem ir jurisdikcijas jautājums. Tas noteic, ka raidorganizācija atrodas tās valsts jurisdikcijā, kurā tā ir dibināta. Tātad, piemēram, ja satelīttelevīzijas, kas raida visā Eiropas Savienības teritorijā, galvenais birojs atrodas Latvijā un redakcionālie lēmumi par programmas izkārtojumu tiek pieņemti šeit, tā atrodas Latvijas jurisdikcijā.
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Retranslācija
Pēc teritoriālās aptveramības likums izšķir četru veidu
raidorganizācijas – nacionālās, reģionālās, vietējās un pārrobežu. NRTP dati
liecina, ka Latvijā reģistrētas četras nacionālās, septiņas reģionālās un 17
vietējās televīzijas. Nedaudz mazāk nekā puse vietējo un reģionālo televīziju
retranslē nacionālo raidorganizāciju programmu – pārsvarā TV3.
Latvijā visai lielu popularitāti iemantojušas kabeļtelevīzijas. Pavisam reģistrētas
37. Lai saņemtu licenci, obligāta ir Retranslējamo programmu izvēles koncepcija.
Kabeļtelevīzijās tiek retranslētas visdažādākās ārvalstu un arī vietējās
programmas. Kā noteikts Radio un televīzijas likumā, retranslācija ir “Latvijā vai
ārvalstīs izplatītās programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja
izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus...”.
Ieva Bērziņa atzīst, ka ar ārvalstu televīzijas programmu retranslēšanu Latvijā
pamatā nodarbojas kabeļtelevīzijas. Kabeļtelevīziju darbībā dažreiz tiek
konstatēti arī pārkāpumi, kad, piemēram, raidorganizācija raida bez tiesībām
retranslēt konkrēto programmu. I. Bērziņa paskaidro, ka šādos gadījumos NRTP
iejaucas, lai novērstu pārkāpumus.
Latvijā ir izdota viena retranslācijas licence (kas pilnībā atbilst likumā
noteiktajam retranslācijas formulējumam) – SIA “Krebs TV”, kas retranslē Britu
raidorganizācijas BBC radio programmu “BBC World Service” Rīgas
reģionā.
Nelieli sarežģījumi NRTP radušies ar raidorganizācijas SIA “Europas Plus”
pārraidīto programmu “Radio Nova”, kas ir gandrīz identiska ar Krievijas
radiostacijas “Evropa +” programmu. NRTP konstatējusi, ka notiek programmas
retranslācija, skaidro I. Bērziņa. Tomēr “Radio Nova” īpašniekiem SIA “Europas
Plus” izdevies pierādīt, ka tā nav retranslācija, bet gan atsevišķu Krievijas
programmas daļu izmantošana. Šīs nesaskaņas atrisinātas par labu SIA “Europas
Plus”.
Ārvalstu radiostaciju programmas Latvijā
Ikdienā ārvalstu plašsaziņas līdzekļu veidotās programmas
redzamas un dzirdamas ne tikai satelīta vai kabeļtelevīziju skatītājiem. Pērnā gada
novembrī Vācijas raidorganizācijas “Deutsche Welle” (“DW”) uzsāka
sadarbību ar Daugavpils reģionālo radiostaciju “Radio Daugavai”, kuras ēterā
skanēs arī “DW” gatavotie raidījumi krievu valodā. “Deutsche Welle”
ir viena no lielākajām starptautiskajām raidorganizācijām pasaulē, kas no Vācijas
raida jau kopš 1953.gada maija un pašlaik raida vairāk nekā 30 valodās. Kopējais
klausītāju skaits esot tuvu 210 miljoniem. “DW” ir sabiedriska (nevalstiska
un nekomerciāla) televīzijas un radio raidorganizācija, kuras darbību finansē
Vācijas nodokļu maksātāji.
Kā preses konferencē Daugavpilī informēja “DW” Programmu izplatības
departamenta pārstāvis Ļudeks Svoboda, pašreiz “DW” izvērš savu darbību
arī Baltijas valstīs (orientējoties uz lielo krievu kopienu šajās valstīs). Jau no
pērnā gada 29. aprīļa savā programmā divus “DW” raidījumus iekļāvis
arī “Radio Jūrmala”. Tie skan no Bonnas (Vācijā) krievu valodā un dzirdami
“Radio Jūrmala” 99FM diapazonā 100 km rādiusā ap Rīgu. Vēl “DW”
programmas krievu valodā tiek pārraidītas “Latvijas Radio 4” ēterā.
Tomēr I. Bērziņa paskaidro, ka pēc Latvijas Radio un televīzijas likuma šādas
darbības nevarētu uzskatīt par “DW” programmas retranslāciju Latvijā. Tā
ir citas raidorganizācijas (šajā gadījumā raidorganizācijas “DW”) gatavoto
programmu iegūšana un pārraidīšana Latvijas radiostacijās, kas nav pretrunā ar
Latvijas un ES likumdošanu.
Latvijā reģistrētā satelīttelevīzija
SIA “Pirmais Baltijas kanāls” ir vienīgā licencētā pārrobežu
raidorganizācija un satelīttelevīzija Latvijā. NRTP juriste Ieva Bērziņa
pastāstīja, ka SIA “Pirmais Baltijas kanāls” saņēmis pārrobežu
raidorganizācijas licenci 2002. gadā, un tā ir derīga līdz 2009. gadam. Licencē
noteiktā apraide ietver trīs Baltijas valstis: Latviju, Lietuvu un Igauniju. “PBK”
atrodas Latvijas jurisdikcijā, un uz šo raidorganizāciju attiecas Latvijas valsts
likumdošana un ES direktīva.
Kā liecina informācija “PBK” mājas lapā globālajā tīmeklī, “PBK” programma
pamatā sastāv no Krievijas pirmā kanāla programmu retranslācijas. Kopš 2003. gada
jūnija programma papildināta ar “PBK” veidoto ziņu programmu Latvijas auditorijai.
Atsevišķas ziņu programmas tiek gatavotas arī Lietuvas un Igaunijas krievvalodīgajai
auditorijai.
Lai gan PBK ir redzams tikai kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju skatītājiem, kā
liecina mediju pētnieku TNS BMF dati, “PBK” auditorija oktobrī bija 9,6% no
skatīšanās laika daļas. Salīdzinājumam: visskatītākajai Latvijas Neatkarīgajai
Televīzijai bija 20,3%; TV3 – kanālam 18,6% bet Latvijas Televīzijas pirmajai
programmai – 14,2%.
Pērnruden NRTP vērsās kaimiņvalsts Lietuvas Radio un televīzijas komisija, kura
iebilda pret PBK raidījumu “Gadsimta noslēpumi”, kurā bijuši nepieņemami
traktēti vēstures fakti attiecībā uz Baltijas valstu okupāciju. Pērnā gada oktobrī
padome nolēma sodīt “PBK” ar 2000 latu sodu par to, ka raidījumā netika
nodrošināta godīga, objektīva un vispusīga faktu atspoguļošana. Šis fakts Baltijas
valstīs izraisīja lielu ažiotāžu. Saeimas deputātu vidū pastāv uzskats, ka
vajadzētu anulēt kanālam izsniegto licenci. Diemžēl SIA “Pirmais Baltijas
kanāls” pārstāvju viedokli par šo jautājumu neizdevās uzzināt, jo viņi to
nevēlējās paust.
Pauls Muižnieks