Dažus soļus tālāk, iepretī tualetēm – durvis, uzraksts uz tām liecina, ka šeit zināmās dienās pieņem dziednieks (uzvārds atkal lai paliek nenosaukts), tātad konkurējoša vietēja mēroga firma.
Protams, mēs varētu pasmaidīt, noirgoties, ja lieta nebūtu tik nopietna. Vai tiešām Latviju ir pārņēmusi kāda jauna, zinātnei vēl nezināma panepidēmija? Vai kaut kur pažobelē ilgi pelējušās “zinātnes” būtu pamodušās un izlīdušas ārā, saulītē, nodibinājušas dažādas “akadēmijas”, grāmatu un žurnālu izdevniecības, apguvušas mārketinga (tirgus zinātņu) un PR (sabiedrisko attiecību) gudrības, vicinot no zinātnes un reliģijas terminoloģijas aizgūtiem vārdiem aprakstītus karogus, piesaucot visu, kas trāpās pa rokai, – senlatviešu, baltu, āriešu mitoloģiju, hinduistus, haldiešus, inkus, protams, N.Rērihu un viņa ēnu Blavatsku, citplanētiešus, Ēģiptes piramīdas un Mezopotāmijas (Bābeles) zikurātus, Jāņa Parādīšanās grāmatu, Finku un Zilākalna Martu, Šambalu, Atlantīdu un mūsu pašu Pokaiņus!
– Ar štulpēm un rozēm, uz vistobeztrakāko! – kā teica čigāns, zābakus pasūtinādams. Tauta alkst brīnumus, un – lūdzu! – brīnumu pārdevēji uzrodas “biezā slānī”.
Pieejiet pie jebkura kioska un papētiet piedāvāto preci. “Zintnieks”, “Dziednieks”, “Dziedinātājs”, vizuāli solīdā “Mistērija”, vēl un vēl... Nosaukumu skaita ziņā var salīdzināt vienīgi ar krustvārdu mīklu žurnāliem...
Ja izdod, tad pērk, ja pērk, tad lasa, ja lasa, tad tic... Bet kam?!
Kāda dāma solīdā avīzē publicē sludinājumu, ka pirmiem piecsimt interesentiem, kas pārskaitīs uz viņas bankas rēķinu nelielu naudas summiņu, viņa atklās (Klausieties! Klausieties!) laimes formulu! Ne vairāk un ne mazāk! Jā...
Kur palikusi latviešiem tik raksturīgā veselīgā skepse? Vai tiešām tie piecdesmit gadi, nodzīvoti piespiedu garīgā izolācijā, bezdomu (vai dubultdomu) pasaulē, tautā ir atstājuši tikai tukšumu, ko tagad, – daba nemīl tukšumu! – var piepildīt ar jebkādu drazu? Vai tiešām pa tiem gadiem esam pieradināti, ka mūs baro ar sēnalām, liekot noticēt, ka tā ir maize, un mēs, mutes iepletuši un acis aizvēruši, rijam jebko?
Ja nu vēl visām šīm gudrībām – rerihuānai, ezotērijai, Pokaiņiem, enerģijas vampīriem, baltajai un melnajai maģijai, dziedniekiem, zintniekiem, Austrumu gudrajiem utt. – noticētu mazizglītotie... Bet! Apjautājiet paziņas, tos, kuri ieguvuši t.s. augstāko izglītību, maģistru un citus grādus, kuri sevi pieskaita t.s. inteliģencei... Palasiet kaut dienas presi – avīzes, žurnālus, tai skaitā pat solīdus, intervijas ar it kā nopietniem cilvēkiem, atrodiet avīzi vai žurnālu (es meklēju un atradu – ir: Forums, Karogs, Rīgas Laiks, Kentaurs, Luna, Latvijas Vēstnesis, piedodiet, ja kādu varbūt nenosaucu!), kurā nepublicētu horoskopus! Papētiet tos bezmaksas izdevumus, ko nezināmi spēki iemet – protams, bez jūsu piekrišanas! jūsu pastkastītēs! “Noņemu lāstu! Koriģēju jūsu karmu! Programmēju veiksmi!”
Pieejiet “Viedas” grāmatnīcas (saucas, šķiet, N.Rēriha vārdā) logiem un papētiet tur izlikto grāmatu virsrakstus. Tur redzēsit galvenokārt no krievu valodas tulkotas dažādu autoru ezotēriskas gudrības, gan Rērihu dzimtas ražojumi, gan praktiski padomi, kā lietoto automašīnu pircējiem atbrīvoties no iepriekšējā īpašnieka negatīvās karmas...
Nabaga latvju tauta! Kā mēs varējām nodzīvot gadusimtus, nezinot tik daiļskanīgus vārdus kā karma un aura? Iztikt bez Lielvārdes jostā ierakstītajiem Kosmosa Viedo Vēstījumiem (visus šos vārdus pat domās izrunājiet ar lielo burtu! Tā vajag!).
Kāpēc mēs, ģeķi un laji, laužam šķēpus – celt pāri Daugavai tiltu vai tuneli, celt vai necelt jaunu Nacionālo bibliotēku, ja ir Kosmiskas Nozīmes Problēmas?
Bet kāpēc par visām šīm lietām, kas brēc pret debesīm, klusē mūsu inteliģence? Filosofi un filozofi, sociologi un skolotāji, rakstnieki un visi pārējie, kuri vēl nav saindēti ar visu to rerihuānu? Kāpēc pret šīm jauno viduslaiku pseidozinātnēm un pseidoreliģijām neprotestē tradicionālās reliģijas? Vai tiešām viņus nebiedē, piedodiet par atklātību, konkurence? Protams, vārda brīvība, tolerance, daudzveidība (multikulturālisms)...
Jau J.Hašeka “Šveikā” kāds tēls apgalvoja, ka zemeslodes iekšienē atrodas cita lode, tieši divas reizes lielāka… Tiesa, tur darbība notiek trakonamā...
Protams, katram demokrātiskā valstī ir tiesības runāt un darīt visu, ko neliedz Satversme un likumi. Tādēļ es atļāvos šajās rindās izteikt savas pārdomas un aicināt nemeklēt sev garīgus kruķus, pat ja tos pārdod mārketinga un PR speciālisti, bet savu naudiņu labāk tērēt savai un savu bērnu izglītībai, nedzēst un kājām nemīdīt prāta un izglītības gaismu, neļaut tumsai, pat ja tā tiek pārdota Austrumu gudrību iesaiņojumā, pārmākt veselo saprātu.
Un vēl – nepērciet kaķi maisā, pat ja šis kaķis murrā viedās mēlēs un maisam piestiprinātā “cedelīte” vēsta – Made in Shambala, iespējams, ka maisa saturs ražots tepat Latvijā, nav licencēts un ir, tautas valodā runājot, krutka.