Jau šogad deklarācijas pieņems elektroniski

Viens no svarīgākajiem FM šāgada uzdevumiem ir nodokļu maksātāju elektroniskās deklarēšanas sistēmas ieviešana, jo šī problēma jau vairākus gadus nodarbina ne vien uzņēmējus, bet arī valsti kopumā un jo īpaši Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kam katru gadu jāizskata milzīgs papīra atskaišu apjoms. Šā jautājuma risināšanai valdība ir izveidojusi īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās posteni. Lai gan elektronisko deklarāciju ieviešanai ir daudz juridisku nianšu, piemēram, personu datu aizsardzība, VID ir gatavs visā pilnībā pāriet uz elektronisko atskaišu sistēmu.
Elektroniskās deklarēšanas sistēma Valsts ieņēmumu dienestā daļēji darbojas jau trīsarpus gadu. Šobrīd elektroniski iespējams iesniegt 51 veida deklarācijas un pārskatus, un nodokļu maksātāji var elektroniski pārbaudīt ES valstu nodokļu maksātāju akcīzes numuru un ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrācijas datu derīgumu.
Taču sistēmai pilnvērtīgi darboties neļauj tas, ka joprojām nav pieņemti Elektronisko dokumentu likumā minētie Ministru kabineta noteikumi par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību. Tādējādi VID gan pieņem elektroniskās deklarācijas, bet uzņēmējiem šie dokumenti jāiesniedz arī papīra formātā, jo likums šobrīd nepieļauj elektronisko parakstu.
FM uzskata, ka šāda dublēšanās nav pieņemama un līdz šā gada beigām Valsts ieņēmumu dienestam būtu pilnībā jāuzsāk deklarāciju pieņemšana elektroniski. Šā uzdevuma izpildei VID sākta koncepcijas “Elektronisko dokumentu un elektroniskā paraksta ieviešana VID” izstrāde.

Reorganizēs stingrās uzskaites  pavadzīmju–rēķinu sistēmu

Vēl viens nozīmīgs šogad veicams uzdevums, ko vairākus gadus aktualizējuši arī uzņēmēji, ir stingrās uzskaites pavadzīmju–rēķinu sistēmas reorganizācija. Pašreizējā sistēma vislielākās problēmas rada mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kam par katru savas produkcijas piegādes kravu jāizraksta pavadzīme, bet faktiski tā skar visus uzņēmējus.
Tādēļ valdība ir uzdevusi FM un VID kopīgi ar Ekonomikas ministriju sagatavot iespējamos šīs problēmas risinājuma variantus un līdz šā gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā (MK) informatīvo ziņojumu par iespējām atcelt valsts numurēto preču pavadzīmju–rēķinu lietošanu.
Pašlaik tiek apspriesti trīs iespējamie risinājuma varianti. Vienā no tiem ierosināts atcelt obligāto prasību izmantot tikai stingrās uzskaites dokumenta preču pavadzīmes–rēķina veidlapas, kas iespiestas tipogrāfiski un iegādātas VID teritoriālajā iestādē.
Otrais variants paredz saglabāt obligāto prasību izmantot tikai stingrās uzskaites dokumenta preču pavadzīmes–rēķina veidlapas naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un kokmateriāliem.
Trešajā variantā paredzēts atļaut arī turpmāk izmantot stingrās uzskaites dokumenta preču pavadzīmes–rēķina veidlapas tiem nodokļu maksātājiem, kuri vēlas izmantot gatavas tipogrāfiski iespiestas veidlapas, piemēram, mazajiem uzņēmumiem, jo, iespējams, ne visi mazie uzņēmēji spēs tehniski nodrošināt tajos dokumentos ietverto prasību izpildi, kas tiks ieviesti šo pavadzīmju–rēķinu vietā.
Arī citās valstīs, jo īpaši Eiropas Savienībā (ES), preču piegādēm vienmēr ir pavadošie dokumenti. ES šobrīd notiek diskusija par to, vai neatgriezties pie agrākajiem stingrās uzskaites pavadzīmju–rēķinu formātiem, bet, kamēr Briselē šī diskusija turpinās, Latvijā sistēma tiks reorganizēta. Ar to nodarbosies Valsts ieņēmumu dienestā izveidotā darba grupa ģenerāldirektora Dzintara Jakāna vadībā.
Tie nodokļu maksātāji, kas neizmantos tipogrāfiski iespiestas stingrās uzskaites dokumenta preču pavadzīmes–rēķina veidlapas, pavadzīmes–rēķinus noformēs MK noteikumos noteiktā kārtībā, norādot VID teritoriālajās iestādēs saņemtu unikālu numuru.
Tomēr atteikšanās no stingrās uzskaites pavadzīmēm nav vienkāršs process, jo līdz šim gan nodokļu iekasēšanas sistēma, gan kravu pārvadājumu uzskaite lielā mērā ir balstījusies uz šiem dokumentiem. FM speciālisti uzskata, ka, atsakoties no pavadzīmēm, ir jāizstrādā līdzvērtīga preču iekšzemes pārvadājumus, preču izcelsmi un piederību pamatojoša dokumenta lietošanas un noformēšanas kārtība, kas kontrolējošajām institūcijām palīdzētu veikt kontroli. Vienlaikus būs jāizdara grozījumi aptuveni 40 normatīvajos aktos – likumos, MK noteikumos, ministriju un institūciju tiesību aktos. Taču stingrās uzskaites pavadzīmju atcelšana varētu reāli uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Turpinās cīņu pret inflāciju

Par vissvarīgāko savas darbības prioritāti FM uzskata cīņu pret inflāciju, kas tiks izvērsta sadarbībā ar Latvijas Banku (LB). Lai gan pērn inflāciju, kas gadā kopumā sasniedza 6,2%, izraisīja vairāki objektīvi iemesli, FM kopā ar valdību turpinās sākto darbu inflācijas mazināšanā.
FM kopā ar LB un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju sekos līdzi aizvien pieaugošajam kredītu tirgum, kas ir viens no galvenajiem inflācijas cēloņiem. Pašlaik ar LB tiek apspriests jautājums par pārmērīgās kreditēšanas ierobežošanu, īpaši uzsverot nepieciešamību izskaust gadījumus, kad ar kredītu palīdzību tiek veikti spekulatīvi darījumi ar nekustamo īpašumu.
Arī šogad tiks ieturēta stingra budžeta disciplīna. Valdība jau pirmajā 2005.gada budžeta apspriešanas sēdē vienojās, ka daļa no šāgada valsts budžeta grozījumos sadalāmajiem līdzekļiem, ja tas būs iespējams, tiks atvēlēta budžeta deficīta segšanai. Paredzams, ka 2005.gada valsts budžeta deficīts nepārsniegs 1% no iekšzemes kopprodukta.
FM arī sāks ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu ar Konkurences padomi, lai novērstu iespējamās karteļu vienošanās starp tirgotājiem par viņu pārdotās produkcijas cenu.