Brīdinājums bankām un kritika prokuratūrai

Valdības vadītājs pievērsās arī kādai satraucošai tēmai. A.Kalvītis pastāstīja, ka ASV valsts institūcijas vērsušās pie mūsu valsts valdības ar aicinājumu novērst Latvijas banku sistēmas izmantošanu nelikumīgiem mērķiem.
Konstatēts, ka Latvija pārsteidzošā kārtā ieņem ceturto vietu pasaulē pēc ASV dolāros veikto transakciju apjoma un šī naudas plūsma mērāma miljardos. ASV speciālie dienesti, kas pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem jo īpaši rūpīgi seko līdzi banku darījumiem, nešaubās, ka, izmantojot mūsu valsts banku sistēmu, tiek “atmazgātas” milzīgas nelegālā ceļā iegūtas naudas summas.
A.Kalvītis pauda neapmierinātību ar Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbu, norādot, ka informācija par aizdomīgiem liela mēroga darījumiem bijusi pieejama jau sen, bet prokuratūras darbs joprojām nav vainagojies ar panākumiem. Proti, tiesās vēl nav bijis neviena notiesājoša sprieduma par šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem. Premjerministrs uzsvēra, ka tiesībsargājošajām iestādēm būs nopietni jāstrādā, lai naudas “atmazgāšanu” apkarotu. Viņš solīja atbalstu šā uzdevuma izpildē, taču arī atgādināja, ka katras institūcijas pienākums ir profesionāli veikt savu darbu.
Ministru prezidents formulēja šā darba galvenos mērķus un uzdevumus: jānovērš ar banku izmantošanu saistītie noziedzīgie nodarījumi, jānotiesā personas, kas šajos nodarījumos vainīgas, un jāsoda bankas un finanšu iestādes, kas, ignorējot likuma prasības, naudas “atmazgāšanu” pieļāvušas. Valdības vadītājs uzsvēra, ka šie uzdevumi jāveic, lai saglabātu Latvijas banku labo reputāciju un izvairītos no iespējamām sankcijām.

Ministriju darbu vērtēs pēc pusgada

A.Kalvītis pauda gandarījumu par nule notikušajām sarunām ar svarīgāko nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pauda gatavību arī turpmāk sadarboties. Viņš norādīja, ka nevalstiskās organizācijas uzskatāmas par būtisku starpposmu valdības lēmumu izskaidrošanā sabiedrībai. Ministru prezidents arī pastāstīja, ka sākta ministriju rīcības plānu izvērtēšana un viņš jau ticies ar vairākiem ministriem. Pēc A.Kalvīša sacītā, daudz darāmā ir Ekonomikas ministrijai – jārisina jautājumi, kas saistīti ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgiem, kā arī jānodrošina sekmīga privatizācijas pabeigšana. Ministru prezidents norādīja, ka būtiskajos jautājumos viņa un ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa viedokļi sakrīt, tāpēc atliek gaidīt rezultātus. Ministriju darba sekmes tiks analizētas un vērtētas pēc pusgada, paskaidroja A.Kalvītis.
Vaicāts par kļūdām pārbagātā Eiropas konstitūcijas tulkojuma turpmāko likteni, Ministru prezidents paskaidroja, ka šābrīža teksta variantā jānovērš kļūdas. Šis process var aizkavēt dokumenta ratifikāciju uz laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi, un valdībai nav nepieciešamības to vēlreiz caurlūkot. Savukārt uz ekonomikas problēmu kontekstā uzdoto jautājumu par “Baltic Pulp” iecerētās celulozes rūpnīcas būvi A.Kalvītis paskaidroja: ja vien uzņēmuma lielāko akcionāru – “Metsäliitto Group” – pārstāvji vēlēsies ar viņu tikties, šāda tikšanās, bez šaubām, notiks. Premjerministrs uzsvēra, ka celulozes rūpnīca Latvijā ir vajadzīga, taču – vai tā konkrētajā vietā jābūvē konkrētajai kompānijai.