
Uzņēmējdarbības vides sardzē nav viegli
Aldis Gobzems, Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” direktors, – intervijā “Latvijas Vēstnesim”
– Maksātnespējas administrācijas direktora amatā esat jau gadu. Kas būtisks paveikts šajā laikā?
– Stājoties amatā, par vienu no saviem galvenajiem mērķiem izvirzīju
maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības veicināšanu, kas ir
Maksātnespējas administrācijas primārais uzdevums. Tagad varu secināt, ka iecerētais
ir izpildīts. 2004.gadā Maksātnespējas administrācija izskatījusi 129 jautājumus,
kas saistīti ar administratoru rīcību konkrētā maksātnespējas procesā, 2003.gadā
kopumā – tikai 23. Pērn, lai gan palielinājies administratoru skaits un bijusi
nepieciešamība cīnīties ar sekām pēc Maksātnespējas administrācijas budžeta
līdzekļu samazinājuma, izskatīts piecas reizes vairāk jautājumu nekā 2003.gadā.
Aldis Gobzems Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Domāju, ka viens no soļiem ceļā uz maksātnespējas procesa sakārtošanu valstī ir 2004.gadā rīkotās tikšanās un vienošanās par sadarbību ar tiesībsargājošo institūciju vadību.
Godprātīgi pildīt likumu
– Kādas bijušas administratoru uzraudzības sekas? Vai aktīvās pārbaudēs ir konstatēts arī vairāk pārkāpumu?
– Jā, administratoru uzraudzība ir atklājusi, ka ne vienmēr maksātnespējas
procesa administratori godprātīgi pilda likumā noteiktos pienākumus un nodrošina
maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu gaitu. Šā iemesla dēļ Maksātnespējas
administrācijas Direktoru kolēģija pārkāpumu gadījumos ir lēmusi par sankcijām.
Pērn, salīdzinot ar 2003.gadu, maksātnespējas procesa administratoriem trīs reizes
biežāk izteikti aizrādījumi un brīdinājumi.
Tomēr vēlos uzsvērt – administratoru pārkāpumiem sistemātisku raksturu kopumā gan
negribētos piedēvēt, taču tiem administratoriem, kuriem vairākkārt konstatēti
pārkāpumi dažādos maksātnespējas procesos, ir lemts arī par bargāku sodu –
administratora sertifikāta anulēšanu. 2003.gadā sertifikāti anulēti diviem
maksātnespējas procesa administratoriem, savukārt 2004.gadā – četriem.
Aizvadītajā gadā Latvijas apgabaltiesās iesniedzām 27 pieteikumus par administratora
atcelšanu no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesos, kas ir divreiz vairāk
nekā 2003.gadā.
Jāatzīst, nereti gan tiesībsargājošajām iestādēm, gan sabiedrībai kopumā ir
visai nepilnīgs priekšstats par maksātnespējas procesiem, un tas, manuprāt, ir viens
no iemesliem, kādēļ Latvijā ir zems ekonomisko noziegumu atklāšanas līmenis. Esam
domājuši, kā šo problēmu risināt, tāpēc esmu ticies arī ar Valsts ieņēmumu
dienesta un Ekonomikas policijas pārvaldes vadītājiem. Plānojam šogad lielu uzmanību
pievērst arī maksātnespējas procesu izpratnei pašvaldībās. Pieļauju, ka nopietns
darbs būs jāiegulda sadarbībā ar darba devēju organizācijām.
Jaunu cilvēku arods
– Maksātnespējas procesa administratora amats tiek uzskatīts par ļoti prestižu. Vai vērojama liela interese par šo profesiju?
– Interese par šo amatu tik tiešām ir liela, un nedomāju, ka tā varētu īpaši
mazināties. Manuprāt, administratora amats piesaista cilvēkus prestiža un sabiedrībā
izdaudzinātā ienesīguma dēļ, tomēr jāteic, ka atalgojums lielā mērā ir atkarīgs
no paša administratora. Par maksātnespējas procesa administratoriem lielākoties vēlas
kļūt jauni cilvēki, kas nesen ieguvuši augstāko izglītību, un cilvēki ar pieredzi
maksātnespējas jomā, trešā cilvēku grupa ir laimes meklētāji, kas dzirdējuši par
administratoru it kā augsto atalgojumu.
Aizvadītā gada pavasarī administratoru kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanai
pieteicās 71 pretendents, piedalījās 58, savukārt administratoru pārbaudījumu
nokārtoja 46 personas. Otrreiz Maksātnespējas administrācijas rīkotās mācības
maksātnespējas procesa administratora amata iemaņu apgūšanai sākās septembrī, un
uz tām pieteicās vairāk nekā 60 pretendentu.
– Vai, jūsuprāt, šobrīd maksātnespējas procesa administratoru skaits Latvijā ir pietiekams?
