Skatīs pēc būtības

A.Kiršteins norādīja, ka līguma teksts tiks skatīts, neraugoties uz to, ka tulkojumā latviešu valodā ir daudz kļūdu un tas ir neprecīzs. “Mēs skatīsim lietu pēc būtības. Turklāt Ārlietu komisijā ir pieejama dokumenta versija angļu valodā, kas ir daudz precīzāka un nerada liekus jautājumus.”

Vērtēs vismaz pusgadu

Ārlietu komisijas vadītājs atzina, ka Konstitucionālā līguma izskatīšana ilgs vismaz pusgadu. “Tas ir reāls termiņš, ja paskatāmies kalendārā un redzam, cik dokumentam ir sadaļu.”
Arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis vakar preses konferencē prognozēja, ka Saeima Konstitucionālo līgumu varētu ratificēt līdz vasaras beigām. Viņš gan atzina, ka patlaban svarīgais dokuments Saeimā ir iesniegts ar tehniskām kļūdām. Līdz Konstitucionālā līguma izskatīšanai Saeimā visas gramatiskās kļūdas tiks pilnībā novērstas, un dokumentu izvērtēs Valsts kancelejas juristi.

Dokumentam dots “kokains nosaukums”

“Latvijas Vēstnesis” jau vairākkārt rakstījis, ka topošais ES pamatlīgums latviešu valodā oficiāli tiks saukts – Līgums par konstitūciju Eiropai. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs teica, ka līguma nosaukums latviešu valodā ir “kokains”. Viņš pauda neizpratni, kāpēc dokuments latviešu valodā tiek saukts neatbilstoši latviešu valodas likumiem. “Mēs taču nesakām Organizācija Apvienotajām Nācijām vai līgums par apdrošināšanu veselībai.”
Ārlietu ministrijas 2. politiskās direkcijas valsts sekretāra vietnieks – politiskais direktors Ilgvars Kļava atzina, ka esošais līguma nosaukums ir politisks kompromiss. “Strīdi valstu starpā bija ļoti karsti. Nosaukumam Eiropas konstitūcija nepiekrita vairākas valstis. Galvenie, kas iebilda, bija briti.” Ierēdnis atzina, ka esošais līguma nosaukums latviešu valodā ir burtisks tulkojums no angļu valodas un izklausās “tāds samocīts”. A.Kiršteins izteica cerību, ka “uz otro lasījumu mēs nosaukumā kaut ko varētu mainīt”. I.Kļava atzina, ka pagaidām šādu iespēju komentēt nevarot, bet noskaidros, vai no-saukuma latviskais tulkojums vēl ir maināms vai nav.

Ārlietās neatsacīsimies no savām interesēm

Ārlietu ministrijas pārstāvis Juris Poikāns Saeimas Ārlietu, kā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem skaidroja, ka ES ārpolitika un drošības politika ir “sfēra, kurā joprojām ir ļoti zems integrācijas līmenis. Konstitucionālā līguma panti un gars norāda, ka ES vēlas nostiprināt savu lomu pasaules politikā. Mērķis ir spēcīgāka, vienotāka un saskaņotāka Eiropas ārpolitika, ievērojot visu dalībvalstu intereses”. I.Kļava piebilda, ka mums ārlietās nebūs jāatsakās no savām interesēm. Protams, pašiem vien būs jācīnās, lai Latvijas kā vienas no ES dalībvalstīm intereses tiktu ņemtas vērā.
J.Poikāns deputātiem skaidroja, ka ārlietu un drošības politikas jomā Konstitucionālais līgums paredz jaunumu – ES ārlietu ministra amatu, kā arī Eiropas ārējo attiecību dienesta izveidošanu. “Eiropas ārlietu ministra un arī dienesta uzdevums būs koordinēt ES dalībvalstu viedokļus, panākt lielāku dalībvalstu politiku saskaņotību starptautiskajā arēnā. Tas nenozīmē, ka ES ārējo attiecību dienests centīsies kaut kādā veidā uzspiest dalībvalstīm savu viedokli un skatījumu uz ārpolitiku.” Viņš arī norādīja, ka Latvija joprojām varēs veidot savu ārpolitiku. “Bet mums būs jāņem vērā arī ES nostādnes, lai mūsu izvirzītie mērķi nebūtu pretrunā ar Savienības noteiktajiem,” teic J.Poikāns.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv