Krišjānis Kariņš Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Uz Latvijas ekonomiskās attīstības dinamiku norāda iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums – laikā no 1996. līdz 2003. gadam tas palielinājies gandrīz pusotras reizes. Ik gadu IKP audzis vidēji par 6,1 procentu. Īpaši augsti ekonomiskie rādītāji bijuši pērn, kad deviņos mēnešos IKP pieaudzis par 8,5 procentiem. Lielos izaugsmes tempus nodrošina stabilā iekšējā pieprasījuma dinamika un spēja paplašināt eksporta tirgu. Pagājušo gadu dati liecina, ka Latvijai bijis viens no augstākajiem izaugsmes tempiem ES. Pastāvīgs pieaugums vērojams vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, ražošanā (2004.gada deviņos mēnešos – par 7,4 procentiem), būvniecībā (12 procenti), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē (9,8 procenti).
Izteicis gandarījumu par valsts līdzšinējiem panākumiem tautsaimniecībā, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš norādīja, ka Latvijai ir vēl daudz ekonomiskā potenciāla, kas valstij būtu jāattīsta tuvākajos gados. Kā svarīgu nākotnes uzdevumu ministrs minēja jauno nozaru attīstību. Šā mērķa sasniegšanā valsts var piedalīties, izveidojot “riska kapitāla fondu”, kas sekmētu jaunu, “netradicionālu” nozaru attīstību. Līdz šim ekonomikas inovatīvā joma bijusi diezgan pasīva, tāpēc fonda izveide varētu būt būtisks solis jaunu, radošu ideju ienākšanai valsts tautsaimniecības telpā. Ieguldītie līdzekļi valstij atmaksātos arī gadījumā, ja no desmit perspektīvām idejām īstenotos tikai viena, uzsvēra K. Kariņš.
Lai gan Latvijas eksportēto preču apjoms uz ES un citām pasaules valstīm pieaug, nepieciešams šo tendenci pastiprināt – importēto preču apjoms joprojām ievērojami pārsniedz eksportu. Līdz šim šajā virzienā liels ieguldījums veikts, izveidojot ārzemju ekonomiskās pārstāvniecības. Tās izdarījušas svarīgu darbu, iepazīstinot ārzemju investorus ar mūsu valsts tirgus iespējām.
Dažādās nozarēs arī pieauguma tempi bijuši atšķirīgi. Piemēram, vieglajā rūpniecībā, kuras ievērojamu daļu veido tekstilrūpniecība, vērojama ražošanas un eksporta apjoma samazināšanās. Tā skaidrojama ar konkurences apstākļu saasināšanos pasaules tekstilizstrādājumu tirgū. Turpretim mašīnbūvē vidējie pieauguma tempi laikā no 2000. līdz 2003. gadam sasnieguši gandrīz 10 procentus. “Latvijas attīstība būs līdzsvarota, jo, vienai nozarei atpaliekot, to kompensēs cita,” norādīja K. Kariņš.
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs atzīst, ka Latvijai, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, raksturīga ļoti strauja attīstība. Tomēr mūsu valstij tuvākajos gados tautsaimniecības progresa tempi vēl jākāpina, jo, saglabājot pašreizējos ātrumus, Latvija ES “veco” dalībvalstu līmeni sasniegs tikai apmēram pēc 30 gadiem. Pieaudzis arī inflācijas līmenis – 2004. gadā tas atbilda 5,9 procentiem. Iemesli rodami administratīvi regulējamo cenu kāpumā, nodokļu sistēmas izmaiņās, kas notikušas pēc Latvijas pievienošanās ES, kā arī naftas cenu pieaugumā. Iespējams, ka šie faktori netieši iespaidos arī šā gada inflācijas līmeni, kas tiek prognozēts 5,5 procentu apjomā.