– Pašlaik administratoru ir pietiekami, un viņu vidū valda augsta konkurence, pat ņemot vērā to, ka maksātnespējas procesu administrēšanā nedarbojas visi sertifikātu ieguvēji. Domāju, ka administratoru skaits pēc gada vai diviem stabilizēsies un laimes meklētāji no šīs prestižās nodarbošanās pamazām atbirs.
Jāskolojas ne tikai administratoriem
– Pērnā gada nogalē pirmo reizi rīkojāt administratoru atkārtoto sertifikāciju.
– Decembrī rīkojām administratoru mācības tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kuru sertifikāta derīguma termiņš beidzās 2004.gada 31.decembrī. No šiem administratoriem atkārtotās sertifikācijas kvalifikācijas pārbaudījumu nokārtoja 51 un saņēma maksātnespējas procesa administratoru sertifikātu uz pieciem gadiem. Kaut arī administratoru atkārtotā sertifikācija risinājās pirmoreiz, tā tomēr parādīja, ka ne visi sertificētie administratori, kas veikuši maksātnespējīgo uzņēmumu administrēšanu, vēlas turpināt šo darbu, kas ir atbildīgs un saistīts ar vairākām negācijām.
– Tātad sabiedrībai nav pietiekamas izpratnes par maksātnespējas procesu. Kas darīts situācijas uzlabošanai?
– Lai pilnveidotu izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar
maksātnespēju, 2004.gadā rīkojām vairākus seminārus. Tajos iztirzātas ar
maksātnespējas procesiem saistītas aktuālas tēmas, piemēram, izsoļu rīkošana
maksātnespējas procesā un maksātnespējas procesu krimināltiesiskie aspekti. Pērn
augustā Ekonomikas policijas pārvaldes priekšnieks minēja, ka maksātnespējas procesa
administratori ne vienmēr precīzi izprot policijas funkcijas un iespējas attiecībā uz
krimināllietām par maksātnespējas procesa kavēšanu. Mūsuprāt, ar šādiem
semināriem tiek nodrošināta administratoru tālākapmācība un informēšana par
maksātnespējas procesa aktualitātēm, kā arī veicināta pieredzes apmaiņa un
sadarbība starp maksātnespējas procesa administratoriem un viņus uzraugošajām
institūcijām.
Aizvadītajā gadā ar plašsaziņas līdzekļu un mūsu interneta mājas lapas
starpniecību esam centušies informēt plašāku sabiedrību par maksātnespējas procesa
aktualitātēm, gatavojām arī skaidrojošus rakstus presē par dažādām
maksātnespējas procesa stadijām. Šogad darbu sabiedrības izglītošanā ne tikai
turpināsim, bet noteikti pilnveidosim. Līdztekus rutīnas darbam plānojam sniegt
plašākas publikācijas ar skaidrojumiem par dažādām maksātnespējas procesa
stadijām.
Latvija labāko priekšgalā
– Kāds bijis aizvadītais gads attiecībā uz uzņēmumu maksātnespēju?
– Ļoti pozitīvi vērtēju, ka pasaulē ir atzinīgi novērtēts maksātnespējas process Latvijā. Pasaules bankas 2003. un 2004.gada pētījumos “Doing Business” Latvija ir minēta starp tām pasaules valstīm, kurās pēdējā laikā veikti būtiski uzlabojumi bankrota procedūru efektivitātē, turklāt Latvija ir viena no desmit pasaules valstīm, kurās ir efektīvākā bankrota procedūra un īsākais maksātnespējas process. Manuprāt, šobrīd nav nemaz tik daudz rādītāju, kuros Latvija būtu labāko skaitā pasaulē, un es ar gandarījumu varu apgalvot, ka esam labāko vidū.
Aizsargājot darbinieku intereses
– Viena no Maksātnespējas administrācijas funkcijām ir aizsargāt darbinieku intereses darba devēju maksātnespējas gadījumos.
– Aizvadītajā gadā līdz 1000 latiem palielināta maksimālā summa, ko var
iegūt maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieks par neizmaksāto algu vai kaitējumiem,
līdz tam bija 400 latu limits. Pēc provizoriskas informācijas, 2004.gadā
Maksātnespējas administrācija apmierinājusi 80 maksātnespējīgu uzņēmumu 2791
darbinieka prasījumus 1,2852 miljonu latu apmērā. Tas ir piecas reizes vairāk nekā
2003.gadā. Lielākās summas pērn izmaksātas maksātnespējīgās SIA “Rojas
konservi” darbiniekiem – 392,2 tūkstoši latu, maksātnespējīgās a/s “Kaija”
darbiniekiem – 349,9 tūkstoši latu, kā arī maksātnespējīgās SIA
“Step–Rīga” darbiniekiem – 83 tūkstoši latu.
Man ir prieks, ka maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem ir iespēja saņemt vismaz
daļu no viņiem pienākošās naudas summas, taču, piemēram, “Kaijas” gadījumā
joprojām esmu neizpratnē, kāpēc maksātnespējas pieteikums uzņēmumam, kur
darbiniekiem alga nebija izmaksāta jau vairāk nekā gadu, tika iesniegts tik vēlu.
