Kas ir korupcija veselības aprūpē, un kā ar to cīnīties?

Korupcija nav tikai “aplokšņu” algas

Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta VM valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš, pagājušā gada nogalē Eiropas valstu veselības aprūpes organizatori pirmo reizi sanāca kopā tieši krāpšanas un korupcijas jautājumiem veltītā konferencē, lai spriestu, kā ar šo problēmu cīnīties. Eiropā tiek uzskatīts, ka nelegālie maksājumi veselības aprūpē ir no 3% līdz 10% no tās budžeta. Latvijā tie būtu 6 – 20 miljoni latu.
Kā uzsver R.Muciņš, korupcija veselības aprūpē nav tikai “aplokšņu” nauda, tas ir arī lielais farmācijas firmu lobisms. Tās dara visu iespējamo, lai ietekmētu ārstu lēmumus izrakstīt tieši viņu firmas zāles, sākot ar apmaksātiem semināriem un konferencēm un beidzot ar procentiem, kurus ārsti saņem par katru izrakstīto medikamentu. Ārstniecības iestādes bieži praktizē tā saukto pierakstījumu sistēmu, kad valstij iesniedz rēķinus par nesniegtiem pakalpojumiem. Piemēram, cilvēks stacionārā pavada septiņas dienas, bet tiek uzrādītas deviņas. R.Muciņš atzīst, ka Latvijā līdz šim valsts attieksme pret pierakstījumiem bijusi visai bezzobaina. Tāpat tiek izrakstītas receptes, pret kurām patiesībā neviens nav zāles saņēmis. Ārstniecības iestādēs ir “mirušās dvēseles” – pēc dokumentiem it kā vienā maiņā strādā, piemēram, četras māsas, kaut gan patiesībā ir tikai divas. Korupcija pastāv ārstniecības iestāžu medikamentu un tehnoloģiju iepirkumos.
Savulaik kādas lielas apdrošināšanas kompānijas prezidents “LV” izteicās, ka veselības aprūpē notiek otra lielākā apdrošinātāju krāpšana tūlīt aiz autotransporta apdrošināšanas. Jo ārstniecības iestādēm pacients ar polisi ir vistiņa, kas dēj zelta oliņas.
R.Muciņš uzskata, ka vislielākos zaudējumus valstij korupcija nodara iepirkumu jomā, izplatīti ir arī pierakstījumi par neveiktajiem pakalpojumiem. Pacientam un sabiedrībai vislielāko kaitējamo, protams, nodara “aplokšņu” naudas.
Ja runājam par Eiropu, tad skaidri iezīmējas divas tendences. Austrumeiropā ir daudz izplatītāki nelegālie maksājumi nekā Rietumeiropā, kur vislielākā problēma ir tieši pierakstījumi un farmācijas firmu lobisms. Daudzās “vecās” Eiropas valstīs no veselības aprūpes budžeta tiek apmaksāti zobārsta pakalpojumi, kā arī cilvēkiem kompensē optisko briļļu iegādi. Tur tad arī notiek liela krāpšanās. Visizplatītākie ir mēģinājumi saulesbrilles uzdot par optiskajām.
R. Muciņš stāsta, ka krāpšanās veidus zināmā mērā ietekmē veselības aprūpes finansēšanas modelis. Valstīs, kur maksā par pakalpojumu, izplatīti pierakstījumi, savukārt, ja ir budžeta finansējums, kas nozīmē rindas, pacienti maksā, lai procesu paātrinātu.
Latvijas vājais punkts ir ārstu zemās algas, kas lielā mērā sabiedrībā veidojis viedokli, kā ārstam jau nu noteikti ir jāpiemaksā.

Tiek izstrādāti kontroles mehānismi

R.Muciņš atzīst, ka Veselības ministrija lēnām ir apzinājusi problēmu visos tās aspektos un pašlaik norit darbs, lai izstrādātu iespējamos korupcijas novēršanas mehānismus. Runājot par “mirušajām dvēselēm”, R. Muciņš teic, ka šobrīd nevar pateikt, kādi varētu būt kontroles mehānismi. Visticamāk, tās būs pārbaudes, gluži tāpat kā kontrole, vai alkohols netiek tirgots vienpadsmitos vakarā. Viens no variantiem cīņai ar tikai uz papīra eksistējošiem darbiniekiem un pierakstījumiem varētu būt galveno ārstu rotācija.
Lai cīnītos ar nelegālajiem maksājumiem, pēc R.Muciņa domām, ir jāmainās arī sabiedrības attieksmei. Kamēr 50% uzskatīs, ka kukulis ārstam nav korupcija, būs grūti ko panākt. Cilvēkiem pašiem jāziņo par izspiešanas gadījumiem. Latvija tomēr virzās uz pilsonisku sabiedrību, nevis policejisku valsti. Paralēli būtu nepieciešama īpašuma deklarēšana, tad varētu pārbaudīt, vai ārsts dzīvo atbilstoši ienākumiem. Veselības ministrija uzskata, ka pirmām kārtām īpašums būtu jādeklarē cilvēkiem, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus. R.Muciņš arī uzskata, ka ārstu algu palielināšana vien nelegālos maksājumus neizskaudīs. Uz to var cerēt pēc paaudžu nomaiņas. Jo, kā rāda pētījumi, pārsvarā kukuli dod cilvēki vecumā pēc 50 gadiem. Vēl viens veids, kā varētu ar šo problēmu cīnīties, būtu ārstus pielīdzināt amatpersonām. Tāds ir arī Eiropas Padomes ieteikums. Protams, nebūt ne visa veselības aprūpe ir šo nelegālo maksājumu caurausta, tādu tikpat kā nav, piemēram, primārajā aprūpē. Vissmagāk korupcija skar tās jomas, kur ir šaurs speciālistu loks un tiek izmantotas augstās tehnoloģijas. Tā ir izplatīta valsts slimnīcās. Privātajās slimnīcās, kur cilvēks jau vienreiz ir samaksājis par pakalpojumu, ārstam vēlreiz, šoreiz personīgi sev, pieprasīt kukuli ir gandrīz neiespējami. Piemēram, no korupcijas brīva ir zobārstniecība. Valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs cilvēkus no “aplokšņu” algas došanas varētu atturēt arī pacienta līdzmaksājuma palielināšana.
Lai politiskā līmenī risinātu korupcijas problēmas, ir izveidota darba grupa, kuru vada veselības ministrs Gundars Bērziņš. Tajā piedalās arī KNAB un Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Un tiek veidotas divas struktūrvienības – viena Veselības ministrijā, otra pie Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras, kas jau konkrēti varētu kontrolēt ārstniecības iestādes.