“Kaijas” administratore pēc Maksātnespējas administrācijas norādījuma ir
iesniegusi tiesībsargājošām iestādēm ziņojumus un materiālus par maksātnespējas
procesa gaitā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu krimināllietas
ierosināšanai. Šāda situācija būtu jākontrolē pastiprināti, un tās kontrolē
jāiesaista arī paši strādājošie, lai neveidotos milzīgi darba algu parādi.
Runājot par darbinieku prasījumiem, jāteic, esmu gandarīts par maksātnespējīgās
SIA “Zemgaļi” administratoru, kam izdevās atgūt un atmaksāt Maksātnespējas
administrācijai visus līdzekļus, kurus tā bija piešķīrusi šā uzņēmuma
darbinieku prasījumu apmierināšanai. Protams, ir jāņem vērā katra uzņēmuma
specifika un iespējas atgūt naudas līdzekļus konkrētā maksātnespējas procesā,
taču šāda administratora spēja atgūt līdzekļus ir viens no pozitīvākajiem
piemēriem Maksātnespējas administrācijas pastāvēšanas laikā, īpaši tāpēc, ka
darbinieku prasījumus nav bijis jāsedz no valsts līdzekļiem.
– Maksātnespējas administrācija ne tikai aizsargā darbiniekus darba devēja maksātnespējas gadījumā, bet arī nodrošina maksātnespējas procesu administrēšanas izdevumu segšanu.
– Jā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām Maksātnespējas
administrācija maksātnespējas procesa administratora atlīdzību izmaksā un
administrācijas izmaksas to nesegtajā daļā sedz, ja no maksātnespējīgā uzņēmuma
naudas līdzekļiem vai no citiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem to nav
iespējams izdarīt. Līdz ar to, izslēdzot maksātnespējīgos uzņēmumus no aprites,
par pašu uzņēmēju līdzekļiem tiek uzlabota un stabilizēta visa uzņēmējdarbības
vide valstī, tādējādi samazinās uzņēmēju ikdienas risks, ka potenciālais
partneris ir faktiski maksātnespējīgs.
2004.gadā Maksātnespējas administrācija ir segusi maksātnespējīgo uzņēmumu
administrācijas izmaksas 530 tūkstošu latu vērtībā. Atbilstoši normatīvo aktu
prasībām 2004.gadā viena maksātnespējīgā uzņēmuma administrēšanai varēja
izmantot līdz 500 latiem, kas, manuprāt, ir salīdzinoši nedaudz, jo procesi parasti
ilgst pusgadu un vairāk. Turklāt procesu ilgumu vienas maksātnespējas lietas ietvaros
īpaši saīsināt nav iespējams, ņemot vērā veicamās procedūras.
– Kādus jautājumus plānots risināt pirmām kārtām 2005.gadā?
– Viens no aktuālākajiem jautājumiem šogad būs pārrobežu
maksātnespējas procedūru ieviešana Latvijā. Tā risināšanā aicināsim sniegt arī
politisku atbalstu, jo citādi sakārtot šo jautājumu nevarēs.
Iespēju robežās plānojam veidot Maksātnespējas administrācijas atpazīstamību
starptautiskā mērogā. Pirmais solis bija starptautiska semināra rīkošana 18.
janvārī, kurā bez ārvalstu speciālistiem piedalījās pārstāvji no Tieslietu un
Finanšu ministrijas, apgabaltiesu tiesneši un citas ar pārrobežu maksātnespējas
procedūrām saistītas amatpersonas. Manuprāt, šāds seminārs ir ļoti nozīmīgs.
Pirmkārt, mums radās iespēja izvērtēt ārvalstu kolēģu pieredzi jautājumā, kas
mūsu valstī pagaidām ir jauns, otrkārt, šāds seminārs veicina starptautisko
tiesisko sadarbību un sadarbību starp dalībvalstu administratoriem.
Otrs būtiskākais pasākumu kopums, kā jau minēju, būs sabiedrības izglītošana, kam
šogad plānojam pievērst īpašu uzmanību. Pats maksātnespējas process pēc būtības
ir ar negatīvu zīmi, proti, negatīvu seku samazināšana līdz minimumam, tāpēc
maksātnespējas procesa administratoriem un visai sabiedrībai ir svarīgi radīt
izpratni par tā norisi.
– Tieslietu ministre aizvadītajā nedēļā jums izteica rājienu. Kā to uzņemat?
– Manuprāt, tur ir savs pārpratums. Domāju, Maksātnespējas administrācija ir godprātīgi izpildījusi likumā noteiktās funkcijas un savas kompetences ietvaros informējusi Tieslietu ministriju par problēmsituācijām. Ceru, ka šķietamās domstarpības tiks atrisinātas, jo arī turpmāk esmu gatavs Tieslietu ministrijas dotos uzdevumus pildīt ar vislielāko atbildību.
Dace Freimane